Rekurzeme.lv ARHĪVS

Medus vietā iesalu neliek

ANITA PLATACE

2015. gada 23. decembris 07:00

5302
Medus vietā iesalu neliek

Svētku laikā saimniecēm lielākie darbi, zina vaiņodniece Ineta Zveja. Ja pēc tiem var paspēt atpūsties, tad arī pašām svētki ir izdevušies. “Bet gandarījums ir, vienalga, ja esmu izcepusi visu iecerēto.”

Inetas Zvejas mājās Ziemassvētku noskaņa jaušama jau nedēļu iepriekš – logos rotājumi, virtuvē tikai šiem svētkiem raksturīgā smarža. Saimniece pati nedaudz nogurusi – cepusi piparkūkas līdz trijiem naktī, jo gatavojas tirdziņam kaimiņos – Priekules novadā. Priekulnieki Inetu jau pazīst un novērtē. Nesen tur organizētajā Uzņēmēju dienas kūku šovā viņa izgrieza pogas vietējām cepējām – apmeklētāji viņējo atzina par visgaršīgāko.

Pārņem no vecmāmiņas
Iepriekš Zveju ģimenei bijusi saimniecība ar palielu ganāmpulku. “Kādreiz bija pieņemts – ja tu dzīvo laukos, tad tev vajag lopus.” Izbaudījuši gan govju, gan cūku audzēšanas plusus un mīnusus. Jau piecos no rīta aizņēmuši vietu Vaiņodes tirgū, tolaik cilvēki bijuši priecīgi dabūt svaigu gaļu. Ražojuši sierus ar dažādām sēkliņām. Ar tirgošanos varējuši ģimeni uzturēt. Taču vīram Oskaram to bijis grūti apvienot ar algoto darbu. Tagad gotiņu neturot pat pašu vajadzībām.
Ar kūku un citu našķu cepšanu Ineta darbojas no 16 gadu vecuma vecmāmiņas ietekmē. Joprojām glabā vecmāmiņas kārbu ar agrāk izmantotajiem dekorēšanas uzgaļiem. Piparkūkas sākusi cept, kad tirgojusi piena produktus. Gribējusi pateikties saviem pastāvīgajiem klientiem un pirkumam pievienojusi mazu dāvaniņu.
Ineta reģistrējusies kā pārtikas ražotāja un divas virtuves iekārtojusi atbilstoši prasībām. Kontrolētāji skatoties cītīgi, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve ierodoties reizi trīs mēnešos. 
Piparkūku mīklu gatavo pati. Tās piedāvājums vairākus mēnešus iepriekš esot lielražotāju stiķis. Ineta to iejauc nedēļu pirms cepšanas, un garšas labi ievelkoties. “Man patīk ielikt kvalitatīvus produktus.” Sviesta vietā viņa neņem margarīnu, lazdu riekstu vietā neliek zemesriekstus, medus vietā – iesalu. Tas gan radot ļoti lielu atšķirību gala produkta cenā. Papildinājumus kūkām, piemēram, ēdamās puķes, saimniece iegādājas veikalā “Gemoss”, uzticas “Santa Maria” garšvielām. Dakstiņi piparkūku mājiņai tapuši no ķirbju sukādēm, ko pati sagatavo.
Pienu un tā produktus esot izdevīgāk nopirkt no saimnieka, kurš jau veicis visas analīzes, vai veikalā. Ja izmantotu pienu no savas gotiņas, tad par analīzēm vien, kas jānodod ik pēc divām nedēļām, būtu jāsamaksā 50 eiro.

Mācās no pieredzes
Šovam Priekulē cepusi kūku pēc uzlabotas vecmāmiņas receptes. “Naudas izteiksmē tā nebija novērtējama – trīs vārītie krēmi, vairāki putukrējumi,” atzīst Ineta. Ikdienā viņa kūkas, groziņus un citus gardumus cep pēc pieprasījuma un veciem cilvēkiem pat pieved mājās. Ja izcep lielu kūku, tad sagriež un piedāvā gabalus. Kāds pastāvīgais pircējs ik sestdienu ņemot pāris gabaliņus kā našķi pie kafijas. Cepot kūku, Ineta piedomā par cilvēku, kurš to pasūtījis, un ieliek visu labo – labas domas, labas izejvielas. “Man ir svarīgi būt apmierinātai ar sevi.”
Uz tālākām vietām, piemēram, Rīgu, Ineta savus ražojumus negrasās vest – tur jau tā milzīga izvēle un ceļš neatmaksātos. Tagad viņa izmēģina savu “Cielaviņas” variantu, ko cep jaunā, modernā krāsniņā. Savukārt citām kūkām biskvīts vislabāk sanākot malkas plīts cepeškrāsnī.
Receptes saimniece krāj un pieraksta lielā kladē, papildinot ar savām piezīmēm, bet galvenā ir 25 gadu laikā uzkrātā pieredze. Brāķis negadās bieži, “tas ir pieredzes jautājums”. Iemanījusies, piemēram, ka vienai kūkas kārtai desmit olu vietā pietiek ar piecām, sešām un masa ir gaisīgāka.
Piedalījusies arī “Rimi” kūku cepēju konkursā. “Tur mani burtiski nokoda svaigēdāji.” Viņi bijuši pret piena produktu un olu pielietojumu. “Bet es nevienam dzīvniekam neko sliktu nenodaru.” Krēma vietā svaigēdāji liekot “zīda” tofu. “Vai Latvijas gardākā kūka var būt ar šādu izejvielu? Bija skumīgi.” Vīrs nopircis krāsvielu “zīmuļus”, bet Inetai nav cēlusies roka tos izmantot. Krēmus iekrāso ar dabiskām vielām, piemēram, biešu sulu.

Ļaujas pārdomām
Iedvesmu darboties dod lauksaimniecības konsultantu organizētie izbraukumi. Nesen bijuši pie mājražotājiem Jelgavas pusē. Taču “esmu atkal izvēles ceļā – turpināt un ņemt šo lietu stingrāk vai sākt ko citu”. Tagad ir pārdomu laiks un negriboties neko solīt, ko darīs tālāk. Ja gribētu izaugsmi, “tad ir jāattīstās stipri, jādomā par projektiem”, bet Ineta sevi šajā procesā neredz. “Tas nav mans. Es labāk kaut ko vienu kārtīgi padaru. Vajag skaidri zināt mērķi. Un uzņēmību. Lai ko dara – sirdsmīlestībai ir jābūt.”
Zveju ģimenes māja atrodas patālu no centra, uz to vedošā aleja vedina domāt, ka te bijusi muiža. Viņu dzīvesvieta ir bijusī kalpu māja. Visiem, kuri te atbrauc, ļoti patīkot, un Inetu nepārsteidz “Kursas Laika” priekšlikums šeit veidot tūrisma pieturas vietu.
Ineta ir četru dēlu mamma, no tiem divi jau pieauguši. Svētkos netrūks ne dāvanu, ne mandarīnu – pāris kastes. Ziemassvētku vecītim ceļš uz šejieni garš, tāpēc dažkārt viņš lielo maisu nomet pa ceļam un mājiniekiem jāiet tas meklēt.