Cetrovski ir laimīgi, kad ir visi kopā

2015. gada 23. decembris 07:00

3089

2014. gada augustā “Kursas Laiks” vēstīja par trīnīšu Kristera, Gabriela un Valtera Cetrovsku gatavošanos pirmajai skolas dienai Virgas pamatskolā. Šogad skolas direktore un trīņu mamma Kristiāna ir mājās, jo ģimenei pievienojies mazais Robertiņš – septītais bērns ģimenē. Braucām raudzībās.

Ģimenei ir jaunas rūpes, vajadzības, problēmu risinājumi un, protams, cerības, kā jau Ziemassvētku laikā pieklājas. Tētis Juris atbraucis divu nedēļu brīvdienās no Īrijas, kurp devies, lai spētu apgādāt ģimeni. Tas dod iespēju mammai mājās ar mazo Robertu pabūt mazliet ilgāk, līdz nākamajam mācību gadam. Mājās arī lielās meitas – Madara jau studē Klaipēdā, Ieva 11. klasē, bet Rebeka vēl pamatskolā. Trīņi nebeidz priecāties par brālīti Robertu, un ģimene kopumā ir priecīga, jo šobrīd visi kopā. “Kursas Laiks” brauca mazā Roberta raudzībās, jo tādas ģimenes kā Cetrovski ļauj cerēt uz mūsu tautas spēju ne tikai izdzīvot, bet arī panākt ko vairāk. Saruna izvērsās tieši par to – par cerībām un varēšanu darīt un spēt vairāk, par uzņēmību, par atbildību.

Īrijā pelna, bet nepaliks
Juris “Kursas Laikam” apgalvo: Latvijā darbu atrast var, tikai nelaime tā, ka šobrīd naudas nepieciešams mazliet vairāk, jo sieva dekrēta atvaļinājumā. “Nebija jau izvēles, tur nopelnu nedēļā tik, cik šeit mēnesī maksāja, bet šobrīd naudu vajag. Lielā meita studē Klaipēdā, pieci bērni iet skolā. Vienu brīdi jau domāju, ka visiem jābrauc turp, draugi aicināja un nebūtu problēmu pārcelties, bet izlēmām palikt. Laiks skrien ātri, un drīz jau abi varēsim strādāt, tad arī varēšu atgriezties Latvijā,” stāsta ģimenes galva.
“Tas jau nebūs mūžīgi. Šobrīd vienkārši ir tāda situācija, ka tā jādara. 2. janvārī Robertam būs tikai trīs mēneši, un tas vēl par ātru man iet pie darba. Kā viņš tāds maziņš bez mammas visu dienu iztiks?” piebilst mamma.
J. Cetrovskis Īrijā novērojis, ka cilvēki tur dzīvespriecīgāki, laipnāki un izpalīdzīgāki. “Tas ir tas, ko mums vajag. Es ceru, ka tad, kad atgriezīšos, šeit varēšu runāt ar savu priekšnieku tikpat brīvi un nepiespiesti kā ar to īru. Ceru, ka arī Latvijā autobraucēji bez lamāšanās spēs pagaidīt, ja priekšā kāds apstājies, ka izkāps un palīdzēs, ja kāds ceļmalā pakritis,” salīdzinot jauno pieredzi ar Latviju, cer tētis.

Jāizbrauc, lai gūtu pieredzi
Madara studē biznesa vadību Klaipēdā. Studijas pilnībā angļu valodā, praksē paspējusi būt ASV. “No Latvijas ir jāizbrauc, lai gūtu pieredzi, nopelnītu naudu, redzētu pasauli. Ar tādu bagāžu es būšu laba speciāliste arī Latvijā un, ja neatradīsies darbs, tad nodibināšu savu uzņēmumu,” cer vecākā meita. Viņa uzskata, ka Latvija nav noslēgta muca, kurā jādzīvo un pa spundes caurumu jālūko uz pasauli. Tā pasauli neieraudzīt. Savukārt Latvijā vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki, bet ko gan cilvēks spēj uzņemties, ja maz pieredzes?
“Visi tie, kuri Latvijā atgriežas no ārzemēm, ir kaut ko iemācījušies un prot daudz ko vairāk nekā pirms aizbraukšanas. Zinu daudzus, kuriem tas noder tepat, un viņi nopelna labāk. Protams, ir sliktā blakne – cilvēki pierod pie turienes izpeļņas un nespēj pārvarēt algu atšķirību skaitļos, lai atgrieztos. Mums, latviešiem, trūkst uzņēmības, un tas ir jāiemācās tur, lai, atgriežoties savā zemē, nav jāstrādā pie sveštautiešiem,” uzskata mamma.

Cer palīdzēt grūtdieņiem
11. klases skolniece Ieva savu nākotni saista ar medicīnu. “Es vēlos palīdzēt bērniem ar Dauna slimību, atpalicību. Aizvien vairāk dzimst šādu bērnu, un domāju, ka viņiem vajadzēs aizvien vairāk ārstu,” spriež Ieva. Viņa uzskata, ka ģimenē visi veseli tādēļ, ka mamma un tētis vienmēr centušies daudz pārtikas izaudzēt paši, nevis pirkt lielveikalos visu pēc kārtas. “Uz to, ka ar ēdienu veikalos kaut kas nav kārtībā, norāda, piemēram, pieaugošais celiakijas saslimstību skaits,” piebilst Kristiāna.
Ieva saredz, ka līdzcietība būs nepieciešama aizvien vairāk un viņai kā sabiedrības jaunai sastāvdaļai ir jāiet šajā virzienā. Savukārt vecāki tieši pārtikas motīvu patur kā vienu no galvenajiem, lai paliktu Latvijā. “Tur mums nebūtu ne zemes, kur izaudzēt dārzeņus, ne savas mājas. Tās ir priekšrocības, kuras daudzi, aizbraucot uz mūžu, neņem vērā,” saka mamma.

Latvija ir iespēju zeme
Šobrīd dzimtene ir tukša, tādēļ šeit ir daudz iespēju. Aizbraukt pavisam no Latvijas – tā būtu galēja muļķība, drīzāk ir jāizdomā, ko iesākt, lai dzīvotu labāk gan paši, gan citi, tā Cetrovsku ģimenes pieaugušie. “Ja vīrs neuzsāks savu lietu, tad nāksies mums, meitenēm, izdomāt kādu uzņēmumu,” zīmīgi rādot uz lielajām meitām, saka mamma.
“Manuprāt, lēnām mainās arī Latvijas valsts iestāžu darbības stils no “pārbaudīt un sodīt” uz “pārbaudīt un dot padomu”. Tiesa, tas ir lēnām, bet bez šīs sapratnes mazie uzņēmumi jau nevar ne rasties, ne pastāvēt. Es ceru uz to, ka latvieši savā zemē varēs godīgi saimniekot un godīgi maksāt nodokļus savai valstij,” pauž Kristiāna.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cetrovski ir laimīgi, kad ir visi kopā

Kategorijas