Rekordražas glabāšana raizes nesagādā

2012. gada 30. augusts 14:13

1337

Tornī ar 3000 kubikmetru tilpumu varēs uzglabāt līdz 2,5 tūkstošiem tonnu graudu, stāsta "Durbes grauda" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Būvniekiem lūgts strādāt paātrinātā režīmā, un plānots, ka nākamās nedēļas beigās tornī varēs bērt pirmos graudus.

Vasarāju kulšana kooperatīva biedru laukos tikai sākusies, un jaunā glabātuve ātri vien tikšot piepildīta. Esošie torņi jau esot jau pilni "līdz lūpai".

Aptuveni 224 tūkstošu latu vērtais projekts tiek realizēts ar ES fondu atbalstu. Darbu veic iepirkuma konkursā uzvarējusī SIA "Mītavas celtnieks" no Jelgavas. Tiks uzstādīta arī jauna graudu tīrāmā mašīna un izkraušanas līnija.

"Durbes grauda" kalte ar pilnu jaudu strādā visu diennakti. Pašlaik aktuālākā lieta esot izkaltētās labības tālākā transportēšana. No Durbes to izved četras transporta pakalpojumu kompānijas, un ar to vēl esot par maz, jo mašīnām ostās jāstāv garās rindās.

Visiem zemniekiem visur ir ļoti daudz graudu, spēj tik vest, zina teikt SIA "Otaņķu dzirnavnieks" šoferis, piepildot savu auto ar durbenieku graudiem. Ostā tos vēl pretī ņemot.

S. Bēča norāda uz bremzējošu faktoru – AS "Latvijas Dzelzceļš" trūkst vagonu graudu pārvadāšanai, un tādēļ maksimāli tiek noslogots autotransports.

Graudus pieņemam no visiem un meklējam papildu telpas, kur tos sabērt, stāsta kooperatīva "Otaņķu grauds" izpilddirektors Uldis Štoss. Labībai nekaitējot arī atrašanās kaudzē zem klajas debess. Kooperatīva kalte nevarot darboties lietus laikā, tāpēc ar graudu pirmapstrādi sanāk aizķeršanās. Tas gan neaizkavējot ražas pieņemšanu un tālāko tirdzniecību. Vairāk problēmu esot ražas pircējiem – pietrūkst automašīnu un kuģu tās tālākai transportēšanai. Kooperatīvs labību realizē vairākām firmām. Cena esot pietiekami augsta, un kooperatīva zemniekiem tiks samaksāta vidējā summa, daļu peļņas ieguldīs kooperatīva materiālās bāzes attīstībā.

"Tā nav lielākā bēda," par sastrēgumiem ostā saka Kazdangas pagasta "Jaunkalniņu" saimnieks Gatis Zonenbergs. Kulšanas sezonas zenītā tā esot saprotama lieta. Galvenais, lai būtu, kur ražu izkaltēt un uzglabāt. Šī lieta pašam raizes nerada, jo saimniecībā ir gan kalte, gan šķūņi. Saimniekam nav kreņķu par ražu, par kuras realizāciju un cenu jau iepriekš noslēgti līgumi. Par pāri palikušajām tonnām būs jāpiedomā – pārdot tagad vai vēl pieturēt.

Šogad ir rekordraža, Otaņķu pusē tāda nav redzēta, apliecina U. Štoss. Īpaši labi padevušies ziemāji, kam bijuši labvēlīgi ziemošanas apstākļi un augšanai piemērots pavasaris. Otaņķu un Nīcas pusē izaudzētie rudzi derēšot pārtikai, bet kvieši pārsvarā atbilstot lopbarības graudu kvalitātes standartam. Pārtikas graudiem pietrūka saules, skaidro S. Bēča. Tomēr zemniekiem izdevies sasniegt arī šādu kvalitāti.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rekordražas glabāšana raizes nesagādā

Kategorijas