Latviskākā viesmīlība Kurzemē

2015. gada 28. decembris 07:00

2507

Viesu namam “Ezera māja” šogad tika piešķirta Kurzemes Tūrisma balva “Lielais Jēkabs 2015” nominācijā “Dižā Kurzemes tautiskā naktsmāja”. Pirms simts gadiem būvēto ēku Ezera ielā 39 Kraftu ģimene restaurējusi, respektējot Liepājas koka apbūves vērtības un latviskās tradīcijas. Monta un Normunds pret visiem izturas draudzīgi, ar cieņu un gatavi atkarībā no katra interesēm piedāvāt arī informāciju par pilsētu un valsti, tāpat vairākus pakalpojumus, kas neietilpst viesmīlības standarta paketē.

Viesi kļūst par partneriem
Kad pirms vienpadsmit gadiem Liepājā ieradušies tūristi no Kornvolas, Kraftu ģimene viņus uzņēmusi savās mājās un ar mašīnu izvadājuši pa Kurzemi. Pateicības vēstulē angļi atzinuši, ka viss bijis lieliski, ka patikušas pilsētas vecās koka mājas, kas diemžēl ir sliktā stāvoklī. Uz jautājumu, vai arī Anglijas pilsoņi varētu kādu no tām iegādāties, liepājnieki jokojot atbildējuši: “Nu, protams, mēs taču esam vienā savienībā. Uztaisiet angļu krodziņu, mēs iesim alu dzert.” Sekojis nopietns piedāvājums noskatīt piemērotu namiņu, Normunds aizsūtījis vairāku fotogrāfijas, arī mājas Ezera ielā 39.
“Tepat ir tirgus, pa taisno var aiziet līdz jūrai. Nams gan bija diezgan žēlīgā stāvoklī, toties cena pieņemama. Šie tad prasīja, vai piekrītam būt pārvaldnieki. Aizrakstījām, ka mums ir darbs, tāpēc varētu būt vienīgi līdzvērtīgi partneri. Angļi piekrita, un tā kopīpašumu nopirkām,” atceras Normunds. “Esam labi draugi, godīgi taisām grāmatvedības atskaiti, pusīte no peļņas pienākas viņiem. Ik gadu uz nedēļu angļi ierodas atpūsties, citreiz savus draugus paņem līdzi. Ar vienu no tiem, dakteri, ierunājāmies par alpīnismu un tad kopā Kazbeka kalnā uzkāpām.”

Ar vietējā kolorīta smeķi
Bojātā šīfera jumta dēļ vairākas sijas bijušas nopuvušas, griesti daļēji iegāzušies un ūdens nācis iekšā. 1915. gadā tapušajā divstāvu namiņā, kurā agrāk bijuši komunālie dzīvokļi, nācies ieguldīt pamatīgu darbu.
“Ar roku griežamu domkratu sijas spiedām uz augšu, protezējām. Mums bija pieredze ar speciālistiem, kuri visdrīzāk teiktu, ka namiņš jājauc nost. Tas jau vienkārši, bet, uzbūvējot no jauna, vairs nav tas gars, smeķis. Vecākais dēls Kristers palīdzēja, paši kopā ar draugiem no agra rīta līdz vēlam vakaram strādājām. No paziņām antikvāras mēbeles salasījām, veclaicīgos elektrības slēdžus krāmu tirdziņā atradu. Viena gulta un matrači no Aizputes uzņēmuma, bet šo kopā ar savu tēti taisījām,” palepojas N. Krafts.
Ieskatoties vērīgi, pamanāma seno un jauno grīdas dēļu satikšanās priekšnamā un gadsimtu saspēle piecu istabiņu interjerā: dažviet atstātas nesegtas koka brusas, Liepājas meistaru austas tautiskas segas, lina dvieļi, galdauti, aizkari ar tamborētu maliņu, kā no pirmskara kinofilmas balta podiņu krāsns un tiem līdzās mūsdienīga apkures sistēma, satelīttelevīzija un bezvadu internets. Aiz koka durvīm, kuru stikla pildiņus Monta pati apgleznojusi, patvēries 21. gadsimta sanitārais mezgls, telpa veļas mazgāšanai. Viss iekārtots ar pietāti pret vēsturi un respektu pret ceļotāja vajadzībām.

Vieno sarunas virtuvē
N. Krafts ilgus gadus strādājis Liepājas ostas uzņēmumā, tagad viņš kopīpašumā veic visus praktiskos darbiņus un nodokļus maksā kā pašnodarbinātais. Montai ir liela pieredze tūrisma jomā, viņas pārziņā ir grāmatvedības un mārketinga lietas, kā arī komunikācija ar klientiem.
Portālu “Booking.com” Krafti nevērtē kā labāko palīgu: tur “Ezera mājai” ir diezgan augsts vērtējums, un, izvēloties apartamentus, dažu Latvijas krievu gaidas nesakrītot ar realitāti: “Viņiem varbūt gribas vairāk zelta, kristālu, bet te veca koka grīda. Bijis pat, ka neienāk iekšā. Toties ārzemniekiem, kas meklē vietējo kolorītu, te patīk ļoti. Katru gadu šurp brauc arī inteliģenti krievi no Maskavas, Pēterburgas.” Vasarā visvairāk viesu no Vācijas, Krievijas un Lietuvas. Pārstāvētas arī citas valstis, sākot no Igaunijas un beidzot ar Japānu, un sazināšanās problēmu nav: “Krievu, vācu un angļu valodā puslīdz varu runāt, bišķi lietuviski un itāliski, Monta zina arī franču mēli.”
Vaicāts, kā vienuviet jūtas raibs tautību jūklis, Normunds pasmaida: “Kopīgā virtuvītē brokastojot, pusdienojot, viesi sapazīstas, pārrunā ceļojumu pieredzi, iesaka maršrutus. Bieži vien atsauksmju grāmatā kā pozitīvs moments tiek atzīmēta arī komunicēšana virtuvē.”
Lina maisiņos piedāvātās zāļu tējas papildina lietošanas pamācība trīs valodās: dažs rietumnieks drogu nozīmi aizmirsis.

Ved laivot un sēņot
“Ezera māja” darbojas kopš 2007. gada, un klientu atgriešanos veicinot saimnieku personīgā attieksme. “Kā jau latvieši cenšamies būt taktiski, neuzbāzties. Iepazīstinot ar telpām, mēģinu noskaidrot, kas kuru interesē, piedāvāju arī kaut ko vairāk: pastāstīt, aizvest ekskursijā, uz kādu pasākumu, izbraukt ar laivu, citreiz aicinām līdzi sēņot. Rietumnieks no lielas pilsētas mežā sajūsmināts griež visas sēnes pēc kārtas un brīnās, kā latvietis var zināt, kura ēdama.”
Normunds spriež, ka apbalvošanai “Ezera māja”, iespējams, izvirzīta tāpēc, ka viesiem tīk arī viņa stāstījums: “Esmu Latvijas patriots, latvietis no matu galiņiem līdz papēžiem, oficiāls dievturis. Latviskā pasaules uztvere man ir ļoti tuva, un, ja kādu tas interesē, stāstu.”
Numuriņš uz diennakti orientējoši maksā ap trīsdesmit eiro, taču cena runājama: “Kredītu mums nav, esam paši īpašnieki. Ja draugam vajag ciemiņu izguldīt, lai atstāj kaut cik – lai var veļu izmazgāt. Ziemā skumjāk, kad ilgāku laiku neviena nav. Jāpriecājas, ka ir Liepājas teātris, “Lielais dzintars”. Cilvēki gan no Rīgas, gan attālākām Latvijas vietām nopērk biļetes uz diviem pasākumiem un paliek nakšņot.”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latviskākā viesmīlība Kurzemē

Kategorijas