Kurina mazāk, pēc jaunas malkas netiek
Siltā ziema pirmajā mirklī visiem liekas patīkama, no malkas patēriņa viedokļa. Par to “Kursas Laiks” pārliecinājās Vaiņodes un Priekules pusē. Līdzekļu ekonomija vietām sasniedz pusi, salīdzinot pret iepriekšējo gadu. Tomēr ir savs sliktums – mežā pēc jaunas malkas tikt grūti.
Meža ceļi ir dubļaini, bet mitrākās vietas mežos ir neizbraucamas, tādēļ par jaunas malkas sagādi šoziem pagaidām nevar domāt, “Kursas Laikam” atklāja “Ceļa gārņu” saimnieks Aivars Rozentāls. Viņam savs mežs pie saimniecības, tomēr pagaidām tajā pēc malkas nav būts. “Ja tā turpināsies, tad mežā arī netikšu. Nelielu salu tomēr vajag,” cer saimnieks.
Mežos – slīkšņa un dubļi
Jautāts, kā sokas, A. Rozentāls nenoliedz, ka malka iziet mazāk, tomēr mežā tikt nav iespējams. “Manā mežā iebraukt nav iespējams. Malka jāgādā ziemā, bet kā sagādāsi, ja iebraukt pat nevar? Salu vajag, citādi nākamziem malkas var pietrūkt,” atklāj A. Rozentāls.
Šobrīd saimnieks kurina tikai pusi mājas, jo visi jaunie strādā ārzemēs. “Arī tas samazina malkas patēriņu. Tajā pašā laikā mums ir mājputni, un tiem ēdiens jāvāra,” piebilst saimnieks.
Šoziem noteikti daudzviet atklājas tas, ka padomju laiku meliorācija privātajos mežos ir aizbrukusi un nefunkcionē, bet jaunais Eiropas stils ir grāvjus rakt kā uz šaha galdiņa, kur projekts uzrakstīts. Neformāli aptaujāti, mežu īpašnieki atzīst, ka maziem saimniekiem nav pa spēkam meliorēt savas teritorijas, kas sistēmu padara nepilnīgu un traucē saimniekot visiem.
Jūt, kad dzēsēji izbrauc
Vaiņodes novada pašvaldības līdzekļu patēriņš apkurei, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ievērojams. “Ietaupās ne tikai malka. Izmantojam arī mazāk kurinātājus, jo kurināt var retāk. Konkrēti cik ietaupīts, pateikt uzreiz ir grūti, bet ietaupījums ir ievērojams,” atklāj domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.
Viena no malkas krāsnīm atrodas Vaiņodes ugunsdzēsēju depo. Te par kurinātāju vienlaikus strādā ugunsdzēsēju šoferis un ēkas sargs Edgars Švazis. “Patērējam par trešdaļu, ja ne uz pusi mazāk kurināmā,” saka E. Švazis. Viņš atceras aukstās ziemas, kad arī ugunsdzēsēju izbraukumi gadās biežāk. Tādās reizēs apkārtējie veikali rājuši, ka paliek vēsi. Tagad apkures jomā visu var paspēt, jo jākurina retāk.
To, ka pēc malkas šobrīd mežā braukt nav iespējams, zina arī V. Jansons. “Pašvaldībai jau tā nav liela bēda, bet malkas gādātājiem ir ko domāt,” spriež pašvaldības priekšsēdētājs.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām