Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļa zīme, kas parāda, cik tālu gadā esi ticis

MONTA GLUMANE

2015. gada 30. decembris 07:00

455
Ceļa zīme, kas parāda, cik tālu gadā esi ticis

Vairums no mums pat nenojauš, ka vārds “kalendārs” cēlies no latīņu “calendarium” un nozīmē – parādu grāmata. Senajā Romā parādnieki tikuši ierakstīti šādā grāmatā un pēc tam norēķinājušies nākamā mēneša pirmajās dienās.
Jau tālā senatnē zemkopji ievēroja, ka pēc noteikta laika mainās gadalaiki, kas noteica cilvēku dzīves ritmu. Viņi skaitīja laiku no vienas ražas līdz nākamajai. Tā radās laika skaitīšana pa gadiem. Gadu, kurā bija kāds svarīgs notikums, nosauca par pirmo gadu. Piemēram, senie grieķi laiku skaitīja no pirmajām Olimpiskajām spēlēm, kas notika 776. gadā pirms mūsu ēras, bet romieši – no savas pilsētas dibināšanas, kas notika 753. gadā p.m.ē. Līdz ar to dažādās zemēs bija atšķirīga laika skaitīšana. Diennakts robežās cilvēki noteica laiku pēc Saules un zvaigznēm. Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu.

Laiku skaita pēc Mēness
Pirmais kalendārs cilvēces vēsturē bijis Mēness kalendārs. Senās Ēģiptes priesteri pēc Mēness un zvaigznēm noteica reliģisko svētku laiku. Tomēr tieši Ēģipte uzskatāma par Saules kalendāra rašanās vietu, kas bija cieši saistīts ar gadalaikiem. Pēc tā veidoja arī kalendāru – laika skaitīšanas tabulu, kur gadā bija 365 dienas.
Nākamais solis kalendāra attīstībā bija Mēness–Saules kalendāra ieviešana. Mēnešus skaitīja pēc Mēness fāzes, bet gadu – pēc Saules. Laika skaitīšana pēc Mēness–Saules kalendāra bija diezgan sarežģīta. Lai saskaņotu Mēness un Saules gada garumus, kalendārā iekļāva papildu mēnešus un papildu dienas. Daudzus gadsimtus vēlāk romiešu valdnieks Gajs Jūlijs Cēzars izdarīja savus labojumus kalendārā. Mēnesis “jūlijs” ir nosaukts tieši par godu šim Romas imperatoram. Jūlija kalendārā mēneši nebija vienāda garuma. Daļā bija 30 dienas, citos – 31, bet februārī – 28 dienas. Katrā ceturtajā gadā februārim pievienoja vienu dienu. To šodien sauc par garo gadu.
6. gadsimta vidū radās ideja ieviest vienotu laika skaitīšanas sistēmu visās kristiešu zemēs un laiku sāka skaitīt no Kristus dzimšanas. Tā sākās laika skaitīšana “pēc Kristus” jeb “mūsu ērā” un “pirms Kristus” jeb “pirms mūsu ēras”. Vēlāk tika precizēts, ka gads ir 365 dienas 5 stundas 48 minūtes un 46 sekundes. 16. gadsimta. beigās Romas pāvests Gregors izdarīja jaunas izmaiņas kalendārā. Lēnām šo kalendāru pārņēma visas Eiropas valstis. Tagad Gregora kalendārs tiek lietots gandrīz visās pasaules valstīs. Tajā skaitā arī pie mums.

Veido pēc savām sajūtām
Turpinot “Es esmu Liepāja” aktivitātes, aizvadītajā nedēļā savu kalendāru izdevusi arī liepājniece Maija Kalniņa. Katrs izdevējs kalendāru veido ar savu koncepciju, un M. Kalniņas nodoms bija “parādīt to, ka Liepāja ir īpaša un tāda, kādu mēs viņu mīlam, ir vienīgā uz pasaules”. Kalendārā ir apvienoti teksti un fotogrāfijas, kas asociējas ar pilsētu.
Māksliniece uzskata, ka Liepājas kalendārs ir Liepājas laika uzskaite neatkarīgi no tā, uz kura galda vai sienas tas atradīsies – Liepājā vai citās valstīs, tas atgādinās, kas ir Liepāja. M. Kalniņa vērtē, ka ar šādu koncepciju ir trāpīts mērķī. “Daudzi liepājnieki ir tālajā pasaulē, un daudz liepājnieku, kuri dzīvo Liepājā, sūtīja kalendāru cilvēkiem, kuri dzīvo citās valstīs.”
Par sava laika plānošanu māksliniece saka: “Man pašai vispār ļoti bieži ir grūti orientēties laikā, un tad ir labi, ka ir pa rokai plānotājs vai kalendārs, jo, darot radošu darbu, reizēm sajūk datumi un laiki. Tad kalendārs ir kā atskaites moments un pavadonis. Tā ir ceļa zīme, kura visu laiku tev nemitīgi parāda, cik tu tālu tajā gadā esi ticis.”
Atbilst cilvēka raksturam
Vaicāta, kādu kalendāru pati Maija izmanto ikdienā, viņa saka: “Mans kalendārs vienmēr ir plānotājs. Tas vienmēr ir man līdzi somā, un es piefiksēju gan darāmos darbus, gan tikšanās. Tā kā pati sev nodrošinu darbu un brīvdienas, tad man ir ļoti svarīgi, ka pa rokai ir plānotājs, bet mājās mums ir ļoti daudz kalendāru. Esam liela ģimene, un mums gandrīz katrā istabā ir savs sajūtu kalendārs, kurš parāda arī katra rakstura iezīmes. Pagājušajā gadā mums bija liepājnieces Līgas Ķempes mākslas darbu kalendārs, tas bija vairāk kā dizaina priekšmets. Bērniem ir savas tēmas kalendāri, virtuvē savs un koridorā atkal citādāks.”
Dāvana, kuru neizmetīs
Katru gadu dažādas valsts iestādes un uzņēmumi izdod savu kalendāru. M. Kalniņa to vērtē ļoti pozitīvi. “Tā noteikti ir dāvana, kura netiks izmesta ārā aiznākamajā dienā vai nolikta atvilktnē. Ja radītāja mērķis ir, piemēram, reklamēt savu uzņēmumu, tad arī tā ir pievienotā vērtība. Kalendārs atgādinās visu nākamo gadu par šo uzņēmumu, tā ir ilgtermiņa reklāma – ja vēl tas ir apvienots ar labu gaumi, ar labu dizainu un varbūt arī kādu negaidītāku momentu. Es vienmēr priecājos ieraudzīt arī Latvijas dizaineru kalendārus, kuri ir kaut kā ačgārnāk uz laiku mēģinājuši paskatīties.”
Ko Liepājas kalendāra izveidotājai nozīmē kalendārs? “Manuprāt, kalendārs nes sev līdzi vairākas lietas – tā ir māksla, ja tā ir māksla, praktiskais pielietojums un, protams, šobrīd cilvēkiem ir svarīga sava identitāte. Tas ir tāds apliecinājums, ka cilvēki ir piederoši tai vai citai domubiedru grupai. Kalendārs dažkārt pat provocē. Tā ir lieliska iespēja apvienot savu filozofiju ar domu, ko vēlas pateikt, un tai ir reāls pielietojums. Tas ir labs veids, kā par sevi stāstīt. Manuprāt, tas ir unikāls priekšmets tieši tāpēc, ka ir vienmēr cilvēkam acu priekšā visu cauru gadu. Protams, ļoti populāri kalendāri ir lauku cilvēkiem, viņi skatās, kad ir jāsēj, kad ne. Pēc kalendāra mājās var arī noteikt cilvēka domāšanas veidu. Ļoti labi, ka ir liels piedāvājums un katrs var izvēlēties savējo.”

Tiek sadarbības partneriem
Katru gadu neskaitāmi kalendāri tiek izgatavoti Reklāmas un zīmogu fabrikā. Uzņēmuma darbiniece “Kursas Laikam” pastāsta, ka pastāvīgie pasūtītāji ir lauksaimnieki un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Visbiežāk tiek pasūtīti sienas kalendāri, šad un tad arī galda, kuri tālāk svētkos tiek dāvināti sadarbības partneriem.
Izmaksas, pasūtot sienas kalendāru individuāli, ir 12,66 eiro gabalā, vairumā – lētāk. Galda kalendāra cena – no 11,42 līdz 28,62 eiro. Cena atkarīga no tā, kā klients vēlas, lai produkts izskatītos. Reklāmas un zīmogu fabrikas darbiniece atzīst, ka kalendārs ir stabila vērtība un izmaiņas pasūtījumu daudzumā nav novērotas.

Uzzinās par pakalpojumiem
Vēl līdz jaunā gada sākumam ikvienā Priekules novada mājsaimniecībā nonāks nākamā, 2016., gada kalendārs, ko izdevusi pašvaldība. Kalendāra bildēs skatāmas novada ainavas un konkursā “Priekules novada skaistie skati 2016” iesūtītie darbi. Kā “Kursas Laikam” pastāstīja Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kalendārs būs kā dāvana ikvienam novada iedzīvotājam. Tajā iekļautas gan valstij, gan arī novadam nozīmīgās dienas, kā arī pašvaldības darbinieku kontakti un vietējo pakalpojumu sniedzēju darbalaiki un tālruņu numuri. Pašvaldības vadītāja atzīst, ka Priekules novada uzņēmēju kontakti kalendārā iekļauti tāpēc, ka mūsdienās uzņēmējdarbība ir atslēgas vārds visam. “Piemēram, daudzi iedzīvotāji Virgā nemaz nezina, ka apavus ir iespējams salabot Priekulē, un tā ir vēl par daudzām citām sadzīves lietām,” spriež priekšsēdētāja.
Lai katrs priekulnieks saņemtu savu kalendāru, tos nogādāt jau otro gadu pēc kārtas palīdzēs Priekules baptistu draudzes brīvprātīgie jaunieši. Novada ciemiņiem kalendāru gan nebūs iespējams iegādāties. Par šādu izvēli V. Jablonska saka: “Vai nu mēs visiem pārdodam šo kalendāru, vai arī dāvinām tos tikai Priekules novada iedzīvotājiem.” Arī pati pašvaldības vadītāja izmantos gan novada kalendāru, gan elektronisko datorā un telefonā.