Ar “zelta” graudiem un “rūgtu” pienu

2015. gada 30. decembris 07:00

262

Rakstot par lauksaimnieku pieredzi un nozares problēmām, gada noslēgumā varu piekrist zemkopības ministra Jāņa Dūklava secinājumam, ka globālo un lokālo norišu kombinācijas katru saimniecību ietekmē atšķirīgi. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ir apkopojušas tendences, kas aizvadāmajā gadā ir skārušas visus.

Gada notikums bijis 2,58 miljonu tonnu graudu iekūlums, kas ir visu laiku rekords. Taču audzētāji nav apmierināti ar graudu kvalitāti, kā arī cenu, tai vidēji svārstoties ap 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā pēdējo četru gadu laikā. Lielākā mācība graudkopjiem – slēgt nākotnes līgumus brīžos, kad tirgū ir laba cena. Lieliskā kopraža parādījusi zemes potenciālu un arī vājās vietas – kaltēšanas un uzglabāšanas jaudu nepietiekamību.

Sāpīgi sit piensaimniekus
Biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) par gada lielākajām aktivitātēm lauksaimniecības nozarē nosauc jaunu tirgu meklējumus. Tie bijuši prioritāte arī zemniekiem piederošajai pārstrādes rūpnīcai “Latvijas piens”, taču trīs miljonu eiro parāds noveda pie lielākā uzņēmuma akcionāra – kooperatīva “Trikāta KS” – bankrota, kas bija spēcīgs trieciens piensaimniekiem. No “spēles” izstājās arī ne viens vien mūspuses piena ražotājs – “Latvijas piena” akcionārs –, kuri savu produkciju realizēja kooperatīvā “Dzēse”. Nākamgad netiek izslēgta rūpnīcas pāriešana cita, iespējams, ārzemju, investora rokās.
Vienlaikus nozare piedzīvojusi dramatisku – 39% – piena iepirkuma cenas kritumu, kas rada bažas par vājāko saimniecību bankrotu. Mūspusē par šādu iznākumu nav dzirdēts, bet par saimniecību pārprofilēšanos gan.
Fakts, ka Latvijas piensaimniecība izdzīvojusi, nemazinot saražotā piena daudzumu, lai arī cena nesedz ražošanas izmaksas, apliecinot ražotāju konkurētspēju.
Dramatisks cenu kritums piemeklēja arī dārzeņu sektoru un cūkkopības nozari, kura otro gadu dzīvo Āfrikas cūku mēra draudu ēnā. Kurzemi šī bīstamā slimība vēl nav skārusi, bet amatpersonas brīdina – tas ir tikai laika jautājums.

Birokrāti neklausās
Gada izaicinājums ZSA skatījumā ir zaļināšanas prasību obligātā ieviešana lielā steigā. ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš tās sauc ne tikai par birokrātiskām, bet arī no saimnieciskā viedokļa neloģiskām. “Prasības ir pārāk birokrātiskas, mērķis padarīt lauksaimniecību zaļāku netiek pildīts, tāpēc nākamgad jāturpina dialogs ar politikas veidotājiem,” viņš atzīst.
Finanšu ministrijas nepiekāpību, prasot ieviest krāsotās dīzeļdegvielas sistēmu, biedrība dēvē par valsts neuzticēšanos lauksaimniekiem. “Pat apzinoties, ka mērķis neattaisno līdzekļus, birokrātus tas neinteresē. Par ierēdņu lēmumu no sava maciņa maksās Latvijas lauksaimnieki,” pauž J. Lazdiņš.
Atzinīgi tiek vērtēts Latvijas Zemes fonda darbības starts 1. jūlijā, zemniekiem dodot iespēju zemi pārdot valstij. Par viņu atsaucību liecinot realizēto darījumu skaits teju viena miljona eiro apmērā.
Kopējais lauksaimniecības nozaru attīstības temps esot būtiski palēninājies, un arī nākamajā gadā tiek prognozēta lēna izaugsme. Lauku attīstības programmā līdz 2020. gadam lauksaimniecības un mežsaimniecības projektiem kopumā pieejami 15,3 miljardi eiro, bet zivsaimnieki varēs realizēt projektus par 183,6 miljoniem eiro.

Domā ar gaišu prātu
Kazdangas pagasta ZS “Jaunkalni” saimnieks Gatis Zonenbergs šogad otro reizi mūžā devās pēc konkursa “Sējējs” balvas. 2011. gadā viņš bija laureāts, šoreiz – 2. vietā. “Ja Kurzemes zemnieks var sacensties ar zemgaliešiem – tas vien ir ko vērts,” viņš ir gandarīts par sasniegto.
Saimniecībā šajā gadā pozitīvākais bijusi labā raža, kas devusi līdzekļus turpināt ar ES atbalstu iesāktos projektus. “Jauno gadu vēl nesvinam, būvējamies.” Pašlaik tiek pārbūvēta veca kūts, kur iepriekš audzētas cūkas. Šo nozari saimnieks atmetis, “lai nebūtu par mēri jākreņķējas”. To vietā tiks audzēti gaļas liellopi. Saimniecības strādniekiem darba pietiek visu gadu – ziemā viņi tiek nodarbināti pie šķeldošanas. “Lai viņus noturētu, esmu spiests domāt par papildu nozarēm.”
Lūgts nosaukt gada negatīvāko iezīmi, G. Zonenbergs saminstinās – īsti neesot, ko teikt. “Ja gali ir savilkti un paliek nauda priekš paplašināšanās, tad nevar sūdzēties.” Nedaudz iegriezuši laika apstākļi. Arī stabilai saimniecībai neesot tīkama valdības maiņa, jo nevar zināt, ar kādiem uzstādījumiem nāks nākamais nozares ministrs.
Saimnieks atklāj, ka jaunajai graudkopības sezonai “jau līdz pusei esam tikuši”. Tiek slēgti līgumi, kārtoti finanšu dokumenti, ar nozares konsultanta Jāņa Cielavas palīdzību izplānoti visi darbi, lai pavasarī katrs sīkums būtu pa rokai. “Jādomā ar gaišu prātu uz priekšu. Visas vēlēšanās agrāk vai vēlāk piepildās.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar “zelta” graudiem un “rūgtu” pienu

Kategorijas