Atvaļinājums nav privilēģija, tas pienākas katram

2016. gada 8. janvāris 07:00

248

Atvaļinājums nav privilēģija, tas pienākas katram

Ik gadu katrs algotais darbinieks ar prieku sagaida atvaļinājuma laiku. Vienam tas ilgst veselu mēnesi, citam – divas nedēļas, bet vēl kādam – pāris dienu. Tomēr atvaļinājums nav privilēģija, tas pienākas katram.

Ikgadējais atvaļinājums Latvijā nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām jeb 20 darbdienām, tomēr ir vairāki izņēmumi, kad atvaļinājums var būt ilgāks. Visgarākais atvaļinājums pienākas pedagogiem. Tas ilgst pilnas astoņas kalendārās nedēļas. Ne mazāk kā par trijām dienām atvaļinājums tiek pagarināts arī profesijās, kuru pildīšana ir saistīta ar risku. Trīs darbdienu papildatvaļinājums pienākas arī vecākiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar īpašām vajadzībām, kurš ir vecumā līdz 18 gadiem. Ja darbinieks ir students, tad tam pienākas vismaz 20 darbdienas atvaļinājums valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Var būt arī daudzi citi gadījumi, kad ikgadējais atvaļinājums ir garāks, ja tas ir atrunāts darba līgumā. Piemēram, par nostrādātajiem gadiem pie attiecīgā darba devēja, studējot vai ceļot kvalifikāciju vai vienkārši par sasniegtiem noteiktiem darba rezultātiem.

Slēdz biroju uz mēnesi
Latvijā iecienītākais atvaļinājumu laiks ir vasara. Atsevišķi uzņēmumi pat slēdz biroju uz mēnesi, lai visi darbinieki reizē dotos atvaļinājumā. Bieži atvaļinājuma laika izvēle ir saistīta ar darbinieka personīgajām vajadzībām, kā skolēnu brīvdienas vai došanās uz kalniem slēpošanas ceļojumā. Uzņēmējdarbībā atvaļinājuma laiks bieži tiek salāgots ar tā saukto kluso sezonu, kad darba apjomi krītas. Piemēram, atspirdzinošo dzērienu ražošanā vai ar tūristu apkalpošanu saistītās jomās atvaļinājumu var nākties plānot vēsākā gadalaikā, turpretī plaša patēriņa preču tirdzniecības darbiniekiem Ziemassvētki ir pļaujas laiks un pelnītā atpūtā tie var doties tikai no janvāra, kad tirdzniecības apjomi strauji sarūk, skaidro personāla atlases firmas mārketinga direktors Māris Silinieks.

Var lūgt bezalgas atpūtu
Atvaļinājuma laiku iespējams gan izmantot visu uzreiz, gan dalīt pa daļām. “Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka vienai atvaļinājuma daļai ir jābūt ne īsākai kā divas kalendārās nedēļas, bet pārējo atvaļinājumu var dalīt mazākās daļās, ko darbinieki arī bieži izmanto. Piemēram, paņemot brīvas dažas darbdienas svētku nedēļā, kopā ar svinamdienām un brīvdienām var tikt pie vairāk nekā nedēļu gara atvaļinājuma. Ja ar ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nepietiek, vienmēr pastāv iespēja vienoties ar darba devēju par bezalgas atvaļinājumu,” pastāsta M. Silinieks.

Nekad neizdodas izmantot visu
“Kursas Laiks” noskaidroja, kā ar atvaļinājumu sadalīšanu sokas Liepājas apkārtnes novadu darbiniekiem. Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka atvaļinājumā visbiežāk dodas tad, kad darbā vismazāk projektu. Vaicāts, vai svarīgs ir gadalaiks, kurā izmantot atpūtu no darba, novada vadītājs saka: “Prioritāte ir darbs!” Ierasti A. Priedols atvaļinājumā dodas mēnesi pirms vēlēšanām, lai tas būtu godīgi pret citiem – tas saistīts ar pirmsvēlēšanu aģitācijām. Viņam nekad neizdodoties 100% atvaļinājumu izmantot, jo jāsteidzas atpakaļ pie darbiem, līdz ar to grūti atbildēt, vai ar četru nedēļu atpūtu pietiek. Parasti A. Priedols atvaļinājuma laiku pavada savā lauku saimniecībā, tomēr, ja ir iespēja, tad apmeklē izstādes, kuras saistītas ar celtniecību vai lauksaimniecību.

Dažus aizstāt nevar
Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta pastāsta, ka jau gada sākumā iestāžu vadītājiem tiek iesniegti visi vajadzīgie dokumenti, kas saistīti ar domes darbinieku došanos atvaļinājumos. Rucavas novada domes darbinieki visbiežāk atvaļinājumos līdzīgi kā citur izvēlas doties vasarā – jūlijā un augustā. Pašai domes vadītājai atpūtu izdevies baudīt gan rudenī, gan vasarā. Ja iespējams, tad atvaļinājums tiek pavadīts kādā ekskursijā ārpus Latvijas vai šeit pat. Vaicāta, vai ar mēnesi pietiek, I. Šusta atzīst, ka gribētos vairāk.
Tomēr starp darbiniekiem ir arī tādi, kurus aizstāt nav iespējams, piemēram, kultūras darbinieki. Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime pastāsta, ka vairums domes darbinieku atvaļinājumā izvēlas doties vasaras sezonā. Tajā skaitā arī kultūras darbinieki, kuriem augusts ir vismierīgākais laiks, jo arī dažādi pulciņi un pašdarbības kolektīvi ir devušies atvilkt elpu. Atpūtas laikā apmēram puse no Nīcas novada domes darbiniekiem tiek daļēji aizvietoti. Tomēr izrādās, ka pati G. Šime atvēlētās četras atpūtas nedēļas uzreiz nevar izmantot. Kā viņa to skaidro? “Mans darbs ir tāds, ka tad vienu mēnesi neiznāktu novada avīze.” Aptuveni puse domes deputātu atvaļinājumu izmanto pa daļām – divas un divas nedēļas, otra puse – visu uzreiz. Tas esot atkarīgs no darba specifikas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atvaļinājums nav privilēģija, tas pienākas katram

Kategorijas