Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz skolu ar sāli maisiņā

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 13. janvāris 07:00

3217
Uz skolu ar sāli maisiņā

Grozījumi tā sauktajos “Skolas bulciņu likumos” praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. “Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,” par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. “Bulkām nebija ne vainas. Visi kritēriji ievēroti, bet, redz, nedrīkst. To tikai nupat paziņoja,” saka kafejnīcas vadītāja.

Bērni noteikumus ignorē
“Tas likums par sāli ir stulbs,” “Kursas Laikam” saka viens no Kalvenes pamatskolas skolēniem un parāda savu sāls maisiņu. Par to, ka likuma burts ir pārkāpis jebkādas saprāta robežas, bērni katrs pasaka pa savam, bet ir skaidrs, ka neviens no viņiem to negrasās ievērot.
Liepājā kāds ģimnāzists, iedams pēc bulciņām uz veikalu Graudu un Jūras ielas stūrī, “Kursas Laikam” sacīja, ka “ministri ir muļķi, bet nekur nav rakstīts, ka muļķiem esot jāklausa”. Aizputes vidusskolā, viesojoties mazpulcēnu nodarbībā, “Kursas Laiks” atklāja, ka no mājām paņemtas līdzi bulkas. “Mums pusdienas ir tikai vienos, bet ēst gribas jau divas stundas iepriekš. Man tā bulka apetīti pusdienās nemazina,” pastāsta viena no meitenēm.
Var secināt, ka “Skolas bulciņu likums” tikai palielina skolēnu somu svaru. Daži solās līdzi ņemt sviestmaizes, citi sulas un limonādes, jo kafejnīcā varot nopirkt tikai ūdeni, bet svaigi spiestās sulas maksā “traku naudu”. “Es nepirkšu apelsīnu sulu par eiro un piecdesmit centiem. Lai viņi ieskrienas! Paņemšu līdzi limonādi un dzeršu kaut vai stundā,” atklāj kāds Aizputes pamatskolēns.

Kafejnīcā – tukši plaukti
Aizputes kafejnīcā “Kursas Laiks” piedzīvoja patiešām emocionālu un traģisku skatu. Liene Freidenfelde kafejnīcu vada jau 20 gadu. “Tik tukši plaukti man vēl nav bijuši. Uz laiku slēgšu kafejnīcu, lai ieliktu šeit krāsni, un bulkas cepšu uz vietas. Ja tas nerentēsies, tad nezinu, kā būs. Maijā jau redzēšu, vai uzņēmums var pastāvēt tālāk,” saka uzņēmēja.
Jautāta, ko domā par šādā vīzē mazo uzņēmējdarbību veicinošiem pasākumiem, L. Freidenfelde caur asarām atzīst, ka īsti jau nezina, kurp iet laimi meklēt. “Darba jau nav, un tā vieta, kuru pati sev esmu nodrošinājusi, kļūst nerentabla tādēļ, ka izdomā gandrīz neizpildāmus noteikumus. Tirdzniecības vietai ir nepieciešams ietirgojums. Tā nevar pastāvēt prieka pēc. Šis pusgads parādīs, vai varu turpināt strādāt,” saka uzņēmēja.
Bulciņas uz Aizputes skolas kafejnīcu iepriekš vestas no vietējās beķerejas, kur netiek lietoti ne hidrogenizēti tauki, ne konservanti. “Tur ir roku darbs un viņi visu var izdarīt atbilstoši prasībām par cukura un sāls saturu, bet tā nedrīkst. Vienīgā iespēja ir pašai cept uz vietas,” saka L. Freidenfelde.

Ar pusdienām nepietiek
Lai arī jaunā ēdienkarte ir mazliet izmainīta un ēdieni kļuvuši mazsālītāki, skolēni savu ēdnīcu Kalvenes pamatskolā liela. Galu galā sāli var piemest paši. Ēdienus uzteic arī skolotāji. “Bērni ēd ļoti labprāt, un arī skolotājiem garšo,” “Kursas Laikam” atklāj skolas direktore Skaidrīte Segliņa. Savukārt Aizputes vidusskolas direktore Gunta Vīdnere “Kursas Laikam” liela gan ēdnīcas darbu, tomēr pauž arī satraukumu par kafejnīcas darba grūtībām. “Gluži bez kafejnīcas mēs negribam palikt. Bērni ir dažādi, bet lielajiem bērniem pusdienas ir pulksten vienos dienā. Daudzi līdz tam vēlas kaut ko apēst, un tādēļ ir kafejnīca,” uzskata G. Vīdnere.
Daudzi bērni pēc skolas apmeklē arī Aizputes mākslas vai Aizputes mūzikas skolu un tādēļ arī pēc skolas ieskrien skolas kafejnīcā iestiprināties, lai vēders pie klavierēm vai molberta nekurkstētu. Aizputē bērni par skolas ēdnīcu nesūdzas. Vairums atzīst, ka apēd visu līdz pēdējai kripatai.