Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldība papildus aizņemsies naudu Nīcas sporta hallei

JĀNIS GOLDBERGS
Laikraksta arhīvs

2016. gada 13. janvāris 07:00

5517
Pašvaldība papildus aizņemsies naudu Nīcas sporta hallei

Jaunbūvējamās Nīcas sporta halles savienojumam ar Nīcas vidusskolu papildus nepieciešamo 21 tūkstoti eiro Nīcas novada pašvaldība aizņemsies no Valsts kases, tā 11. janvāra sēdē lēma novada deputāti, vairākumam – septiņiem – balsojot “par”.

Deputātu debates šajā jautājumā ievadīja opozicionārs Renārs Latvens, norādot uz summu, kas nepieciešama papildus, kā arī uzdodot jautājumus par tās atgūstamību. “Mēs iznākam situācijas ķīlnieki, kad jau pēc apstiprināta projekta deputātam jābalso par papildu līdzekļu piešķiršanu, lai arī visam bija jābūt skaidri noteiktam, jau pirms izšķīrāmies halli būvēt. Mūsu vēlētājiem – nodokļu maksātājiem – būtu jāzina, kādēļ tērējam šo naudu un vai varam to atgūt,” savu viedokli pauda R. Latvens. Savukārt Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis norādīja uz kļūdu tehniskajā projektā, kā arī pieminēja līdzīgas kļūmes nupat nodotajā Nīcas katlumājā. “Jautājums jau ir pēc būtības – izmaksas ir objektīvas vai subjektīvas. Savienojumu ar skolu vajag, un tas ir objektīvi,” saka novada galva.

Visa ķeza – līmeņos
Izrādās, ka ēkas tehniskajā projektā, kas tapis jau 2009. gadā, projektētājs nav ievērojis, ka jaunbūvējamās halles un vidusskolas līmeņu atšķirība ir deviņdesmit centimetru. Tā kļūmi skaidro A. Petermanis domes sēdē. “Ir vairākas iespējas – durvju iepretī skolai nav vispār. Varam uztaisīt durvis un atstāt, lai skolēni skrien pa lauku, kas izmaksātu dažus simtus eiro. Savukārt, ja gribam savienojumu, tad jāpiešķir domes lēmuma projektā pieminētā summa,” variantus pirms balsošanas izklāstīja A. Petermanis.
Uz R. Latvena uzdoto jautājumu, vai 21 tūkstoti eiro pašvaldība kā ēkas pasūtītājs var atgūt, novada vadītājs atbildēja konkrēti: “Atgūt varam, kā to paredz līgums ar autoru, un to arī darīsim. Jautājums tikai – kurā brīdī: uzreiz vai arī gaidīt vēl kādu iespējamo kļūdu?”
“Aizņēmums mums ir jāņem šobrīd, lai ēku varētu pabeigt laikus un tā, kā mēs to gribam, savukārt par zaudējumu piedziņu juristi varēs domāt vēlāk, izcilājot līgumu punktu pa punktam,” pēc domes sēdes “Kursas Laikam” sacīja A. Petermanis.

Katlumājai aizmirst jumtu
9. janvārī nīcenieki priecīgi atklāja jauno katlumāju ciema centrā, tomēr retais nojauta, ka tehniskā projekta autors tai bija aizmirsis 100 kvadrātmetrus jumta. “Tas mums izmaksāja vairāk nekā divus tūkstošus eiro, un naudu mēģināsim atgūt. Katlumājas būvniecībā viss ir jau noticis fakts, un tagad pasakiet man, Renār, kurš te ir vainīgs? Tā ir vispārēja parādība mūsu valstī, ka kādam kaut kas aizmirsies. Mēs, deputāti, paļaujamies uz projektētāju, uz būvnieku, uz būvuzraugu, uz speciālistiem, kuriem ir izglītība un sertifikāti, kuri apliecina, ka viņiem varam ticēt. Objektīvi ir tas, ka sporta hallei ir nepieciešams savienojums ar skolu, un mums tas ir jānodrošina,” uzsvēra A. Petermanis.
Jautājums, kurš ir vainīgs, ja aizmirsies jumts vai līmenis, daļēji ir lieks, jo par jumtu ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tas ir rēķinā pirms gada vai šodien. Tas kļūst aktuāls, ja šī aizmāršība nes konkrētus zaudējumus pasūtītājam – Nīcas novada pašvaldībai. Domes lēmums pagaidām nav par zaudējumiem. Pat nevar būt, jo sporta halles un skolas savienojuma gadījumā vēl īsti nav skaidrs, kas ir zaudējumi, bet kas nepieciešamās būvniecības izmaksas. Tomēr rūgtums par radušos situāciju bija arī pozīcijas deputātu starpā. “Tas nav normāli. Mēs taču nevaram būt būvniecības speciālisti līdz pēdējiem sīkumiem,” skanēja viena no replikām.

“Monum” sola pabeigt laikā
Pēc domes sēdes deputāti devās uz būvniecības objektu – sporta halli, lai aplūkotu, kas un cik tālu noticis Nīcas tūkstošgades projektā, kā to raksturo A. Petermanis. SIA “Monum” būvdarbu vadītājs Tālis Eltermanis deputātiem solīja, ka aprīlī objekts tiks pabeigts, kā jau ticis norunāts iepriekš. “Lai jūs nemaldina tas, ka sienas vēl ir kailas. Iekšdarbi sokas daudz ātrāk nekā pamatu izbūve,” sacīja T. Eltermanis. Viņš arī pievērsa sanākušo uzmanību tam, ka nekur hallē nav radiatoru. “Siltumu ēkā nodrošinās apsildāmās grīdas, bet sporta zālē – siltā gaisa pūtēji,” atklāja būvdarbu vadītājs.
Ekskursijas laikā deputāti arī apskatīja vietu, kur jābūt durvīm uz savienojumu ar skolu un kas šobrīd vēl ir monolīta siena. Ziemas spelgonī ir daudz labāk saprotams, kādēļ jātērē nauda, lai hallei savienojums ar skolu būtu. Vai summa būtu tikpat liela, ja būtu paredzēta jau projektā, noteikti paliks tikai jautājums kā jau visas situācijas, par kurām saka “kā būtu, ja būtu...”.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas