Jo vairāk ieliek, jo vairāk nāk atpakaļ

2016. gada 13. janvāris 07:00

290

Kredīts – lieta, ko viens velk kā smagu nastu, otrs droši izmanto attīstības tempu kāpināšanai, bet cits labāk neriskē ņemt. Kredītiestādes izvēlē lielākas iespējas tiem, kuriem ir pašu kapitāls, bet pie aizdevuma var tikt arī bez tā.

Vairāki lauksaimnieki “Kursas Laikam” pauduši viedokli, ka viņiem nav problēmu sadarboties ar jebkuru banku, nosacījumi esot izpildāmi, procenti – pieņemami. No citiem skanējis, ka bankas nav pretimnākošas un ar viņiem nerunā. Tiesa, pirmie ir tā saucamie lielie zemnieki, par kuru saimniekošanas stabilitāti pārliecinājušies arī kredīta izsniedzēji.

Ķīlā ņem zemi
Rucavas novada lielākais graudaudzētājs Jānis Zeme valsts garantēto kredītu zemes pirkšanai nav ņēmis, aprēķinājis, ka tas nav izdevīgāks par hipotekāro kredītu bankās. Jānis spriež, ka tādu zemnieku, kuri baidās ņemt kredītu, ir mazākumā. Arī pats vairākus gadus mēģinājis iztikt tikai ar paša nopelnīto, bet ieguvis zemākas ražas, jo minerālmēsliem un ķimikālijām naudas nav pieticis. Izmantojot kredīta naudu, labībai var iedot visu nepieciešamo un – “jo vairāk ieliec, jo vairāk nāk atpakaļ”.
Pašlaik tiek runāts, ka kredītu atdošana visproblemātiskākā ir piena lopkopjiem, kuri biznesa plānā iecerējuši augstāku piena cenu, nekā saņem.
Kāds piensaimnieks no Kalvenes pagasta stāsta, ka kredītu ņēmis “SEB bankā” – iepriekš tehnikas, pēc tam zemes iegādei. Ja saimniecības finanšu rādītāji ir normāli, tad problēmu ar aizdevuma piešķiršanu nav, stāsta saimnieks un spriež, ka zemes iegāde bez aizņēmuma nebūtu iespējama. Pērn saimniecībā apgrozījums bijis 150 tūkstoši eiro. Tagad banka ķīlā ņemot tikai zemi, ēkas nemaz neesot vērtējusi.
“Bez kredīta nevar attīstīties,” piekrīt Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Par banku atsaucību, ja saimniecībai ir pozitīva kredītvēsture, nevarot sūdzēties. Saimniece stāsta, ka viņai vienmēr bijuši ļoti pretimnākoši kredītinspektori.

Der mazajiem
“Lauksaimnieku atsaucība ir laba,” vērtē AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Liepājas reģionālā centra kredītprojektu vadītājs Kārlis Jozeps. “Mums der arī tie, kuri komercbankām neder.” Īpaši viņš uzsver zemes iegādei paredzēto kredītprogrammu. Valsts atbalsta dēļ prasības finansējuma saņemšanai esot pielaidīgākas nekā komercbankās. Pērkot zemi, tikai tā kalpo par nodrošinājumu, papildus nekas ķīlā netiek prasīts, un šādi rīkojoties tikai “Altum”.
Ārpus lielajām pilsētām lauksaimniecība noteikti ir viena no perspektīvākajām nozarēm, tā ir pamats pārstrādei un citām nozarēm, spriež “Altum” Liepājas reģionālā centra vadītāja vietnieks Andris Bergs. “Altum” aizdod naudu arī apgrozāmajiem līdzekļiem, atbalsta kooperatīvus. Pie tās vēršoties daudzas mazās saimniecības, un institūcija cenšoties palīdzēt, lai, grūtībās nonākot, tās ieķīlāto zemi nezaudētu.
L. Gūtmane spriež, ka “Altum” piedāvājums derīgs tiem, kuriem pašiem nav savu līdzekļu un finansiālā nodrošinājuma saimniekošanas uzsākšanai.
Zemnieks no Kalvenes teic, ka “Altum” esot lielāka birokrātija, turklāt par valsts atbalstītajā institūcijā ņemto aizdevumu Lauku atbalsta dienests neatmaksā kredītprocentus, kā tas iespējams sadarbībā ar komercbankām. Cits avots vēsta, ka procentu likme ir ievērojami augstāka. Tāpēc pirms kredītiestādes izvēles noteikti jāievāc maksimāli daudz informācijas par to nosacījumiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jo vairāk ieliek, jo vairāk nāk atpakaļ

Kategorijas