Latvijas trīs koncertzāles – visas kā magnēts

2016. gada 18. janvāris 07:00

1119

Latvijas trīs koncertzāles – visas kā magnēts

Reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra aizsākās 2010. gadā, un pirmā no tām tika atklāta 2013. gada vasaras sākumā Rēzeknē. Latgales vēstniecība “Gors” kļuva par Latvijā pirmo akustisko koncertzāli, kas uzcelta pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Gadu vēlāk tika atklāta Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, kurā, atšķirībā no Rēzeknē uzbūvētās un tobrīd Liepājā topošās koncertzāles, tika saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums. Visbeidzot pērn arī Liepāja tika pie savas koncertzāles “Lielais dzintars”. “Kursas Laiks” pētīja, kuras ēkas būvniecība bija dārgākā, kura ir ietilpīgākā, kurai plašākā pasākumu programma un kura ir cenu ziņā draudzīgākā.

Būvniecības izmaksas starp Vidzemes, Latgales un Kurzemes novadu ir krasi atšķirīgas. Latgales vēstniecības “Gors” būvniecības izmaksas bija aptuveni 18,5 miljoni eiro, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” – ap 14 miljoniem eiro, savukārt “Lielais dzintars” – aptuveni 30 miljoni eiro. Loģiski vajadzētu būt, ka lielākā un dārgākā ēka ir ietilpīgākā, tomēr vietu skaits nav tik krasi atšķirīgs. Tā, piemēram, Vidzemes koncertzālē ir 805 sēdvietas, Rēzeknē – 1000 un Liepājā – 1010.

Pulcē ap sevi kolektīvus un skolas
Koncertzālēs darbojas ne tikai tās vadība. Piemēram, Cēsu koncertzāles telpās atrodas arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, kas par izmantotajām telpām maksā nomas maksu. Ēkā pastāvīgi darbojas Cēsu amatieru kolektīvi un Vidzemes kamerorķestris. Par amatieru kolektīvu izmantotajām telpām maksā pašvaldība. Tāpat Cēsu koncertzāles telpās atrodas arī kino, darbojas kafejnīca un vīna bārs.
Latgales vēstniecībā “Gors” mājvietu raduši koncertzāles administrācijas birojs, Dzimtsarakstu nodaļa, restorāns-kafejnīca un kino. “Viesojoties Rēzeknē, koncertzāle “Gors” noteikti ir jāapmeklē. Tā atrodas vien 10 minūšu gājiena attālumā no pilsdrupām. Modernā arhitektūra lieliski iederas tai atvēlētajā vietā. Tuvojoties koncertzālei, no katra skatupunkta paveras aizvien jauni tās spārni, varenums un ietilpīgums,” stāsta liepājniece Ilze Žaime, kura pavisam nesen viesojusies Rēzeknē. Viņa pārliecinājusies, ka “Gors” ir populārs ne tikai to vidū, kuri slāpst dzirdēt klasiskās mūzikas notis, bet arī jauniešu vidū, kuri ik dienas dodas turp uz jauno kinozāli skatīties filmas. Arī Ilze vēlējusies noskatīties kādu filmu, tomēr izrādās, ka tas nav tik vienkārši. Piedāvātais filmu klāsts pārsvarā bija tikai krievu valodā, labākajā gadījumā ar subtitriem latviešu valodā. Tomēr, neskaitot popkornu, kas tika tirgots turpat koncertzāles foajē un izplatīja smaržu pa visu apkārtni, un filmu izvēli, Ilze atzīst, ka kopumā koncertzāle noteikti atrodas īstajā vietā – pašā Latgales sirdī!

Koncertos nepietiek vietas visiem
Apmeklēt kinoteātri piedāvā arī Vidzemes koncertzāle “Cēsis”. “Kursas Laikam” cēsnieks Emīls Lukjanskis pastāsta, ka, pretēji “Goram”, tur filmu klāsts ir dažāds, kino darbojas katru vakaru un popkorns netiek tirgots. Puisis uzskaita arī citas koncertzāles labās īpašības: “Ir atdzīvināta pilsētas dzīve rudens un pavasara mēnešos. Tagad pilsēta ir apmeklēta arī citkārt tukšajā laikā, kas ir ļoti patīkami viesnīcām, kafejnīcām, veikaliem un izklaides vietām. Palielinājušās iespējas apmeklēt kultūras pasākumus vietējiem iedzīvotājiem. Koncertzāles vadība veido sadarbību ar apkārtējiem uzņēmējiem. Manuprāt, tiek piedāvāta ļoti kvalitatīva un dažāda programma un atbilstošas cenas. Pieejami arī īpašie piedāvājumi un atlaides studentiem.”
Emīls neslēpj arī mīnusus: “Šobrīd atrisināts, bet ilgi nebija pieejams stāvlaukums. Kā arī koncertzāle tika celta kā mājvieta amatieru kolektīviem. Daļēji tā tas arī ir, tas forši, bet katram kolektīvam koncertzālē ir iespējams tikt tikai reizi nedēļā. Izbūvētā deju zāle ir par mazu. Uz pieprasītākajiem koncertiem pietrūkst vietas, bet tas jau gan laikam ir pluss.”

Pelna ar korporatīviem pasākumiem
“Cēsu koncertzāles ēka pieder Cēsu novada pašvaldībai, un tā uzticējusi mājas apsaimniekošanu pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāle”. Uzņēmumam kā nama pārvaldītājam nav jāmaksā pašvaldībai telpu noma, bet jārūpējas par efektīvu īpašuma apsaimniekošanu – ieņēmumu gūšanu, lai nosegtu ēkas ekspluatācijas izmaksas. Tādēļ telpas tiek iznomātas producentu pasākumiem, semināriem un korporatīvajiem pasākumiem,” pastāsta Vidzemes koncertzāles mārketinga un komunikācijas vadītāja Egija Saļņikova. Īpaši kritēriji gan tam, kam ēka tiek iznomāta, netiekot pievērsta, jo, kā atzina Vidzemes koncertzāles pārstāve, pārsvarā tie ir cienījami uzņēmumi.
Telpas korporatīvajiem pasākumiem iznomā arī Latgales vēstniecība “Gors”. “Pieprasījums pēc korporatīvo pasākumu organizēšanas ir. Starp tiem ir klienti, kuri jau ir pastāvīgie un labprāt atkal un atkal vēlas nomāt zāli saviem pasākumiem, gan jauni, kuri iepriekš nav zinājuši par šādu iespēju un labprāt izvēlas kļūt par mūsu sadarbības partneriem,” pastāsta Latgales vēstniecības vadītāja Diāna Zirniņa. Vaicāta, kā rēzeknieši izvērtē kompānijas, kuras vēlas nomāt telpas, vadītāja saka: “Pasākumu programmu Latgales vēstniecībā veido Mākslinieciskā un pasākumu nodaļa. Ir sadarbības partneri, ar ko jau ir izveidojusies regulāra sadarbība. Ir Latgales vēstniecības rīkotie un telpu nomnieku rīkotie pasākumi. Veidojot programmu, tiek izskatīts saturs, kā konkrētais pasākums atbilst “Gora” darbības vīzijai un papildina programmu. Protams, tiek izskatītas arī tehniskās nepieciešamības un kvalitāte.” Latgales vēstniecība “Gors” jeb SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” ir pašvaldības kapitālsabiedrība. To apsaimnieko SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, kuras kapitāldaļas pieder Rēzeknes pilsētas domei.

Nomāt gribētājus īpaši neizvērtē
Līdzīgi kā Cēsīs un Rēzeknē, arī Liepājā koncertzāles telpas tiek izīrētas gan mākslas pasākumiem un koncertiem, gan korporatīviem pasākumiem. SIA “Lielais dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Elizabete Hartmane pastāsta, ka interese par telpu nomas pakalpojumu ir augsta. “Ar mums sazinās valsts un pašvaldības iestādes, pasākumu aģentūras un dažādi uzņēmumi, interesējoties par korporatīvu pasākumu, konferenču, semināru un saviesīgu vakaru organizēšanas iespējām. Uzņēmumi netiek kā īpaši vērtēti. Atbildam uz katru izrādīto interesi – tas ir mūsu komercdarbības mērķis tieši korporatīvo pasākumu segmentā. Tiek risināti jautājumi sarunu ceļā, skaņotas izmaksu tāmes un slēgti sadarbības līgumi. Veidojam korektas, uz sadarbību vērstas biznesa attiecības, kas tiek apstiprinātas abām pusēm saistošā juridiskā formā.”
Līdzīgi kā citas reģionālās koncertzāles, arī “Lielā dzintara” īpašnieks ir Liepājas pilsētas pašvaldība, savukārt apsaimniekotājs ir SIA “Lielais dzintars”. Koncertzāles rezidenti ir Liepājas Simfoniskais orķestris, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola un restorāns “Tinto”.

Visplašākais piedāvājums – latgaliešiem
Izpētot un salīdzinot reģionālo koncertzāļu pasākumu piedāvājumu, līdz šā gada martam var secināt, ka bagātīgākais piedāvājums ir Latgales vēstniecībai “Gors”. Koncertzāle piedāvā piecpadsmit dažādas atpūtas iespējas. Tajā skaitā dažādus koncertus, muzikālas komēdijas, teātra izrādes, mūziklus, mūsdienu deju konkursu un ikgadējo latgaliešu gada balvu “Boņuks”. Cenas uz šiem kultūras pasākumiem svārstās no 3 līdz 25 eiro.
Otrajā vietā pasākumu skaitu ziņā ierindojas Liepājas koncertzāle ar divpadsmit pasākumiem. Starp tiem izstādes, informatīvi pasākumi un konferences, koncertprogrammas un koncerti. Daži pasākumi gan ir bez ieejas maksas, tomēr uz pārējiem biļešu cenas svārstās no 5 līdz 145 eiro.
Vismazāk pasākumu janvārī un februārī rīko Vidzemes koncertzāle “Cēsis”: vien astoņi pasākumi. Starp tiem stand-up komēdijas izrāde, koncerti, muzikālā pasaka un izstādes. Cēsīs biļešu cenas ir no 3 līdz 30 eiro.
Laikā, kad vecāki apmeklē koncertus un citus pasākumus, Latgales vēstniecībā “Gors” un Vidzemes koncertzālē “Cēsis” izveidotā bērnu istaba ir droša vieta, kur pieaugušo uzraudzībā mazuļi var rotaļāties. Kopumā visu trīs koncertzāļu kultūras pasākumu piedāvājums ir gana plašs un daudzpusīgs, atšķirīgas vien biļešu cenas un tas, kādas ir apmeklētāju vēlmes. Tomēr dārgākā no ēkas projekta līdz ieejas maksai uz pasākumiem ir un paliek mūsu pašu koncertzāle “Lielais dzintars”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas trīs koncertzāles – visas kā magnēts

Kategorijas