Mērķis – uzspiest simts kilogramu

2016. gada 25. janvāris 07:00

817

“Nav, nav meitenīgs sporta veids, bet tas ievelk sevī,” atzīst pasaules čempione vienā no pauerliftinga disciplīnām Sandra Bileiše. Sportistes lielākais sasniegums ir no guļus stāvokļa bez ekipējuma uzspiestie deviņdesmit pieci kilogrami, bet ar ekipējumu, speciālu kreklu, – simt septiņi ar pusi.

“Neesmu dzelzs lēdija”
Bērnībā meitenei paticis slidot, slēpot, taču nopietni pievērsties sportam nav plānojusi. Divdesmit deviņu gadu vecumā viņa kopā ar draudzenēm aizgājusi uz Omāra Jansona trenažieru zāli Pasta ielā, nemērķējot uz panākumiem. “Ieraudzīju visapkārt daudz dzelžu, man parādīja, kas un kā ar tiem jādara. Pārējās meitenes pēc mēneša vairs nenāca, paliku vienīgā. Sapratu, ka man patīk trenēties un sasniegt rezultātu, ka patīk stiprs un spēcīgs ķermenis. Acīmredzot bija tas, ko man vajadzēja,” Sandra atceras sporta gaitu aizsākumu. Pirmajos treniņos varējusi uzcelt četrdesmit kilogramus, bet 1998. gadā sacensībās uzspiedusi piecdesmit piecus. “Rezultātus tagad meitenes var sasniegt jau pēc gada. Protams, jālieto vitamīni – lai organisms atjaunotos, pēc treniņiem kārtīgi jāatpūšas, jāizguļas, jāievēro disciplīna. Lietot hormonu preparātus vai ne, tā ir katra brīva izvēle. Man pietiek ar savu spēku, nav tāda mērķa uzcelt simt trīsdesmit kilogramus.”
Aktīvā dzīvesveida piekritējas rīts sākas ar krosiņu. “Man palaimējies: darbā nav jābūt astoņos. Pēc piecelšanās stundu skrienu, pieveicot sešus, septiņus kilometrus. Pastaipos, pavingroju. Ziemas peldēšanos pašlaik esmu atmetusi, bet nākamajā sezonā atsākšu, jo pašsajūta un enerģija pēc tam ir neaprakstāma,” stāsta uzņēmuma SIA “Hedonija” līdzīpašniece. Bārā “Loms” viņa labprāt pati apkalpo klientus, un tas nebūt neapgrūtinot.
Jautāta, vai sportisks rūdījums palīdz uzņēmējdarbībā, sieviete atbild: “Neesmu krampjaina biznesa lēdija, nemāku nostrostēt darbiniekus, labāk pati izdaru nekā lūdzu to citam. Varbūt tas mans mīnuss.”

Liepājā konkurentu nav
Sandra Bileiše paspējusi izmēģināt gandrīz visus Liepājas sporta klubus. Sākusi pie O. Jansona klubā “Jaunība”, tad pārgājusi uz “Lāčplēsi” pie Māra Šveiduka, vēlāk sportojusi “Liepājas metalurga” zālē un klubā “Māja Fitness”. Liepājas Senioru sporta kluba pārstāve startējusi Liepājas izlasē un uzteic dedzīgākos censoņu motivētājus. “Labākos padomus deva Zigmunds Porciks, komandas kodols bija Viktors Pevko, viņi mūs organizēja un regulāri virzīja uz sacensībām. Diemžēl Liepājas komanda ir pajukusi.”
Piecas dienas nedēļā Sandra Liepājas Olimpiskajā centrā trenē visas muskuļu grupas: kājas, krūšu un muguras muskuļus, vēdera presi, bicepsus, tas dod spēku no guļus stāvokļa uzspiest stieni. Spēka vingrinājumiem seko vēl četrdesmit piecas minūtes uz kardiotrenažieriem: stepera, velotrenažiera, skrejceliņa. Pūles attaisnojas.
“Latvijā sacensības pauerliftingā notiek atsevišķās svara kategorijās, bet Eiropā un pasaulē dalās pa vecuma grupām. Liepājā man konkurentu nav, Latvijā starp jaunajām meitenēm esmu trešā. Pasaules čempionātos ir ļoti spēcīgas konkurentes no Krievijas, taču arī starptautiskās sacensībās ļoti labi gājis – esmu vienmēr pirmā. Mans pēdējais pasaules rekords ir uzspiestie deviņdesmit kilogrami. Eiropas čempionātā, kas pagājušā gada jūnijā norisinājās Rīgā, atkal biju pirmā.”
Ar stingru mugurkaulu
Sandra neuzskata, ka spēka vingrinājumi, smagumu cilāšana sievieti padara robustu, vīrišķīgu. Mērķtiecību un neatlaidību nosaukusi par galveno panākumu atslēgu, viņa cer, ka simts kilogramu savā karjerā vēl uzspiedīs.
Gatavojoties čempionātiem, tiek sekots, lai svars atbilstu noteiktai kategorijai, lai nekaitētu ēšanas un izklaides režīms. “Jāsabalansē olbaltumvielas, ogļhidrāti, vitamīni: organismam nekas nedrīkst trūkt. Kad pirms sacensībām ievērota diēta, esi nosvēries, gabaliņu melnās šokolādes var apēst, jo tas dod enerģiju un spēku. Enerģijas dzērieni, batoniņi vairāk ir mīts. Olas spēku nedos, bet muskulīšus uzlabos, pastiprinās. Pirms pasaules čempionāta nozīmīgs ir katrs liekais ķermeņa svara grams. Ļoti ievēroju diētu, badojos, vēl no rīta mājās nosvēros: nu ir tie 67 arpus. Nodomāju, ka pa ceļam uz Rīgu tie grami nodegs, bet aizbraukusi uzkāpu uz svariem – piecdesmit gramu par daudz. Skraidīju, jakās saģērbusies, un nodzinu,” sabalansētas diētas jēgu Sandra novērtējusi, studējot Rīgas Stradiņa universitātē. “Augstskolas Liepājas filiālē tā bija jauna, interesanta programma, ieguvu sporta veselības speciālistes profesiju. Tajā jomā gan nestrādāju, bet draugiem treniņos palīdzu.”

Ceļošanas magnēts
Par lielāko aizraušanos, kam izdodas izkalkulēt laiku, sportiste sauc ceļošanu. Būtu miljons, tikai ceļotu un ceļotu. “Savu iespēju robežās trīs dāmas tā arī darām. Jauno gadu sagaidījām Maltā, septembrī viesojāmies Krētā. Grieķijā un Turcijā būts vairākkārt, esmu arī bijusi Romā, Amerikā, Indijā. Pirms pasaules čempionāta devos pie draudzenes uz Angliju, arī tur no rītiem skrēju, apmeklēju vietējo trenažieru zāli. Sports tomēr pirmajā vietā.”
Nokļuvušas galapunktā, ceļotājas vienmēr noīrē automašīnu. Tā labāk izbaudīt konkrēto zemi, vietējo kultūru. Traki atgadījies, kad ceļabiedrs palicis Indijā un Sandrai atpakaļceļā nācies doties vienai: “Noīrēju taksi un palūdzu, lai izvadā pa Mumbaju. Ielās žurkas skraida, cilvēki vienkārši eksistē – turpat sēd no plēvītēm sanaglotā būdiņā, kurina uguni. Kad, izbraucot caur piecām sētām, nonācām viesnīcā, četri vīrieši paņēma un noglabāja manu pasi. It kā lai reģistrētu. Uzveda briesmīgā numuriņā, un taksists paziņoja, ka kopā ar mani pavadīs tur laiku līdz izbraukšanai uz lidostu četros no rīta. Sēžot ar viņu istabiņā, aizsūtīju draudzenei īsziņu: “Laikam vienreiz dzīvē esmu ieķēpājusies.” Viņa deva padomu iet lejā un gaidīt recepcijā. Atbildēju, ka istabiņā ir viens indietis, bet recepcijā – trīs. To nakti lielās bailēs nosēdēju, un beidzās viss pietiekoši labi. Nogādājis lidostā, taksists par kopā ar mani pavadīto laiku pieprasīja papildu samaksu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mērķis – uzspiest simts kilogramu

Kategorijas