Rakstīšanai, dāvināšanai un kolekcionēšanai

2016. gada 27. janvāris 07:00

225

Rakstīšanai, dāvināšanai un kolekcionēšanai

Pildspalvu vēsture ir ļoti sena. Dažādu veidu rakstāmie ir lietoti jau tūkstošiem gadu. Mūsdienās pildspalvas ieņem pirmo vietu starp rakstīšanai izmantojamiem instrumentiem. Cilvēki tās lieto, lai rakstītu vārdus, ciparus, mūziku, dzeju, lai veidotu plānus un diagrammas. Vēsturiski kā rakstāminstrumenti tika izmantotas niedres, bambusa nūjas, spalvas un daudz vēlāk mērcamās pildspalvas. Senākie pildspalvas rakstības vēstures pierādījumi ir meklējami Senajā Indijā, kur tika izmantotas putnu spalvas un bambusa nūjas. Senie ēģiptieši izgudroja rakstību uz papirusa. Mūsdienās pildspalvas var nopirkt lielā krāsu dažādībā un plašā piedāvājumā.

Cenas – draudzīgas
Veikala “Rūtiņa” pārdevēja Inga Maļika pastāsta, ka pirktākās ir Ķīnā ražotās pildspalvas. “Pārsvarā pērk zilās, bet ir, kas pērk arī krāsainas. Klāsts ir ļoti liels, tāpēc ir ejošākas un tādas, kuras mazāk pērk. Cenu amplitūda ir no 14 centiem līdz pat 5 eiro. Tas atkarīgs no firmas un kvalitātes.” Dažāda veida ir arī tintes kodoliņi – īsākas, garākas, tievākas un resnākas. Tās maksā no 10 centiem gabalā. “Daudzi meklē kodoliņus, bet tos ir grūti atrast, jo katra pildspalva ir citādāka. Vajag līdzi ņemt paraudziņu,” iesaka I. Maļika. Pildspalvas samta kastītēs gan šajā veikalā nav iespējams iegādāties, taču pārdevēja zina: vērtīgās pildspalvas pērk reti, pārsvarā dāvanām.

Izvēlas pēc profesijas
To, ka pieprasītākās ir lētākās pildspalvas, apstiprina arī kancelejas preču veikala “Knopka” tirdzniecības pārstāve Inga. “Ejošākās ir automātiskās pildspalvas, kuras maksā 25 centus. Cilvēkiem vairāk patīk automātiskās, nevis ar vāciņiem, jo tie pazūd. Šoferi skatās tādas, lai ir, ar ko aizlikt aiz mapītes. Skolotājām mīļākā, protams, ir sarkanā pildspalva. Pērkot pildspalvas bērniem, pats pirmais un galvenais ir, lai būtu gumija un neslīdētu rociņas. Kodoliņus dārgajām pildspalvām pērk tie, kas negrib korpusu ārā sviest, kā arī gados vecāki cilvēki. Bērni un jaunieši gan to vairs nedara.”
Dārgo pildspalvu pieprasījums pieaug, tuvojoties izlaidumu laikam, tad tajās tiek gravēts izlaiduma gads vai absolventa vārds. Pildspalvu vērtību veido firmas nosaukums, kā arī materiāls, no kura tā ir izgatavota. “Interesanti ir tas, ka arī pildspalvām ir savas modes tendences. Katru gadu ir jauni katalogi, izlaidumi un tām ir savas dizaina īpatnības. Joprojām daudzi vēl lieto spalvas ar tinti. Iespējams, daļa no tiem ir mākslas skolas studenti.”

Zaļā tinte mazāk šokē
Skolotāja Mārīte Petrauska izvēlas tādas tintes pildspalvas, kuras raksta smalki, jo tās vienmēr raksta uz jebkura papīra. “Tās raksta uz visiem apspeķotajiem papīriem. Kā ieraugu zilu un smalku pildspalvu, tā pērku. Tad, kad man uzdāvina ļoti smuku pildspalvu, tad es mainu arī kodoliņus, bet, ja ir kāda lētā, tad metu ārā. Problēma vispār ir atrast kodoliņus. Man ir viena pildspalva, ar kuru es izstaigāju visus veikalus, lai atrastu tai tinti.”
Labojumi skolēnu burtnīcās tiek veikti ar sarkano vai zaļo pildspalvu. Psiholoģiskos pētījumos secināts, ka skolotāja labojumi ar zaļo krāsu nav tik satraucoši, un pedagogi to izmanto, lai “mazāk šokētu mūsu ģēnijus”.

Pieskaņo apģērbam
Dzintra Putniņa, kura arī ir skolotāja, pildspalvu pieskaņo apģērbam, kladei un telefonam. “Man bija rozā pildspalva, klade un telefons. Nopirku trīs gabalus, bet man tās ļoti ātri pazuda – pieauga kājas.” Viņasprāt, bērni pildspalvas izvēlas, kā pagadās. Novērots, ka daudziem ir rakstāmrīki no dažādām firmām, acīmredzot kāds viņiem tās uzdāvina un vienlaikus kalpo kā laba reklāma. “Es domāju pēc principa “jo lētāk, jo labāk”. Labi gribēdama, 1. septembrī nopirku 20 gabalus lētās, man tās trīs dienās pazuda.”
Pedagoģei ir interese par pildspalvām, jo viņas meita tās krāj. “Viņai varētu būt pāri vienam tūkstotim pildspalvu. Vienmēr, kad kaut kur braucu, pievēršu uzmanību interesantām pildspalvām,” pastāsta D. Putniņa.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rakstīšanai, dāvināšanai un kolekcionēšanai

Kategorijas