Gramzdas skola – krustcelēs

2016. gada 27. janvāris 07:00

1270

Jau pirms diviem gadiem, kad Priekules novada domes vadība Gramzdas pamatskolas direktoram prasīja prezentēt skolas nākotnes vīziju, satraukumu vietējā sabiedrībā radīja izskanējušais vārds “reorganizācija”. No nākamā mācību gada tas, iespējams, kļūs par realitāti.

Satraukumu pirms pagājušajā nedēļā notikušās vecāku un deputātu sapulces “Kursas Laikam” pauda gramzdeniece Aija Čīče. Variantā par vecāko klašu iespējamo slēgšanu viņa saskata draudu skolas pastāvēšanai un apelē “pie deputātu un novada priekšniecības dvēselēm”: “Tikai atstājiet mums un mūsu bērniem SKOLU!”

Skaitļi samazinās
Gramzdas pamatskola skolēnu skaita ziņā ir pati mazākā Priekules novadā, un tas turpina sarukt. Pašlaik pamatizglītību tajā apgūst 48 audzēkņi, bet skaits būs arvien mazāks – nākamgad provizoriski 47, pēc tam 43, 38, 39, 36.
Novada domes nolemtais minimālais skolēnu skaits, lai skola pastāvētu, ir 40, bet skolēnu skaits vienā klasē (arī apvienotajā) – astoņi. Šis lēmums pieņemts jau pagājušajā gadā ar mērķi, lai pašvaldību nesagatavotu nepārsteigtu iecerētais jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Fakts, ka Gramzdas skolas 6. klasē ir četri skolēni, no kuriem divi mācās pēc speciālās programmas, rada arī pedagoģisku pamatojumu. “Pirmajā vietā ir jānostāda bērns – ko viņš iegūst. Viņam ir jārada konkurence, jābūt vienaudžu vidū,” pauž V. Jablonska. Skaitļi rāda, ka arī nākamajos gados 7. klasē skolēnu skaits nesasniegs astoņus. Pēc trīs gadiem 1. klasē varētu būt vien divi bērni un tad pat apvienotajā klasē nebūtu astoņu skolēnu.
“Mūsu mērķis ir nodrošināt bērniem plašākas iespējas,” saka arī Priekules novada izglītības vadītāja Agrita Purviņa. 7. klases skolēniem būtu vēlams mācīties lielākas konkurences apstākļos.
No savas agrākās pieredzes A. Purviņa stāsta piemēru, kad no kopumā vājas klases vecāki izņēmuši vienu izcilu skolnieku. Nosāpējusi sirds, bet sapratusi, ka, no bērna viedokļa raugoties, tā viņam būs labāk.
“Ja vecākus tik ļoti apmierina, ka bērni mācās apvienotajā klasē, tad lai tā ir!” spriež A. Purviņa. Taču, skatoties uz kopējā skaita lejupejošo līkni, viņa šaubās, vai turpmāk būs iespējams vairākos priekšmetos – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, vēsturē – stundas dalīt katrai klasei atsevišķi, kas cirtīs robu skolotāju maciņos.

Modernizēšana nespīd
A. Purviņa piekrīt kādas skolotājas teiktajam, ka pat apvienotajās klasēs viņa var katram skolēnam veltīt vairāk uzmanības nekā klasēs ar 30 skolēniem. Taču šim “kokam” ir otrs gals – Gramzdas skolai nespīd moderni mācību līdzekļi. ES fondi skolām ar tik nelielu audzēkņu skaitu naudu nedod, bet pašvaldība tik lielu tēriņu neatļausies.
A. Purviņa kā visloģiskāko variantu redz gramzdeniekiem pēc 6. klases doties uz Priekules vidusskolu, lai sešus gadus varētu tajā mācīties. Attālums no Gramzdas līdz Kalētiem ir deviņi kilometri, līdz Priekulei – desmit.
Savukārt vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, tiek ieteikts tos sūtīt netālajā Purmsātu internātskolā, kur daudzveidīgas rehabilitācijas iespējas. Pašvaldība esot gatava uz turieni nodrošināt transportu katru dienu. “Jutu, ka mani nedzird. Cilvēks no malas nevarēs pārliecināt par ieguvumiem Purmsātu skolā,” pēc tikšanās ar vecākiem atzīst A. Purviņa.
Jau agrāk no gramzdeniekiem nācies dzirdēt, ka pagasta bērnus “zog” Kalētu pamatskola. A. Purviņa, vadoties no ziņām par deklarēto dzīvesvietu, saskaitījusi, ka pašlaik mācīties uz Kalētiem brauc 13 Gramzdas pagasta bērni, uz bērnudārzu – četri. Skolas izvēle ir vecāku ziņā, un Kalēti, neapšaubāmi, piesaista ar iespēju mācīties arī mūzikas un mākslas skolā, sportot. A. Purviņa apliecina, ka agrāk, būdama Kalētu pamatskolas direktore, nekad nav devusies uz Gramzdu aģitēt par mācīšanos savā skolā, vien reizi pie afišu dēļa piespraudusi informatīvu materiālu.

Arī četri ir vērtība
Pašvaldība nav ieinteresēta skolu slēgt pavisam, jo ēka tik un tā būs jāuztur. Tai nesen ielikti jauni logi un jumts. Ietaupīt pašvaldības naudu tur nav domāts, ieguvums būtu ļoti mazs. Ar nelielu skolēnu skaitu būtu mazāk tīrāmo telpu un varētu samazināt likmi apkopējām. Nedaudz varētu ietaupīt uz elektrības, bet ne uz apkures rēķina, jo atsevišķas telpas no tās atslēgt nevar. Gramzdas skolas ēka esot novadā vienīgā, kas celta kā mācību iestāde. Pārējās ir pielāgotas muižu ēkas.
Pašvaldība apzinās arī riskus. Slēdzot klases, skolotāji zaudēs darba vietas un var aiziet no Gramzdas, uz citu vietu var pārcelties arī atsevišķas ģimenes. Gramzdā jau pašlaik esot 17 brīvi dzīvokļi.
“Tas izsauks ķēdes reakciju, kuras gaitu nevar prognozēt un kura, protams, nebūs pozitīvā virzienā,” norāda skolas direktors Henrijs Ķeružis. Ja uz citu skolu dosies vecākie skolēni, tad visticamāk arī viņu jaunākie brāļi un māsas. Saasināsies kadru jautājums, jo daudzi pedagogi brauc no citurienes. Skolas neesamība varētu būt mudinājums vecākiem pārcelties uz citu dzīvesvietu vai būt šķērslis kādai ģimenei nākt uz Gramzdu. Kā lielu mīnusu skolēnu vešanai uz tālāku skolu H. Ķeružis min faktu, ka no Gramzdas skolas viņi mājās tiek ap pulksten 15.30, bet no citurienes tas būšot pāris stundu vēlāk. Bērni būšot vairāk atrauti no mājām un saimniecības darbiem. Pusaudžu vecumā divas stundas esot daudz, un ir jautājums, ko viņi šajā laikā darīs. “Arī četri bērni klasē ir vērtība šai vietai,” uzskata direktors.

Cer uz kompromisu
V. Jablonska mudinājusi pagasta pārvaldnieku Dzintaru Kudumu domāt, ko darīs, ja skola paliks pustukša. “Jādomā piecus gadus uz priekšu,” viņa uzsver. Nekas labs nevarot sanākt ar “strausa politiku”, ja sāk domāt tikai tad, “kad plīst un lūst”.
Dz. Kudums atgādina, ka viņš šajā amatā ir tikai gadu un neesot to uzņēmies, lai kaut ko sagrautu. Pēdējais vārds esot jāsaka gramzdeniekiem pašiem. Tādēļ pēc viņa iniciatīvas turpināšoties sarunas atsevišķi ar skolotājiem, vecākiem un citiem ieinteresētajiem. Esot jāatrod kompromiss un risinājums. Pagasta un novada vadība atzīst, ka šajā procesā ir svarīgi ņemt vērā arī iedzīvotāju emocijas.
A. Purviņa teic, ka katrai pusei ir sava taisnība un tagad ir jāizdara izvēle. Latvijā esot pamatskola, kurā no 1. līdz 9. klasei kopā ir vien 13 bērnu, un valsts lēmumu par mazo skolu pastāvēšanu pašlaik uzlikusi pašvaldībai.
Priekules pašvaldības vadītāji uzsver, ka viņu mērķis – “normāla izmēra” skola. “Mēs paliekam pie tā, ka pirmskola un pirmās sešas klases ir tuvāk dzīvesvietai,” pauž V. Jablonska. Ja 7. klasē nav astoņu skolēnu, to neatver. Tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā Gramzdas pamatskolā šīs klases var nebūt, bet tagadējo 8. un 9. klasi gan pārmaiņas neskars.
Skolas pamatizglītības programma ir akreditēta līdz šā gada jūnijam, bet lēmums par tās tālāko statusu ir domes deputātu ziņā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gramzdas skola – krustcelēs

Kategorijas