Slimība nešķiro – cilvēks vai dzīvnieks

2016. gada 27. janvāris 07:00

166

Informācijā par dzīvnieku slimībām visbiežāk skan piebilde – cilvēkam nav bīstamas. Taču par visām tā teikt nevar un notiek arī pretēji – cilvēks var aplipināt četrkājaino radību.

Pietiekami labi esam informēti par bīstamām slimībām, kas iegūstamas saskarē ar slimu dzīvnieku vai tā produktu, – trakumsērgu, salmonelozi u.tml., taču ir daudz citu, kas dzīvajai radībai kopīgas un kuras tās nodod viena otrai.

Atnes savam mīlulim
Meža dzīvniekiem problemātiska slimība ir kašķis, stāsta veterinārārste Anna Briede. To dabū arī mājas kaķi un suņi, un lipīgā slimība skar arī cilvēkus. Tāpēc nevajag atstāt bez vērības mājdzīvnieku kasīšanos, cerot – gan jau pāries. Kašķi izraisa parazīts, kas nesmādē nevienu. Šī slimība esot diezgan aktuāla un dzīvniekiem ir noteikti jāārstē.
Ar sēnīšu infekcijas slimību – kailo ēdi – slimo pilnīgi visi, arī lielie mājlopi. Ēde attīstās, kad dzīvajai būtnei ir vājāka imunitāte, un ir bīstama visiem. Nereti ģimenes ārsti un dermatologi savam pacientam liekot vest pie vetārsta mājdzīvniekus.
Blusas dzīvnieki gan “uzdāvina” cilvēkiem, gan pārnes ar tām infekcijas. Profilakse svarīga vispirms jau dzīvniekam. “Ja viņš netiek apstrādāts, tad viņam ir visas iespējas padarīt ar blusām bagātāku mūsu apkārtējo vidi.”
Bioloģiskās pretblusu siksnas darbojoties ļoti īslaicīgi, tās insektus nenogalina, bet tikai atbaida. Tāpēc A. Briede iesaka lietot ķīmiskos preparātus – siksniņas, pilināmus un smidzināmus preparātus. Uzmanība jāpievērš to iedarbības ilgumam.
Ērces no dzīvnieka pie cilvēka var nonākt tad, ja nav tam vēl piesūkušās. Dzīvniekam piesūkusies ērce var būt bīstama tad, ja tā iet pušu un vidē nonāk ļoti daudzās oliņas, no kurām attīstās jaunās ērcītes. Pirmie saimnieki parasti esot sīkie grauzēji, pēc tam arvien lielāki. Arī dzīvnieki slimo ar ērču encefalītu un Laimas slimību.
Daktere uzsver, ka ne vienmēr vainīgi ir dzīvnieki. Bieži vien tie ir tikai parazītu un infekcijas slimību pārnēsātāji. Dažkārt tos saviem mīluļiem atnes cilvēki, tāpēc neesot pareizas atrunas, ka dzīvniekam, kurš no dzīvokļa neiziet, profilaktiskie pasākumi nav vajadzīgi.

Ar mēli pa dibenu un muti
Pie cilvēka var nonākt gremošanas trakta parazīti, tāpēc dzīvnieki noteikti ir jāattārpo. “Rokas nemazgā, ar dakšiņu neēd un dibenu mazgā ar mēli,” šī suņu un kaķu uzvedība “izsaka visu”. Pēc tam ielien klēpī un nolaiza saimniekam muti.
A. Briede uzsver, ka svarīga ir attārpošanas līdzekļu devu ievērošana, ņemot vērā dzīvnieka svaru. “Ja vajadzīga deva sunim, kas sver 50 kilogramus, tad nevar dot tikpat daudz, cik divreiz vieglākam. Tad tam īsti nav jēgas.” Ja mājās ir dzīvnieki, vismaz reizi pusgadā būtu jāattārpo mazie bērni, pieaugušie – reizi gadā, padomu dod daktere.
Liellopu leikoze, kas varētu kaitēt cilvēkiem, tiek stingri kontrolēta. Tāpat arī bruceloze, kas izraisa abortus un neauglību gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Sistēma, lai no tām pasargātu, ir labi atstrādāta, norāda daktere.
Ar salmonelozi cilvēks var saslimt, ja slimības ierosinātāji nokļūst organismā – tiek apēstas salmonellas. Visbiežāk inficēšanās notiek ar dažādiem gaļas un piena produktiem, olām un zivīm. Ārējā vidē salmonellas nokļūst ar izkārnījumiem un ir diezgan izturīgas. Ilgstoši dzīvotspēju saglabā arī sasaldētos produktos.

Pārkāpj sugu robežas
Bīstamākā slimība, ko dzīvnieks var pielipināt cilvēkam, ir trakumsērga. Tā izraisa nervu sistēmas bojājumus, kas izpaužas kā agresija, slikta kustību koordinācija, rīkles muskuļu spazmas, muskuļu paralīze, kuru iznākums bieži vien ir letāls.
Kaķu, suņu un mājas sesku vakcinēšana pret trakumsērgu ir obligāta prasība. Ja dzīvnieka uzvedība kļūst neadekvāta, jāvēršas pie speciālista. Saslimušam dzīvniekam ir neparasta uzvedība: agresīvs suns pēkšņi kļūst maigs un pakļāvīgs; kluss, mierīgs suns izskatās un uzvedas kā mežonīgs dzīvnieks. Suns atsakās no ēdiena un tā vietā sāk grauzt metāla vai koka priekšmetus. Trakie savvaļas dzīvnieki pārstāj baidīties no cilvēkiem un izturas draudzīgi, un nereti šādus dzīvniekus cilvēki pārnes mājās.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) redzeslokā ir slimības, kas varētu pārkāpt sugu robežas – no dzīvniekiem pie cilvēkiem un otrādi – putnu gripa, Ebolas vīruss, Kreicfelda-Jakoba slimība, SARS. PVO koordinators Fransuā Meslēns skaidro, ka “pašlaik mēs nevaram prognozēt, kad vai kādos apstākļos šīs slimības parādīsies”. Arī HIV/AIDS cilvēkiem tikusi pārnesta no dzīvniekiem.
Jau parādījies A gripas paveids H1N1 tiek uzskatīts, ka tas radies, kombinējoties diviem cūku gripas paveidiem, kas jau saturējuši cilvēku un putnu gripas gēnu daļas. Šo vīrusu mēdz saukt par “cūku” gripu, lai gan klasiskā cūku gripa ir ar ļoti nelielu spēju šķērsot sugu barjeru.
Inficēties ar šo vīrusu no cūkām, kā arī slimam cilvēkam inficēt cūkas ir neliela iespēja. Daži gadījumi ir reģistrēti fermās.
Ar putnu gripu parasti slimo putni, bet pirms deviņiem gadiem Honkongā pirmo reizi arī cilvēks. 2003. gadā putnu gripas epidēmija skāra Dienvidaustrumāziju un izplatījās uz citām pasaules daļām. Ar šo slimību saslimst, ēdot termiski neapstrādātu putnu gaļu vai citādākā saskares ceļā ar putniem, bet tā nepāriet no cilvēka uz cilvēku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Slimība nešķiro – cilvēks vai dzīvnieks

Kategorijas