Ar lineālu izmērīt vēsturi

2016. gada 29. janvāris 07:00

164

Vienā no decembra nogales pēcpusdienām, kad Latvijā tumsa iestājas gandrīz vai nepieklājīgi agri, šo rindu autorei, staigājot pa Vecrīgas ieliņām, radās iespēja atklāt kādu kultūras iestādi, par kuras eksistenci iepriekš bija vien pavirši dzirdēts, bet kuru noteikti ir vērts apmeklēt ikvienam cilvēkam, kurš interesējas par kino. Runa ir par Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas Kino muzeju, kas darbojas kopš 1988. gada un ir vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Lai ko vairāk uzzinātu par muzeja darbību, lūdzu tā vadītāju Zani Balču iepazīstināt ar krājumu.

Iekāpt “kino skapī”
Izstaigājot ekspozīcijas telpas, pirmais iespaids radās pozitīvs, proti, ekspozīcijas veidotāji izmantojuši inovatīvu pieeju un viņu mērķi ir viegli uzminēt – lai apmeklētājam, arī tādam, kurš par kino mākslu zina ļoti maz, būtu interesanti un rastos vēlme atgriezties. Runājot tēlaini, Kino muzejā var ieiet kā “kino skapī”, jo uz pastāvīgās ekspozīcijas telpām ejam, verot nevis parastas, bet gan skapja durvis (pastāvīgajai ekspozīcijai dots tieši šāds nosaukums – “Kino skapis”). Šādu durvju ir vairākas: gan smagas, pamatīgas, ar smalkiem, kokā grebtiem ornamentiem, kas raksturīgi veco laiku mēbelēm, gan vienkāršas, vizuāli nesaistošas. Tās otrās gan ir tikai padomju laikā ražotajiem skapjiem – masu produkcijai.
Šādu “skapju” muzejā ir vairāki: ieejot vienā, izzinām kino mākslas pirmsākumus pasaulē un Latvijā; ieejot citā, iespējams ko nezināmu atklāt par kino mākslas attīstību laikā, kad mūsu valsts bija okupēta. Taču tieši šai laika posmā uzņēma filmas, kas lielai daļai latviešu ir mīļas vēl joprojām: “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un citas.
Izstāžu zālēs pie sienām novietoti vairāki skārienjutīgi ekrāni, kur apmeklētājs aicināts darboties pats. Piemēram, telpā, kas veltīta padomju Latvijas kino, uz viena no ekrāniem izveidots mūsu slavenāko kinorežisoru un aktieru zvaigznājs. Viegli ar pirkstu pieskaroties kādas konkrētas personības attēlam, par šo cilvēku var iegūt plašāku informāciju. Pirms pieskarties, piemēram, Elzas Radziņas vai Astrīdas Kairišas attēlam, šo rindu autore jau iepriekš mēģināja uzminēt, kuras filmas fragmentiņš ar konkrēto aktrisi būs skatāms. Tas pats arī attiecas uz režisoriem. Pieļaujams, ka īpaši saistoši skārienjutīgie ekrāni varētu šķist bērniem un jauniešiem, kuri ar to palīdzību, it kā spēlēdamies, var uzzināt daudz jauna.
Uzmanību saistīja arī gluži praktiski eksponāti: padomju laiku kinoafišas, kamera, ar kuru agrāk uzņēma kino, un citi.

Rada kustības ilūziju
Lai cik aktuāla būtu inovatīvo tehnoloģiju klātbūtne, sava vieta un nozīme ikvienā muzejā ir arī tradicionālajām lietām. Lai apmeklētāji ne tikai saistoši pavadītu laiku, bet arī gūtu informāciju par lietām, bez kurām kino māksla nevarētu pastāvēt, muzejā izlikti apskatei vairāki ar kino vēsturi saistīti priekšmeti. Pirmais no tiem ir praksinoskops, kura ārējo cilindru griežot un vienlaikus skatoties spogulī, var redzēt, kā “kustas” attēls, jo ātri rotējošie bilžu spoguļattēli rada kustības ilūziju. Attēlu ir vairāki, un apmeklētājs pats tos var ielikt praksinoskopā, lai redzētu, piemēram, lecošu vardīti vai auļojošu zirgu. Šo ierīci 1877. gadā izgudroja Šarls Emīls Reno, lai parādītu kustības ilūziju.
Otrs priekšmets, bez kura muzeja krājums nebūtu pilnīgs, ir krāsu aplis. Apli mēģinām pagriezt, lai redzētu, kā saplūst krāsu spektrs. Z. Balčus pastāsta, ka tā pamatprincips aizgūts no fenakistoskopa – agrīnas optiskās rotaļlietas, kas izmantoja redzes nepārtrauktības principu, lai radītu kustības ilūziju.
Savukārt trešā lieta, kas uz šo rindu autori atstāja vislielāko iespaidu, ir Latvijas un pasaules kino laika lineāls jeb ekrāns, kurā hronoloģiskā secībā attēloti svarīgākie notikumi pasaules un arī mūsu valsts kino no tā pirmsākumiem 19. gadsimta beigās līdz mūsdienām. Pretī ekrānam novietots soliņš – apmeklētājs var apsēsties, lai šo audiovizuālo materiālu mierā un klusumā noskatītos pat vairākas reizes, jo nelielā izzinošā filmiņa nav gara, toties liels ir tajā iekļautās informācijas blīvums.

Mācību nolūkiem un izpētei
Kā zināms, viena no muzeja funkcijām ir sabiedrības izglītošana. Apmeklējuma noslēgumā Rīgas Kino muzeja speciālists Juris Freidenbergs pastāstīja, ka iestādei pieder plaša latviešu un ārzemju filmu kolekcija, muzejā notiek dažādi pasākumi. Bērniem un jauniešiem izveidotas īpašas nodarbības – lai varētu uzzināt par kino rašanās pirmsākumiem un labāk iepazīt muzeja izstādes (šobrīd – par latviešu animācijas kino klasiķiem Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu).
Atzīmējot Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, iestādē pieejamas izglītojošas nodarbības, lai bērni un jaunieši daudzpusīgāk iepazītos ar abu dzejnieku personības un daiļrades atspoguļojumu latviešu kino. Darbinieki izveidojuši trīs dažādas nodarbības, kas saturiski ir pielāgotas vairākām vecuma grupām: pirmskolai, 5. un 6. klasei, 7. līdz 9. klasei un vidusskolēniem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar lineālu izmērīt vēsturi

Kategorijas