Iedzīvotāji politiķus rāj par visu
Iedzīvotājiem apnikusi valdības veidošanas tirgošanās, amatu dalīšana, mistisku ministru krēslu pieminēšana. Par ieilgušajām valdības sarunām sapīkuši ir gan veci, gan jauni, gan iestāžu darbinieki, gan pensionāri. Daži min: ja nevar vienoties, tad vajag vēlēt jaunu Saeimu.
“Kursas Laiks” aptaujāja iedzīvotājus Grobiņas un Durbes novadā, uzdodot vienu vienīgu jautājumu: “Ko domājat par valdības veidošanas gaitu?” Atbildes vienmēr sākās vai nu ar smagu nopūtu, vai ar tūlītējām lamām. “Es neko neteikšu, jo mans viedoklis neko neietekmēs. Viņi dara, ko iedomājas un kā iedomājas, un tas, ko domā cilvēki, deputātus neinteresē. Uzskatu, ka arī Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji neko nevar mainīt,” pēc ilgām pārdomām “Kursas Laikam” atklāja grobiņniece Mairita.
Par trūcīgajiem pataisa
Grobiņā sastaptais četru bērnu tēvs Juris Štrauss valdībai un politiķiem ne tikai zaudējis ticību, bet uzskata, ka viņi mērķtiecīgi padara cilvēkus par trūcīgajiem, lai vieglāk būtu kontrolēt. “Esam pataisīti par trūcīgajiem. Tādi, kas iet un strādā, ir draņķi viņu acīs. Man līdz trūcīgā statusam pietrūkst dažu eiro centu, bet es neiešu zemoties. Pateica mums: ja gribam, lai mums palīdz, tad jāatbrīvojas no privātīpašuma – no dzīvokļa, kuru uz kredīta nopirkām. Kur tad lai lieku četrus bērnus? Demogrāfijas ministru viņiem īpaši vajag! Vajag citus deputātus un pavisam citu valdību, kas darītu visu, domājot par cilvēkiem, nevis par savu ķešu. Cik reizes viņi sev ir algu pacēluši? Veikalos viss paliek dārgāks, un mūsu algas stāv uz vietas, bet nodokļi tik nāk klāt,” saka J. Štrauss, pie rokas turot mazo Valteru Edgaru. Viņš atklāj, ka zina ļoti daudz cilvēku paziņu un draugu lokā, kuri ir izbraukuši no Latvijas, un paredz, ka tā, kā šobrīd turpinot, drīzumā valdības vēlētāji paliks tikai Rīgā. Pārējo Latviju “tautas kalpi” pārvērtīšot par Eiropas dabas parku bez cilvēkiem.
Rada spriedzi valsts uzņēmumos
Valdības maiņas, ilga tās izveides kavēšanās satrauc arī valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošos. “Katra valdības krišana, jauna valdība, tās veidošana un gaidāmās izmaiņas rada satraukumu mums, valsts iestādēs un akciju sabiedrībās strādājošajiem. Ja nomainās ministrs, var mainīties arī valsts kapitālsabiedrību vadība un visa tās politika,” bilst Grobiņas pasta nodaļas vadītāja Agita Vitāle. Latvijas Pastā ir uzsākti daudzi darbi un projekti, kuri, pēc A. Vitāles prāta, būtu turpināmi, bet kas zina, kā būs, ja nomainīsies satiksmes ministrs, par kuru tā cīnās koalīcijas partijas.
Līdzīgas bažas “Kursas Laiks” jau dzirdējis iepriekš arī no citu lielo uzņēmumu darbiniekiem. “Protams, ka tas, kas notiek valdībā, mūs var skart tiešā veidā. Šobrīd vēl tā tirgus liberalizācija un sazin kas notiks ar uzņēmumu. Nav droši, un galvenais būtu ātrāk iegūt skaidrību. Uztaisa valdību, un visiem viss ir skaidrs,” atklāj kāds “Latvijas Gāzes” darbinieks.
Kauns par valsti
Grobiņas pensionārs Arnolds Pinkulis “Kursas Laikam” pauž: “Kopumā tas viss izskatās briesmīgi. Man kļūst kauns par mūsu valsti. Tomēr kā rīkojas galva, tā viss ķermenis. Patiesībā šis tirgus notiek visur. Līdz pašai apakšai. Viņi taču skaitās tautas kalpi, bet, līdzko ievēlēti, sāk mainīt likumus, celt nodokļus un savas algas vienā laidā.”
A. Pinkulis ir satraukts, piemēram, par izmaiņām veselības aprūpē, kur ģimenes ārsti vairs nevarēs ņemt analīzes. “Jāiet būs uz laboratoriju un, protams, vairāk jāmaksā,” secina pensionārs. “Nav skaidrs ar tiem procentiem, ko no pensijas atvilka. Tagad procentus atmaksājot, bet, kuriem, kad un kādā laikā, nav skaidrs.” Pensionāru neapmierina tas, ka likumdošanā nav skaidrības un pastāvības.
Kučinskis sliktu neizdarīs
Lieģos sastapām bijušo liepājnieku Arni Brūkli, kurš mūspusē bija ieradies no Valmieras. “Personīgi pazīstu Māri Kučinski. Gan jau viņš valdību izveidos un kādu laiku to vadīs. Valmieras domē viņš neko sliktu neizdarīja, un, domāju, tāpat būs valdībā. Pēc šī principa viņu noteikti arī izvēlējās. Tiesa, nav viņš paveicis Valmierā neko lielu un slavējamu, bet galvenais, ka nav izdarījis neko sliktu. Iepriekš izdzirdēju Baika vārdu, patiešām satraucos,” pauž A. Brūklis.
Vīrs plāno atgriezties dzīvot Liepājā un ir saglabājis uzticību mūspusei, pasūtot “Kursas Laiku” arī Valmierā. “Jūsu avīze man patīk, lai arī saņemu dienu vēlāk. Bet ziņas televīzijā tracina, jo visu laiku ir kaut kas slikts. Es vienu reizi atmostoties gribu dzirdēt kaut ko labu, saprotot, ka ministri patiešām ir tautas kalpi un strādā mūsu labā,” pauž viens no mūsu laikraksta tālākajiem abonentiem A. Brūklis.
Nav un nebūs labāk
Guntars Doma un Aivars Plocis, sastapti Durbes centrā iepretī baznīcai, “Kursas Laikam” pauda, ka neko labu no valdības, ne no šīs, ne nākamās, ne jebkuras citas, negaida. “Būs tikai sliktāk. Ar katru dienu būs tikai sliktāk. Durbē palikuši vairumā pensionāri, jo viņiem ir nauda, par ko izdzīvot. Pilsētā darba nav. Ja gribi ko nopelnīt, brauc nu uz Liepāju! Tie, kas māk angliski, jau ārzemēs, un nu jau brauc arī tie, kas nemāk. Viņi mūs čakarē un turpinās to darīt. Visi saprot, ka valdība ir pret savu tautu un bendē to nost, maini to, kā gribi. Visi jau nevar aizbēgt citur,” saka G. Doma. A. Plocis vien piekrītoši māj ar galvu: “Tā viš ir!”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām