Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bēringam-Breivīkam piespriež 21 gadu cietumā

LETA, ziņu aģentūra

2012. gada 24. augusts 12:30

383
Bēringam-Breivīkam piespriež 21 gadu cietumā

Oslo tiesa piektdien norvēģu ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku atzina par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja soda termiņa beigās viņš tiks atzīts par bīstamu sabiedrībai.

"Spriedums ir vienbalsīgs," pavēstīja tiesas priekšsēdētāja Vehe Elizabete Arncena. "Viņš tiek notiesāts uz 21 gadu cietumā ar minimālo termiņu desmit gadi."

Norvēģijas krimināllikums neparedz mūža ieslodzījumu vai nāvessodu, un maksimālais iespējamais cietumsods ir 21 gads, taču ja ieslodzītais joprojām tiek uzskatīts par bīstamu sabiedrībai, viņu var turēt cietumā nenoteiktu laiku.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.

Bērings-Breivīks tiesas zālē pēc rokudzelžu noņemšanas demonstrēja nacionālistu sveicienu.

Tiesa sākusi aptuveni 90 lappušu garā sprieduma nolasīšanu, kas varētu prasīt piecas līdz sešas stundas.

Bēringa-Breivīka sarīkotajā slaktiņā izdzīvojušie nekavējoties sākuši tviterī komentēt tiesas lēmumu, to vērtējot atzinīgi.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus.

Bēringa-Breivīka tiesas prāva ilga desmit nedēļas un noslēdzās jūnijā.

Pats Bērings-Breivīks uzstājis, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.

Jau vēstīts, ka eksperti bija nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem par Bēringa-Breivīka psiholoģisko stāvokli.

Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.

Bēringam-Breivīkam turpmākos mūža gadus nāksies pavadīt Norvēģijas Ilas cietumā.

Viņš, visticamāk, nonāks līdzīgos apstākļos kā līdz šim un vismaz sākumā tiks turēts nošķirti no citiem ieslodzītajiem.

Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras, no kurām katra ir astoņus kvadrātmetrus liela. Viena telpa paredzēta gulēšanai, otra fiziskām aktivitātēm un trešā telpa, kurā atrodas pie galda piestiprināts portatīvais dators, domāta darbam.

Bērings-Breivīks ir paudis vēlmi rakstīt grāmatas par savu dzīvi, ideoloģiju un skatījumu uz nākotni.