Strādā citu un savam priekam

2016. gada 12. februāris 07:00

2484

Valentīna diena ir tuvākie svētki, kas ievada pavasari, uzjunda romantiskas jūtas un atgādina par ziedu maģisko spēju iepriecināt, pārliecinājušies “Puķu bodes” saimnieki Aiva un Edgars Jonasi. Ar sirdslietu – ziedu tirdzniecību – savā veikaliņā Liepājas Pētertirgū uzņēmēji nodarbojas jau divpadsmit gadus un no konkurentiem atšķiras ne tikai ar izteiktu laipnību, bet arī ar puķu pušķu piegādi klienta izvēlētajā vietā un laikā. “Ar šo biznesu nevar nodarboties bez patikšanas. Lielākā alga ir cilvēku pozitīvās emocijas un apziņa, ka savu darbu veicam ar glanci.”

Pārsteidz muzikāli
“Rīgā neesam pušķus piegādājuši, bet ļoti daudzās vietās Kurzemē, ieskaitot Talsus un Ventspili, gan. Viss, protams, atkarīgs no klienta maciņa, jo ziedus vedam ar savu busiņu un pasniedzam tieši rokās,” neslēpj E. Jonass.
Doma uzticēt piegādi kurjeram atmesta, jo bezpersonīga ziedu nodošana papīra kastē būtu firmas blamēšana. Kā unikālu nišu Jonasi nosauc “Puķu bodes” aizsākto muzikālo apsveikšanu. “Tas ir patiess izaicinājums gan man, gan mūsu muzikantiem – ģitāristiem. Biežāk sadarbojamies ar poproka skolas dibinātāju Gintu Purgaili, ir spēlējuši arī Mārtiņš Petrovskis, Toms Bokums, Raivis Bružis, Jānis Buķelis, Kristaps Pujāts un Laura Drēziņa. Mums jābūt daudzpusīgiem, lai panāktu to efektu, jo cilvēku gaume ir atšķirīga.”
Reiz devušies pie kādas omītes, lai nodotu ārzemēs dzīvojošu bērnu sarūpēto apsveikumu. “Tantuki pa mīļo dārza nojumītē malkoja vīnu un priecājās par dzīvi, kam vecums nav šķērslis. Stādījāmies priekšā kā “Puķu bode” ar muzikālo pārsteigumu un kopā ar pavadījumu nodziedājām tuvinieku pasūtīto dziesmu. Kundze ar prieka asarām acīs pagriezās pret sirdsdraudzenēm un godīgi teica: neapvainojieties, bet uzdāvinātā mikrene un ledusskapis nestāv klāt tik fenomenāli sirsnīgam pārsteigumam!”
“Puķu bodes” saimnieki var būt pie klienta durvīm Liepājā piecpadsmit minūšu laikā. “Nupat piezvanīja sešdesmit gadu vecs vīrietis: šodien kāzu jubileja, sievai vajag kādu puķīti, bet notikusi šaize – sēdu ratiņkrēslā ar salauztu kāju, pats uz sevi dusmojos, jo nekur netieku un nauda ir tikai uz kartes. Dzīvokļa durvis bija vaļā, mūs sagaidīja bezpalīdzīgs vīrs, kurš uzsita man uz pleca, sakot: čalīti, tu esi super! Atdevu rozītes un, ejot ārā, padomāju, kas notiks vakarā, kad sieviņa atgriezīsies. Cik augstu tiks novērtēts šā džentlmeņa noorganizētā dāvana.”
Citkārt muzikāls pārsteigums aizvests jaunajam pārim pludmalē pie Ziemupes. Līgava un līgavainis, saņemot skanošo un smaržojošo velti no domubiedriem – jahtotājiem, bijuši tik pacilāti, ka turpat smiltīs, ģitārai skanot, uzdejojuši.

Ērkšķains bizness
Ziedi iepriecina gan vīrieti, gan sievieti, pircējs redz gatavā darbiņa – svētku vai sēru pušķa – skaisto pusi, bet šis bizness nebūt nav viegls. Visām rozītēm ir ērkšķi, arī skujas “kož”, atzīst Aiva. Buķetes tiek gatavotas pašu rokām, tās ir sadurtas, saskrāpētas, jo cimdos strādāt nav ērti. Turklāt visas puķes tiek apsmidzinātas ar ķīmiju, kas izraisa alerģiju. Puķu mode arī mainās. Pirms gadiem pieciem, septiņiem līgavas pušķīšus pasūtīja nokarenus, ar šlepīti uz leju, pērn tādi gribēti vairs tikai daži, pārējie pieprasīti apaļi. Agrāk favorītes bijušas neļķes, tagad populārākas ir rozītes un frēzijas. Pagājušajā vasarā daudzi jaunie pāri izvēlējušies kallas, kamēr vēl pirms pieciem gadiem tās uzskatītas par sēru puķēm.
E. Jonass nepiekrīt uzskatam, ka latviešu vīrieši ir kūtri, kautrīgi, neromantiski. Par Kurzemes reģiona kungiem viņš noteikti var teikt pretējo. Daudzi, atrodoties darbā citā pilsētā, ārzemēs, komandējumā, izvēlējušies mīļoto personu iepriecināt ar “Puķu bodes” starpniecību. Nereti nācies piegādāt arī anonīmas dāvanas. “Mēdz būt tā, ka vīrs ierodas veikaliņā un strikti jautā, no kā tas pušķis, ko atvedāt manai sievai. Man pat ir piedraudēts ar izrēķināšanos, bet informāciju ne reizi neesmu izpaudis. Ja sievietei pasniegtiem ziediem nav pievienota kartīte, arī tad dāvinātāja vārdu neatklāju: lai viņa paciešas, gan jau kavalieris pieteiksies,” nosmej E. Jonass.
Aiva atceras gadījumu, kad nogrēkojies vīrietis sabojātās attiecības mēģinājis labot ar ziedu piegādi. Ja nāktu pats, dabūtu ar rožu kātiem pa galvu, bet, ja atved svešs, jāpieņem.
“Necik sen piegādājām ziedus, sieviete bez emocijām tos paņēma un klusējot aizvēra durvis. Pēc nedēļas tas pats klients vēlējās piegādi uz to pašu adresi. Aizvedām skaistu pušķi, ko atkal sagaidīja bez emocijām. Trešajā piegājienā ieteicām divdesmit piecām rozēm piepirkt klāt torti “Cielaviņa”, ja reiz situācija tik saspringta, ja nav mazais kašķītis. Sievietes sirdi atkausēja saldums, un bija gan smaids, gan ovācijas. Kopš Jaunā gada uz to adresi piegādes vairs nav.”
Priecīga sniegpārsliņa
Visbiežāk puķainie apsveikumi ceļo pie dzimšanas un vārda dienas gaviļnieka. Nācies saskarties arī ar sēru pušķu piegādi bērēs. “Ārzemēs strādājušais latvietis pēc nāves tika atvests apbedīšanai dzimtenē. Angļu kompānijai ierašanās uz darbinieka izvadīšanu Mūžībā būtu diezgan dārgs un laikietilpīgs pasākums, tāpēc braucām uz kapsētu Sikšņos, lai pārstāvētu darba devēju. Tuvinieku acīs redzēju gandarījumu, ka cilvēks nav aizmirsts.”
Daudz vairāk tomēr ir patīkamu un interesantu notikumu. Piemēram, piezvana vīrietis un piesaka ziedu piegādi savai sievai pirmdienas rītā pulksten septiņos. “Ieminējos: varbūt pats vari pasniegt. Nē, viņš saka, vēlos, lai to darāt jūs; gulēšu mājās gultā un izlikšos neko nezinām. Ierodos konkrētajā adresē precīzā stundā. Iznāk apmiegojusies sieviete rīta svārkos un, ieraugot ziedu grozu, ir šokā. Tam seko jautājums: no kā? Nedrīkstu nest iekšā, jo vīrs ir mājās! Tā bija vienīgā reize, kad biju spiests pateikt, lai skaistā kundzīte nesatraucas: vaininieks ir guļamistabā.”
Citai dāmai milzīgu ziedu pušķi kāzu jubilejā pasūtījuši bērni. Kad pēc lielākas pauzes durvis atvērusi padzīvojusi kundze, šokēti nu bijuši piegādātāji: krievu tautības sieviete savā kāzu jubilejā bija uzcirtusies kleitā ar visu plīvuru un izskatījusies pēc lielas, priecīgas sniegpārsliņas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strādā citu un savam priekam

Kategorijas