Maizei patīk saimnieces rokas

2016. gada 12. februāris 07:00

2671

Sastapt 2015. gada rucavnieci Gunitu Pričinu “Kursas Laikam” padomā jau labu laiku. Kopš tā laika, kad tapušas jaunas maizes cepšanas krāsnis, tomēr uzdevums notvert mudīgo saimnieci mājās nebija no vieglajiem. Te viņa Klaipēdā, te Skodā, te Liepājā. Vienviet milti jāpērk, citviet jātirgojas. Tikai kad Rucavā notika muzikālais konkurss “Ne tikai zvaigznes spīd”, redakcijas un maizes cepējas ceļi gāja vienā virzienā. To piesakām, lai ļaudis nebrīnās, kādēļ saimniece pie krāsnīm balles tērpā, nevis priekšautā un micē. Galvenais – lai atbildīgie dienesti nebrīnās. Mice ir un priekšauts arī. “Kad cepu, tad viss ir pēc priekšrakstiem, kā jau likumi prasa,” smejas G. Pričina.

Var uzcelt, nevis iekrāt
Ne jau velti Rucavas novadā G. Pričina ievērota. Maizes cepējas jau te ir vairākas un ar labu slavu, bet Gada novadniece pie sava goda tikusi, jo savu slavu ieguvusi īsā laikā. Šobrīd rit trešais cepšanas gads. “Iesāku ar vienu krāsni un mīklu mīcīju ar rokām kā senos laikos. Tas ir grūti, un maize iznāk ļoti blīva. Nezinu, ko iesāktu bez elektriskā mīklas maisītāja,” atklāj saimniece.
Jautāta, kā dažos gados spējusi savākt līdzekļus, lai paplašinātu ražošanu, G. Pričina saka: “Es vienkārši darīju. Visu, ko ieņēmu, to liku būvniecībā. Iekrāt naudu ir ļoti grūti, un tas prasa laiku. Ja būtu darījusi tā, tad vēl aizvien nekā nebūtu.” Šobrīd saimniecei ir trīs maizes krāsnis: viena vecā un divas jaunas. Arī ceptuve kļuvusi uz pusi lielāka, gaiša telpa, kurā patīkami uzturēties, pat tūristus varētu vest. “Ir man bijuši piedāvājumi izrādīt, kā cepu maizi, bet esmu tik noslogota, ka tam neatliek laika. Nedēļā ir trīs dienas, kad braucu uz dažādiem tirgiem. Maize arī jācep, tādēļ tūristu un ziņkārīgo izglītošanai laika nav. Ja gribētu tā strādāt, tad vajadzētu arī mazi cept tikai tūristiem par prieku,” saka saimniece.

Izejvielas pērk Lietuvā
Gan miltus, gan sēklas maizei, gan gaļu G. Pričina iepērk Lietuvā. “Attālums gan uz Liepājas pusi, gan uz Skodas pusi ir viens, bet kvalitāte un cena ir labāka Lietuvā. Miltus varētu pirkt mūspusē, bet vienu reizi pamēģināju un nesanāca man maize. Kādēļ riskēt vēlreiz?” taujā maizniece.
Viņa atklāj, ka daudzi rucavnieki iepērkas Lietuvā, jo daudzās preču grupās cenas ir zemākas, bet kvalitāte neatpaliek no Latvijā nopērkamā. Rucavas novadā izvēli nosaka tikai cena un izdevīgums, jo braukt uz Liepāju ir pat tālāk nekā uz Skodu un gandrīz tas pats kā aizskriet līdz Klaipēdai. “Es nezinu, kā lietuviešiem izdodas noturēt zemākas cenas, un tā nav mana darīšana. Vienkārši tā ir. No otras puses, arī Skodā tirgoju savu maizi un man pērk,” uzskata G. Pričina.

Paliks pie mājražošanas
Jautāta, vai plāno ražošanu vēl paplašināt, saimniece atmet ar roku. “Tas būtu par traku. Jau tagad man tā īsti nav brīža, kad apsēsties. Otrkārt, tad būtu jāņem strādnieki un tā maizīte, ko cepu, vairs nebūtu mājražošanā tapusi. Tad mana ceptuve kļūtu tāda pati kā lielās ceptuves. Kā gan es to sauktu par savu maizi, ja atstātu citam krāsni pieskatīt? Tagad es pati zinu, ko daru, un, ja nesanāk, tad sevi vien jāvaino, bet, ja iznāk, tad cilvēki slavē un pērk,” pastāsta rucavniece.
Pašreizējais ražošanas apjoms ir pietiekams saimniecei un vairāk izplesties nav padomā, jo, vēl palielinoties izceptās maizes daudzumam, ir risks, ka tā zaudēs savu pievilcību. “Kvantitāte ir pretrunā ar kvalitāti. Otra problēma ir tirdzniecība. Tagad tirgoju pati. Ja vajag, varu uz laiku darbā pieņemt dēlu, kuram ir visas vajadzīgās atļaujas. Pie lieliem apjomiem kas tad tirgos manu maizi par pieņemamu samaksu?” rēķina G. Pričina.

Cep astoņus veidus
Maiznieces krāsnīs top astoņas dažādas maizes un grauzdiņi. “Grauzdiņi sākumā bija tāds eksperiments, bet tagad redzu, ka tie sevi atpelna. Malka gan mums jāpiepērk, jo ar savu mežu vairs neiztikt,” atklāj G. Pričina.
Ir maizniecei pierastās maizes – rupjā un saldskābā. Plānā vēl baltmaizi izcept. Ir arī graudu maizes. Interesanta ir tā sauktā “pīle” jeb maize ar gaļu iekšā. Pats esmu Skuju ielas tirdziņā Liepājā to iegādājies un gardu muti ēdis, bet cena arī laba. Jautāta, vai maize ir pieprasīta, G. Pričina atzīst, ka pērk labi. Cena tādēļ, ka gaļa patiešām iekšā ir. Labi pērkot arī augļu maizes.
Gadās, ka maizi neizpērk, tad maizniece pacienā Rucavas pansionāta iemītniekus. “Nelaist jau mantu postā,” saka saimniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Maizei patīk saimnieces rokas

Kategorijas