Strādā profesijā, “kas daudz prasa un maz dod”

2016. gada 12. februāris 07:00

1244

Strādā profesijā, “kas daudz prasa un maz dod”

Oskaram Rudovskim rit pirmais mācību gads Gaviezes pamatskolas direktora amatā. Skolēnus viņš cenšas ieinteresēt ar savu aizraušanos – šahu.

“Maza skoliņa ar lauku specifiku,” Oskars Rudovskis raksturo savu darbavietu. Te esot kā atgriešanās jaunībā, kad strādājis par skolotāju Alsungā. Pēc tam darbojies privātajā biznesā, bet 2008. gadā atgriezies pieaugušo izglītības jomā un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā, kur vēsturi pasniedz arī pašreiz. Secinājis, ka ar skolotāja darbu vien pašam ir par maz, un pieteicies uz vakanto direktora vietu Gaviezē. O. Rudovskis atklāj, ka pēc pedagoga darba bijis noilgojies un amatā jūtas labi. Pārvietošanos starp dzīvesvietu Liepājā un darbavietām Gaviezē un Kuldīgā viņš sauc par interesantu – visu laiku kustībā un labi var redzēt pārmaiņas dabā.

Lauku skolas jāsubsidē
Direktors uzsver atbalstu no savām vietniecēm, visiem pedagogiem, kā arī pašvaldības un vecāku padomes. Problēmu neesot darbā, bet faktā, ka “mēs izmirstam”. Gaviezes pamatskolā pašlaik mācās 48 skolēni, 25 apmeklē pirmsskolas izglītības grupas. “Nezinu, kur pēkšņi varētu rasties skolēnu skaits, lai šeit kaut kas mainītos.”
2015. gada sākumā Gaviezes skolas darbiniekus un skolēnu vecākus šokēja Grobiņas novada domes paziņojums par iespējamo turpmāko darbības variantu – sešklasīgu skolu, kas tomēr netika realizēts. Trīs četras ģimenes, braucot strādāt uz Grobiņu, vedot bērnus līdzi, bet direktors uzskata, ka tas skolēnu skaitam nav izšķirīgi. “Esam atvērti tiem, kas vēlas individuālu apmācību.” Ar to direktors domā arī skolēnus no Liepājas un citām vietām.
“No augšas” skan runas, ka priekš mazajām skolām nav naudas. O. Rudovskis aicina domāt plašāk. “Jautājums, kā valsts perspektīvā skatās uz pagastiem un lauku reģioniem – ko “palaist zem ūdens”, ko attīstīt. Ja tiek nolemts reģionus attīstīt, tad tie ir jāstutē un lauku skolas jāsubsidē. Skolotāja prestižs un atalgojums nav adekvāts viņam uzliktajiem pienākumiem un prasītajai atbildībai. Piekrītu, ka skolotājam ir jābūt gudram, inovatīvam un radošam. Bet, lūdzu, par to arī samaksājiet!” O. Rudovskis atzīst, ka jābūt zināmā mērā entuziastam un fanātiķim, lai strādātu vietā, “kas daudz prasa un maz dod”.

Gadu beidz bez nesekmīgajiem
Skolā jau vairāku mācību gadu beigās nav neviena nesekmīga skolēna, palepojas direktors. Katra nesekmīga atzīme līdz tam tiek izlabota. Tajā liela loma esot iespējai nodrošināt katram individuālu pieeju. “Skolotāji cenšas no katra skolēna dabūt ārā maksimumu, uz ko viņš ir spējīgs. Tas arī izdodas.” Ieviešot jaunākās mācību metodes, iegādāta interaktīvā tāfele, ko skolotāji cenšas savā darbā izmantot.
Arī ar mazu skolēnu skaitu ir iespējams sekmīgi startēt olimpiādēs un konkursos. Piemēram, 1. klases skolniece Beatrise Vītola tikusi uz “Lielā stāstnieka” finālu Rīgā. Ziemassvētkos sveikti skolēni, kuriem liecībā nav zemākas atzīmes par “seši”, un tādu bijis 22 – gandrīz puse.
“Mācību darbā mēs no potenciāla, kas mums ir, dabūnam ārā iespējamo. Skolotāji spēj atklāt talantus,” spriež direktors. Viņu priecē atvērtība un masveidība skolas pasākumos, kuros piedalās arī vecāki. “Ar vecākiem mēs kā cimds ar roku.” Piemēram, vecāki iesaistījušies bērnu pavadīšanā uz baseinu.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Rūdolfa Krūmiņa mazmeita Inga Brasla skolai dāvinājusi ceļojošo kausu, ko iecerēts pasniegt katru gadu 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Ar Grobiņas novada domes atbalstu jau darbojas skolotāju Viļņu prēmijas pasniegšana divās klašu grupās. Savukārt uzņēmēji pasniedz progresa balvu skolēniem, kuriem mācību gadā bijusi vislielākā izaugsme.

Par karjeru stāstīs no 1. klases
Pagājušajā gadā absolventi izvēlējušies tālāk mācīties galvenokārt profesionālajās vidusskolās un tehnikumos. Direktors pats pabeidzis karjeras konsultantu kursus, lai virzītu jauniešu intereses. Skolā plānots izstrādāt karjeras programmu, lai jau no 1. klases bērniem sniegtu ieskatu pēc iespējas plašākā profesiju spektrā.
Gaviezē O. Rudovskis liek lietā savu aizraušanos un bērniem māca spēlēt šahu. Iesākuši diezgan daudzi, bet pamazām atbiruši un palikuši ieinteresētākie. Masveidību direktors nevēlas panākt. Galvenais – lai skolēniem attīstītos loģiskā domāšana, lai prastu šo intelektuālo spēli.
Gaviezes skolā vēl joprojām ir krāsns apkure, bet, iespējams, nākamajā gadā novada dome finansēs centrālās apkures ievilkšanu, savienojot skolas ēku ar kultūras namu un pagasta pārvaldes ēku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strādā profesijā, “kas daudz prasa un maz dod”

Kategorijas