Linda Dāvidsone: “Gribu būt dārzniece ar zelta rokām”

2016. gada 17. februāris 07:00

2079

Linda Dāvidsone: “Gribu būt dārzniece ar zelta rokām”

Bodītē “Ziedu bunte”, kas Grobiņā atvērta pērnajā novembrī, diplomētā dārzniece Linda Dāvidsone jūtas gluži ērti, kā jau savā vidē. “Veikaliņš pieder manai draudzenei Intai Lagzdiņai, kopā darbojamies jau pasen,” atklāj durbeniece.
Kamēr nav sākusies daiļdārzu sezona, radošās idejas Linda izpauž interjera elementos, puķu buntēs, pušķos, dāvanu noformējumos, apsveikuma kartītēs un dekoros. Pavasara svētkos dažu uzrunās no “olu čaumalas” izšķīlušies narcišu pumpuri, citu iejūsminās “apsūnojušā” smailpapēžu kurpē pasniegta olīveļļa vai mīlas dzēriens.

Patīk rušināties dobēs
Linda ir dzimusi un augusi Lieģos, bērnībā daudz mammai palīdzējusi un ar lielu patiku rušinājusies pa dobēm vecāku mājās “Vālēni”. Tas viss, arī vecāku piedalīšanās konkursā “Sējējs”, vairojis interesi par dārzkopību.
Pēc mācībām Durbes pamatskolā un Grobiņas vidusskolā radošā jauniete mazliet šaubījusies, ko darīt tālāk. Ļoti meitenei paticis arī saiņot dāvanas un puķu pušķīšus taisīt. Nokļūstot Bulduru Dārzkopības vidusskolā, pārliecinājusies, ka tā tiešām ir īstā vieta. Praksē viņa gājusi Rīgas pusē populārajā firmā “Jaunbērzi”, kas nodarbojas ar apzaļumošanu, dobju un zālienu ierīkošanu.
“Arī Bulduros nebija tā, ka teoriju vien klausītos, visus gadus gājām ārā un realizējām pierakstīto. Dāvanu, dekoru noformēšanu gan tur nemācīja, toties apguvām ziedu kārtošanu, kompozīciju veidošanu. 2002. gadā pabeidzu mācību iestādi kā ainavu tehniķe, tieši tajā laikā bija pieaugošs pieprasījums pēc ainavu tehniķiem un dārzniekiem. Specialitātes nosaukums mainījies, tagad tur sagatavo parka dārzniekus.”

Bērni mācās skaisto līdzi
Gaidot pirmo bērniņu, Linda Dāvidsone pievērsusies ziediem. “Strādāju ziedu veikalos, bija Durbē veikals un Grobiņā. Nācās aiztaisīt, jo nebija īstais laiks. Ziedu bodēs dēliņš vienmēr bijis un arī tagad ir blakus, pat palīdzējis pušķus taisīt. Kad Dāniels paaugās, sāku strādāt kopā ar pazīstamo dārznieci Valdu Čauri, un mazais Dāniels ķeselējās līdzi pa dārziem.”
Kā savu pirmo lielo objektu dārzniece nosauc apzaļumotu apkārtni pie “Terrabalt” piestātnes ostā. “Vēl staigāju stāvoklī ar meitiņu Elīnu, kurai tagad divi ar pus gadi, un viņi izteica vēlēšanos paplašināt iekārtojamo teritoriju un nāca man palīdzēt. Kad mazā piedzima, vīrs ar ratiem brauca blakus un es visu darīju.”
Ar dārza ierīkošanas idejām Linda vispirms padalījusies ar tuvākajiem radiem, vēlāk zīmējusi plānus citiem. “Pagājušajā vasarā tapa dārzi Liepājā Līvas ielā un laukos pie Bārtas upes. Diži nereklamējos: meitiņa vēl maza, nevarētu paspēt. Lēnām kopju pašas veidotos lielos objektus; ja uzaicina, aizbraucu un sniedzu konsultācijas privātīpašumos. Joprojām modē ir dobju izliektās līnijas, jo dabā taču nekas nav taisns. Katrā vietā gan jāskatās, ko var atļauties, kas piestāv.”
Gar vienas mājas sienu Linda speciāli veidojusi pilnīgi taisnu stādījumu. Jautāta, kas tagad aktuāls ainavu dizainā, dārzniece nopūšas: šodien daudziem priekšā internets, cilvēks paskatās un zina, ko grib, bet arī no pamestas idejas var iedvesmoties. “Tie paši akmentiņi, ko ielaiž dobju līnijās. Vai visu dobi starp augiem noklāj ar akmeņiem. Kāds izvēlas šķembas, cits pērk mazos olīšus. Savām mājām – “Vālēniem”, kur joprojām izlieku idejas, esmu vedusi pludmalē salasītus oļus. Domāju, jūra par to neapvainosies.”

Figūras – kutelīga lieta
Linda ar ģimeni pašlaik mīt dzīvoklī, par to, kā uzvedas iepriekšējā rudenī “Vālēnos” tapušās dobes, viņai regulāri ziņo tētis. Ir jau arī, par ko bažīties: narcisēm, hiacintēm, tulpēm, kas februāra mānīgās temperatūras ietekmē lēnām, bet mērķtiecīgi spraucas ārā no zemes, draud nosalšana.
Ja ziema atgriežas, iebliež pa neapsegtiem asniem, pasteigušās puķes var aiziet bojā. Jāpiegatavo egļu zari, atsevišķās vietās der uzbērt kūdras slāni, uzmanīgi jāklausās laika ziņas, spriež dārzniece.
Augus labiekārtojamiem objektiem Linda pirkusi dažādās stādu audzētavās, kopā ar vīru Kristapu veduši arī no Blīdenes. Vērtējot vietējās audzētavas, secina, ka ne visās ir pietiekoši liela izvēle. “Vislabāk man patīk pie Agitas stādu audzētavā “Cielavās”, kas Nīcas pagasta Kalnišķos. Priekš saviem objektiņiem, dāvināšanai, ne tirgošanai, arī pati audzēju.”
Vai, deko dārzu iekārtojot pēc saviem ieskatiem, amatieris var ko salaist grīstē? Lindasprāt, kutelīgs jautājums ir krāsotās ģipša dārza figūras. “Latviskā dārzā vairāk piestāv akmens, bet tā ir mana gaume. “Terrabalta” dobē, piemēram, novietojām lielu metāla enkuru, kas šajā teritorijā lieliski iederas. Gaumīgi salikti augi visur ir skaisti, biežāk pieļautā kļūda – pārāk blīvs stādījums. Pēc pāris gadiem jau būs mūžamežs. Krāsaina mulča ir jauks, bet ne lēts prieks; lai uzturētu mitrumu zemītē, jāber piecu līdz septiņu centimetru biezs slānis.”
Linda turpina papildināt zināšanas, lasot speciālo literatūru, labprāt apciemo glītākos dārzus. “Visvairāk man patīk tie dārzi, ko taisījusi Valda Čaure. Esmu pie viņas mācījusies, Valda man ir piemērs, arī es gribu būt dārzniece ar zelta rokām.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Linda Dāvidsone: “Gribu būt dārzniece ar zelta rokām”

Kategorijas