No bezdarbnieces par uzņēmēju

2016. gada 19. februāris 07:00

8793

Liepājniece Helione Jaunzeme ir pozitīvs piemērs tam, kā sirdslietu pārvērst biznesā. Pirms pusgada dibinātais uzņēmums “Hele Hats” kļuvis par jaunās uzņēmējas darbavietu 24 stundas diennaktī. “Šūšana man tuva ir jau no bērnu dienām. Kamēr citām meitenēm bija pirktas leļļu kleitas, es sēdēju mājās un šuvu pati.
Katru dienu tapa jauna kleita. Pēc tam es sev sāku šūt kleitas un svārkus,” skaidro H. Jaunzeme. Kleitas šūtas ne tikai sev, bet arī māsai un draudzenēm. Tik daudz, ka pat atcerēties nevar. Vēlāk šūšanai jaunā sieviete pievērsusies nopietnāk. “Pagājušajā gadā paliku bez darba un man bija brīvs laiks, tāpēc izdomāju, ka iziešu šūšanas kursus “Burdas” filiālē Liepājā, lai zinu par simts procentiem, kā tas ir jādara. Tad viss sanāca kā pa ķēdīti – šūšana no sirdslietas ir palikusi par biznesu.”

Iegūst līdzfinansējumu
Kursi jaunajai sievietei palīdzēja nostiprināt līdzšinējās zināšanas. Savukārt pēc kursiem sekoja posms, kurā bija jādomā, kā nopelnīt. “Apgūstot šuvēja drēbnieka amatu, sapratu, ka šis darbs nav vienkāršs, ir ļoti laikietilpīgs un cilvēki to nespēj novērtēt – pārsvarā visiem šuvēja pakalpojumi liekas pārāk dārgi.”
Helione iestājusies “bezdarbniekos”, un tur piedāvāts rakstīt projektu, lai iegūtu līdzfinansējumu sava biznesa uzsākšanai. “Jūlija vidū man piezvanīja un teica, ka jādodas uz konsultāciju. Tas bija tas “foršais” jūlijs, kad ārā bija +10 grādi. Man galvā bija parasta pelēka cepure. Tad padomāju: kāpēc man jāstaigā pelēkā cepurē? Pati sev es to biju uzšuvusi – tādu zeķīti. Es taču varētu apdrukāt, bet kā? Sāku prātot, ka neesmu piedāvājumā redzējusi apdrukātas cepures. Ir parastas – bez zīmējuma, ar izšūtiem logotipiem, adītas un visādas, bet ar kaut kādu interesantu un speciālu zīmējumu nebiju redzējusi. Tā vasaras vidū man dzima spīdoša ideja, kā šūt cepures. Ja būtu karsts, tad noteikti nebūtu izdomājusi neko tādu,” spriež jaunā uzņēmēja.
Vēlāk cepures papildinātas ar šallēm, jo ir cilvēki, kuriem patīk komplekti. Tā viss palēnām apaug ar papildu produktiem.

Jābūt arī nekaunīgam
Vaicāta, kāds bija ceļš līdz uzņēmuma dibināšanai, Helione saka: “Dienu un nakti sēdēju, rakstīju un domāju tikai un vienīgi par to. Citas dzīves vairs neeksistēja, tikai manas cepures, mans biznesa plāns. Arī nodibināt un aiziet uz Uzņēmumu reģistru nav nekas sarežģīts. Jāaizpilda pareizie papīri un makā jābūt atbilstošai naudas summai. Grūti ir pēc tam kļūt pazīstamai, visu laiku un nepārtraukti par sevi ir jāziņo. Sociālajā tīklā “Facebook” jākļūst nekaunīgam, kaut arī cilvēkiem krīt jau uz nerviem, bet visu laiku par sevi ir jāatgādina. Pamazām kļūsti populārāks un pieaug arī pasūtījumi.”
Aizvien tiek domāts arī par citām sociālo mediju platformām – “Instagram” un “Draugiem”, jo katrā apgrozās sava auditorija. Jaunā dizainere pastāsta, ka šobrīd aktīvākie pircēji ir gan liepājnieki, gan rīdzinieki vecumā ap 25–30 gadiem. Tādi, kuri paši jau ir sākuši pelnīt un skatās, kas viņiem patīk. Diezgan biežas klientes ir arī māmiņas, kas ļoti labprāt pasūta saskaņotas cepurītes sev un savām atvasēm. Savukārt tālākie klienti bijuši no Cēsīm, kur šobrīd “Hele Hats” cepures nēsā vesela florbola komanda, kas vēlējās, lai uz cepures tiktu uzdrukāts komandas nosaukums.

Biroju izveido mājās
Lai uzsāktu savu biznesu, H. Jaunzeme neīrē telpas, bet gan strādā mājās. “Tas ir pilnīgi mainījis ikdienu, jo tur tu strādā 24 stundas dienā. Protams, varu izvēlēties, kurā brīdī ēdīšu pusdienas, kurā brīdī vajag aizskriet pie ārsta vai uz veikalu, bet principā es strādāju visas dienas. Ja nešuju, tad komunicēju ar klientiem un interesentiem. Tas citreiz ievelkas līdz pat trijiem naktī.”
Radošajai darbnīcai mājās atvēlēta vesela istaba. Tur notiek visi trikotāžas šūšanas darbi un ornamentu veidošana. “Esmu iemācījusies strādāt ar sietspiedi. Viegli tas nav, un ieguldījums ir diezgan liels, bet ar draugu no “YouTube” mācījāmies – mēģinājām un skatījāmies, kur ir kļūdas un kā tās novērst, atkal mēģinājām, līdz sanāk kaut kas normāls.”
Šobrīd piedāvājumā ir deviņu krāsu audumi un 11 ornamenti, ko katrs var kombinēt pēc savas gaumes. Ornamenti ir gan pašas zīmēti, gan senie latvju raksti. “Cilvēki ļoti novērtē. Ir tādi, par kuriem es brīnos: tev arī vajag latvju zīmi? Cilvēki grib kaut ko īpašu, kas nav citiem. Viņi ar lepnumu sevi jau iekļauj noteiktā grupā – redziet, es arī valkāju Latvijas dizaineru apģērbus,” novērojusi H. Jaunzeme.

Jāpārliecina, ka roku darbs
Audumi tiek meklēti veikalos Rīgā. Liepāja ir kā ātrā palīdzība, ja kaut ko steidzami vajag. “Audumi arī ir ļoti liela problēma, jo piedāvājums vienkrāsainiem trikotāžas audumiem Latvijā ir ļoti niecīgs. Doma ir meklēt pie ražotājiem vai vairumtirgotājiem, bet tad ir jāpērk vesels baķis ar 80 metru audumu. Nopērku vienu krāsu un vairāk neko nevaru atļauties.”
Uzņēmēja rūpējas par to, lai par Liepājā radīto zinātu arī citviet. “Kalnciema tirdziņā veicās ļoti labi: pirmo reizi visi nāca un priecājās, ka ir mūs atraduši. Ļoti bieži man uzdod jautājumu: kur tu pērc tās cepurītes? Un tad nākas skaidrot, ka nekur nepērku. Viss ir 100% roku darbs. Pati šuju, pati apdrukāju.”
Pagaidām dažas cepures ir izliktas Liepājas radošajā telpā “Ideju bode” un veikalā “Latvju lietas” Rīgā. Tiek dibināti kontakti arī ar citiem latviešu dizaineru preču veikaliem, tāpēc liepājniece sola, ka klāsts tiks papildināts arī ar svārkiem, tunikām un vīriešu T krekliem, kas ir izstrādes stadijā. Tiek veidoti zīmējumi un piegrieztnes, lai, tuvojoties vasarai, sortiments tiktu papildināts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No bezdarbnieces par uzņēmēju

Kategorijas