Vietējie Vērgalē notur ideju par kooperatīvu

2016. gada 19. februāris 07:00

1260

Vietējie Vērgalē notur ideju par kooperatīvu

Kooperatīvās sabiedrības “Vērgale 1” darbnīcās rosība neapsīkst arī ziemā – vīri remontē un sagatavo tehniku nākamajai sezonai. Pēc paju sabiedrības “Vērgale” izjukšanas saglabātā ēka, iekārtas un tehnika ir pamats saimniekošanai arī pašlaik un nākotnē.

Pāvilostas novada dome kooperatīvo sabiedrību “Vērgale 1” uzteic par ilggadību un kā lielāko nodokļu maksātāju. “Cenšamies pildīt valsts likumus,” smejas galvenā grāmatvede Monika Muceniece. Nomaksāto nodokļu summu nemaz nevarot nosaukt: tā sastāv no daudzām pozīcijām.

Sēj graudus un tīra sniegu
Kooperatīvu 1993. gadā izveidoja Aivars Grava, Normunds Ozols un Ēriks Burkevics, apvienojot kopsaimniecības mehanizatorus un citus vērgalniekus, kuri savas pajas ieguldīja darbnīcu un tehnikas palikšanai vienkopus.
“Vērgale 1” sniedz tehnikas pakalpojumus savā un kaimiņpagastos, nodarbojas ar graudkopību. M. Muceniece atzīst, ka pakalpojumiem ir dārga pašizmaksa un “mazliet ar labdarību jānodarbojas”. Graudi tiek sēti kooperatīva īpašumā esošajās un nomātajās platībās. Jaunās tehnikas iegādei kooperatīvā sabiedrība izmanto ES līdzekļus – nopirkti jauni kombaini, traktori, augsnes apstrādes tehnika. Zeme pirkta par saviem līdzekļiem un sadarbojoties ar bankām.
Pašiem ir sava jauna graudu kalte un glabāšanas torņi, kuros vēl neliels pērnās ražas krājums. Graudu iepirkuma cenas katastrofāli krītot.
Savu kooperatīvu atbalsta Vērgales pagasta pārvalde, ņemot pakalpojumus. “Vērgale 1” arī piedalās ceļu kopšanas iepirkumu konkursā visa novada mērogā. Pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups teic, ka šajā ziņā pagastā nekad nav problēmu – ja nepieciešams, traktors ar šķūri brauc pa priekšu skolēnu autobusam un attīra pat valsts ceļu. J. Vitrups ļoti atzinīgi vērtē kooperatīva pastāvēšanu, neesot dzirdējis, ka šāda veida saimniekošana būtu arī citviet.

Apmāca pieredzējušie
“Vērgalē 1” ir 21 strādājošais, kuri nodarbināti arī ziemā – remontē tehniku, tīra grāvjus. Seši vīri strādājot jau no pirmsākumiem un dažs darbā atgriežoties pēc pabūšanas ārzemēs.
“Laikam divdesmit piektais gads man te iet,” rēķina Ilmārs Gūtmanis. Viņš norāda, ka, darbnīcu pārņemot kooperatīvam, nekas nav izjaukts, viss darbojas. Viņam esot vairāk darbs ar metālu, citi sniedzot pakalpojumus. Klientu netrūkstot.
Arvis Kurmis izmācījies par celtnieku, bet šis arods nav īsti gājis pie sirds. No pilsētas ar ģimeni atgriezies Vērgalē, interesējies par darba iespējām kooperatīvā, pieņemts un strādā jau trešo gadu. Arvis stāsta, ka jau bērnībā braucis ar traktoru, strādājis zemes darbus. Sākums kooperatīvā bijis pagrūts, bet pieredzējušie kolēģi apmācījuši. “Šis darbs iepatikās, un pagaidām prom netaisos.” Pagājušajā gadā Arvis sējis, tad sākusies siena un skābsiena sezona. Katram ir iedalīts savs traktors, un jaunietis no padomju laika tehnikas jau ticis pie jaunāka lieljaudas traktora.
Arvim nav priekšstata par darbu kolhozā, un viņš vēro, ka darbam kooperatīvā nav ne vainas. “Te var strādāt, ja tikai ir patika un interese.” Puisis spriež, ka kooperatīvs saimniekošanu nevis tikai “velk”, bet “iet uz augšu”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vietējie Vērgalē notur ideju par kooperatīvu

Kategorijas