Stāsta, ko slēpj zeme Grobiņā

2016. gada 22. februāris 07:00

1119

Pagājušās ceturtdienas vakarā Grobiņas bibliotēkā pulcējās interesenti, lai noklausītos Piļu un muižu asociācijas prezidenta Jura Zviedrāna stāstā par to, ko slēpj zeme zem Grobiņas. Pasākuma ievadā gan pats J. Zviedrāns precizēja, ka vakara tēma būs – arheoloģija dārzā.

Visbiežāk atrod krāsns podiņus
Pētnieks atklāj, ka lietas, ko nereti atrodam savos pagalmos vai piemājas dārziņos, bieži vien var izrādīties gana vērtīgas un spēj daudz pastāstīt par saviem iepriekšējiem īpašniekiem. Parasts cilvēks ierauga vienkārši kaut ko sasistu, tomēr vēstures pētniekiem šādi fragmentiņi spēj atklāt daudz sīku detaļu. Par to, ko tad visbiežāk cilvēki atrod, būvējot māju vai rušinoties savā piemājas dārziņā, J. Zviedrāns stāsta: “Pilsētās, bijušajos muižu centros ko visbiežāk mēs uzrokam? Mēs uzrokam trauku lauskas un krāšņu paliekas. Keramiku būtībā.”
Piļu un muižu asociācijas prezidents secina, ka krāsnis visos laikos bijusi ļoti svarīga lieta katrā mājā. Populārākās visos laikos bijušas podiņu krāsnis. Bija svarīgi ne tikai tas, ka krāsnis apsildīja telpas, bet arī tas, ka tām bija mākslinieciskā vērtība. Trauki bieži vien bijuši ļoti vienkārši, taču krāsnis savukārt ļoti izsmalcinātas, un to atrastie fragmenti spēj pastāstīt par tā laika cilvēku vērtībām un gaumi. “Atšķirība starp krāsnīm pilīs un koka ēkās praktiski nebija nekāda,” par tālā 16. un 17. gadsimta iezīmēm vēsta pētnieks.

Lauskas ļauj ieskatīties vēsturē
Nereti krāsnīs iemūrētie podiņi slēpuši sevī kādu vēstījumu. Piemēram, uz tiem attēlotās ģīmetnes vai ainiņas spēja atklāt pat aptuveno laiku, kurā krāsns būvēta, un to, kuras personas tolaik bijušas pie varas. Ļoti bieži podiņos vērojami portreti portālā, kas tad arī kalpo par norādēm uz to, kas tajā laikā bijis svarīgs, nozīmīgs, kam cilvēki piegriezuši lielu vērību. “Grobiņā ir atrasti daudz krāsns podiņu,” par šejienes zemē apslēptajām vēstures liecībām zina J. Zviedrāns. Lai gan arheoloģiski izrakumi lielos apjomos Grobiņā nav veikti, tomēr šeit ik pa laikam kāds atrod pa kādai lauskai vai trauku fragmentam.
“Bieži vien, kad notiek remontdarbi, kad būvgruži kaut kur jāliek, tad drošāk ir atstāt tos tepat, savos gruntsgabalos, jo par būvgružu aizvešanu jāmaksā nauda,” par to, kā tad visi šie priekšmeti senāk nonākuši zemē, pastāsta pētnieks. Pēc vēsturnieka domām, krāsns podiņi atrodami visā Kurzemē. “Būtībā zeme ir pilna ar šo materiālu.”

Pētījumi prasa lielus līdzekļus
Pats J. Zviedrāns atzīst, ka visbiežāk dažādi atradumi pie pētniekiem nonāk nevis arheoloģisko izrakumu ceļā, bet gan cilvēkiem vienkārši rokot bedres, veicot būvdarbus. Lai veiktu nopietnus un ilgstošus arheoloģiskos izrakumus, ir nepieciešams milzīgs darbs un milzīgi līdzekļi. “Bauskā ir veikti, varētu tā teikt, simtprocentīgi arheoloģiskie izrakumi,” par vietu, kur var apskatīt ļoti daudz restaurētu vēsturisku objektu, saka J. Zviedrāns. Par Bausku pētnieks stāsta ar lielu sajūsmu, jo atzīst, ka tieši tur sastopama arī lielākā krāšņu kolekcija. Tiem, kuri to vēl nav redzējuši, pētnieks iesaka to noteikti izdarīt, jo krāsnīm ir patiešām liela mākslinieciskā vērtība.
Par to, ko vēl slēpj zeme Grobiņā, un par citām interesantām, ar vēsturi saistītām tēmām J. Zviedrāns Grobiņā stāstīs arī citās tikšanās reizēs ar interesentiem, jo par to, ka šī zeme ir dažādu vēsturisku artefaktu pilna, šaubu nav. Tieši tāpēc Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (ansamblī ietilpst Grobiņas pilskalns (Skābaržu kalns) ar senpilsētu, Smukumu, Atkalnu un Priediena līdzenie, kā arī Priediena un Porānu uzkalniņu senkapi) šogad izvēlēts par Gada arheoloģijas pieminekli – lai veiktu padziļinātus pētījumus un uzzinātu ko vairāk par šejienes vēsturi un senākajiem iedzīvotājiem. Vairāk informācijas Latvijas Arheologu biedrības mājaslapā arheologubiedriba.lv.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stāsta, ko slēpj zeme Grobiņā

Kategorijas