Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Zemniece jautā ministram: kurš nopirks liellopu?

ANITA PLATACE
Laikraksta arhīvs

2016. gada 24. februāris 07:00

611
Zemniece jautā ministram: kurš nopirks liellopu?

Zemkopības ministrs tur vārdu un iesaistās situācijas risināšanā. Taču problēma joprojām tā pati – bioloģiski audzētos liellopus vietējā tirgū pārdot nav viegli.

Kad Vērgalē ar lauksaimniekiem tikās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, “Pelēķu” saimniece Brigita Dimanta izkratīja sirdi, ka firmas atsakās pirkt viņas audzētos liellopus kā bioloģiskos. Ministrs solīja, ka rīkosies un sniegs atbildi. “Kursas Laiks” painteresējās, vai viņš savu vārdu turējis. Brigita stāsta, ka tālruņa zvans no Vides kvalitātes dienesta atskanējis, pirms viņa paspējusi aizbraukt no minētās sanāksmes mājās. Pēc tam ministra sekretāre interesējusies, vai problēma atrisināta.

Atšķiras ar sastāvu
Saimniecei ieteikts liellopus realizēt izsoļu namā, bet viņa spriedusi, ka vienam lopam, iespējams, pakaļ nebrauks. Savukārt firma, kas dažkārt iepērk bioloģisko saimniecību lopus, atbildējusi, ka pašlaik pēc tiem nav pieprasījuma. Brigita spriež: ja tālāk pēc bioloģiskās gaļas nav pieprasījuma, tad to neiepērk. Dzirdēts, ka vairāk pieprasīta ir bioloģiski audzēto trušu, vistu un citu sīklopu gaļa.
Galu galā Brigita liellopu pārdevusi vienai no firmām kā “nebioloģisku”. Cenas starpība neesot tik liela, lai par to ļoti cīnītos – ap 20 centiem kilogramā. Kautsvarā Brigita arī nevēlas atdot, drošāk varot justies, ja nauda tiek samaksāta uzreiz.
Ganāmpulks “Pelēķos” nav liels – ap desmit galvām, kas “iet uz riņķi”. Teliņus iepērk, vasarā tie ganās laukā, ziemā mīt kūtī. Gadā pārdod divus trīs lopus; ja pircējs ņem par dārgāku cenu – pat piecus. Brigita zina, ka plašākas realizācijas iespējas ir lielu ganāmpulku īpašniekiem. Bet arī viņai kontroles iestāžu darbinieki vaicā: “Jums maksā subsīdijas, kur tad ir bioloģiskā produkcija?”
Bioloģiskajās saimniecībās audzētie lopi tiek ēdināti ar atbilstošu barību. Saimnieki paši bez ķimikālijām iegūst graudus, kartupeļus, sienu. Brigita spriež, ka bioloģiski audzēto lopu gaļa atšķiras ar ķīmisko sastāvu, ne tik daudz ar garšu.
Agrāk “Pelēķos” turētas slaucamas govis, cūkas un sivēnmātes, bet tam mests miers. “Kad sivēns bija par astoņiem latiem jāatdod – bira asaras. Tu neguli, strādā, bet par to tev nekā nav.” Lauksaimniecības politikā Brigita jūt virzību uz lielražošanu. “Bet ko mazajiem likt vietā? Ko viņu bērni darīs?”

Meklē izdevīgāko
“Nav tik traki – bioloģiski audzētos lopus pērk daudzas kautuves,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Jautājums, protams, ir par piedāvāto cenu, pie uzpircējiem tā esot ļoti zema.
Visveiksmīgāk liellopu saimnieki tos varot pārdot SIA “Liellopu izsoļu nams” Neretas novadā. Jārēķinās ar transporta izdevumiem un attālumu, taču vairāki mazie saimnieki var kooperēties un vest reizē.
G. Norkārklis norāda, ka zemniekam arī jāatrod izdevīgākais laiks gada griezumā, kad lopus realizēt. Rudenī un pirms Jaungada lopu piedāvājums esot vislielākais, un tieši tirgus piesātinājuma periodā pārdot gribējusi Brigita.
Jāskatās arī, kāda gaļa ir pieprasīta. Pašreiz neesot izdevīgi lopus nobarot, ja saimniecībai nav stabilas sadarbības ar kādu kautuvi.
Ar lielveikaliem bioloģiskajiem saimniekiem liellopu gaļas jomā sadarbība nav izveidojusies, bet to labi varot realizēt tiešās pirkšanas pulciņos, interneta vietnē www.svaigi.lv u.tml. G. Norkārklis spriež, ka ar bioloģisko gaļu piesātinātāks tirgus ir Vidzemē un Latgalē.
Vietējā tirgū nonāk galvenokārt gaļa no nelielām saimniecībām, plašo ganāmpulku saimnieki savus lopus audzē eksportam.

Kategorijas

Kategorijas