Lielo zagļu nesodāmībā vaino valsti

2016. gada 26. februāris 07:00

1317

Dažādi kontrolējošie dienesti, sākot ar Valsts kontroli un beidzot ar policiju un KNAB, ik pa laikam ziņo par izsaimniekošanu un korupciju gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumos un iestādēs. Televīzijā tiek nosaukti konkrēti cilvēki, tomēr reālu sodu saņem retais. “Kursas Laiks” šoreiz padomu meklēja pie Grobiņas iedzīvotājiem.

Runa ir gan par Valsts kontroles pārmetumiem izsaimniekošanā pašvaldībām un valsts iestādēm, gan konkrētiem milzu apmēra korupcijas gadījumiem, piemēram, “Latvijas Dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magoņa lietu un “Latvenergo” vadītāja Kārļa Miķelsona lietu u.tml. Kādēļ vainīgie nesaņem atbilstošu sodu? Kas vainīgs, ka sistēma nestrādā – iedzīvotāji vēlēšanu laikā, deputāti, pieņemot likumus, vai likuma izpildītāji ierēdņi konkrētos gadījumos?

Vēlēšanās nav izvēles
Grobiņas tirgus tirgotāja Anna Mizēna šo pašu jautājumu dzirdējusi ne reizi vien: gan radio raidījumā “Krustpunktā”, gan televīzijā, gan no kolēģēm tirgū. “Tas ir vecs jautājums, bet atbildes kā nav, tā nav, un šaubos, vai es pateikšu, kā saukt vainīgos pie atbildības,” saka tirgussieva. Viņa atminas TV redzētu sižetu, kā akls cilvēks izlikts no dzīvokļa. “Nu pasakiet man, kur te taisnība? Viens nozog miljonu, un viņam nekas, citu par sīkumiem izliek uz ielas!” jautā tirgotāja.
Arī Zolitūdes lietā, pēc A. Mizēnas domām, “tāda mīņāšanās uz vietas”, kas visticamāk nedos rezultātu – īsto vainīgo sodīšanu.
“Ja tā apdomā, tad vaina ir valsts galvā – deputātos. Mēs viņus ievēlējām, tas tiesa, tomēr vai bija liela izvēle? Tie paši jau bija sanākuši – ko tad bija izvēlēties? Nevēlēt ir muļķīgi, tad tos pašus arī ievēlējām. Kalvītis gan palika ārā no Saeimas, bet, redz, pie gāzes lietām ticis. Man arī par gāzi jāmaksā, bet mēs visi vēl redzēsim, ka viņš dabūs cauri savu taisnību,” spriež A. Mizēna.

Nesaprot, par ko algu saņem
89 gadus vecā pensionāre Alma Plāciņa ar savu trīsriteni atbraukusi uz Lielās ielas bodēm Grobiņā. Iesākumā liedzas: “Es par politiku negribu runāt, jo tur neko nevaru ietekmēt. Labi, ka man ir jumts virs galvas un nauda, par ko maizīti nopirkt.”
“Kā var pazust nauda un kā pēkšņi kāds var kļūt stāvus bagāts? No malas jau viss ir redzams un saprotams. Vai tad ne tā?” ar pretjautājumu atbild A. Plāciņa.
Jautāta, kā visu vērst par labu – lai pašu valsts arī visiem kalpo, A. Plāciņai tomēr skaidrība ir: “Tā jau nav, ka esmu gluži kurla kļuvusi. Šo to dzirdu ar’ un televīziju paskatos, radio paklausos. Iedzīvotāji to visu nevar ietekmēt, un viņiem tas ar’ nav jādara. Priekš tam jau mums ir tā valsts ar visu policiju, valdību, deputātiem un ministriem, lai viņi visu darītu, kā nākas. Tā ir valstiska problēma, lielāka par manu vai jūsu saprašanu vien, tādēļ valstij ar to jātiek galā, citādi jau nepaliks pilsoņi, kas viņus ievēl un maksā viņiem algas. Jātiek viņiem ar to galā, citādi ļaudis nesaprot, kādēļ viņi tās algas saņem,” spriež A. Plāciņa.

Roka roku mazgā
“Tā jau pie mums Latvijā ir, ka par ievārījuma burciņu var tikt cietumā, bet, ja nozog miljonu, tad atpūšas Austrijā vai Šveicē,” iesāk Grobiņas gaļas izstrādājumu veikala pārdevēja Gunta Silniece.
Viņa uzskata, ka likumi, kurus pieņēmuši deputāti, ir tīri labi, vismaz vairumā gadījumu. Problēmas sakni G. Silniece redz vispārējā paziņu būšanā, ko raksturo ar frāzi “roka roku mazgā”. Likumi var būt labi, bet, ja visi draudzīgi apņemas tos neievērot vai draudzīgi apiet, tad čiks vien no lielās taisnības sanāk.
“Tā ir tāda savu cilvēku būšana. Likumi tiek nepareizi interpretēti un aplami realizēti, par to liecina rezultāts, ka visi vainīgie beigās izrādās nevainīgi tiesas priekšā,” uzskata G. Silniece.

Jāliek cietumā
Grobiņniekam Pēterim Sudmalim par šo jautājumu rīta stundā ir strikts viedoklis: “Ķurķī viņi jāsēdina. Es nesaprotu, kāpēc Lembergs nav ķurķī. Ja iesēdinātu, visi pierautos.” P. Sudmalis nav mierā, ka ministri saņem mēnesī tikpat, cik viņš pensijā pa diviem gadiem. “Viņi saņem lielu naudu, bet zog tik un tā. Ja nezog paši, tad piesedz draugus. Tad, kāpēc viņiem maksā to naudu, es nesaprotu,” jautā P. Sudmalis.
Nesen viņš esot uzrakstījis vēstuli ekonomikas ministram ar jautājumu: kādēļ Latvijā tikai likvidē uzņēmumus, ja cilvēkiem nav, kur strādāt? “Es tā arī pajautāju: kādēļ mums likvidēja cukurfabrikas un tagad man jāpērk dāņu cukurs? Tas nav salds, un cilvēkiem nav darba. Par to daži saņēma labu naudu, bet kopumā tas ir noziegums. Kāpēc man par cukuru jāmaksā divkārt un vēl divkārt vairāk tas pie tējas jāber?” nesaprašanā ir pensionārs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lielo zagļu nesodāmībā vaino valsti

Kategorijas