Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rindā pēc pieraksta pie ārstiem stāv trīs stundas

JĀNIS GOLDBERGS, ANITA PLATACE

2016. gada 29. februāris 07:00

2131
Rindā pēc pieraksta pie ārstiem stāv trīs stundas

Liepājas reģionālajā slimnīcā, tāpat kā citviet Latvijā, valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi ir ierobežotā skaitā. Lai pierakstītos pie vajadzīgā ārsta, cilvēki dzīvajā rindā stāv pat trīs stundas, par spīti tam, ka eksistē e-pieraksts un iespēja reģistrēties pa tālruni.

Uz Liepājas reģionālo slimnīcu (LRS) pieraksta dienā doties mudināja Rīgas Gaiļezera un Austrumu slimnīcas piemēri, kurus plaši iztirzāja Latvijas sabiedriskajos medijos un kur tika panākta vienošanās ar veselības ministru Gunti Belēviču, ka pierakstu veiks līdz gada beigām.
26. februāra rītā pie Liepājas reģionālās slimnīcas klientu apkalpošanas letes gaida vairāk nekā 200 cilvēku. Slimnīcas vērienīgais vestibils ir pilns ar cilvēkiem, kuriem nepieciešamas speciālistu konsultācijas. Pulksten 7.30 pieņemšana tikai sākusies, un pēdējie rēķinās ar pamatīgu gaidīšanu. Papildu slodzi un spriedzi rada laboratorisko izmeklējumu kārtības izmaiņas.

Telpās ielaiž pēc sešiem
Pieraksts uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām notiek ik mēnesi. Kā teikts LRS mājaslapā – katra mēneša pēdējās pilnās darba nedēļas trešdienā var pierakstīties uz izmeklējumiem, bet piektdienā uz speciālistu konsultācijām. Pacienti, kuriem ir ģimenes ārsta norīkojums, pierakstās pie vajadzīgā speciālista plānveida izmeklējumam uz nākamo mēnesi. Kad ģimenes ārsts ierauga rezultātu, tad norīko vēl un pacients dodas atkal stāvēt rindā.
Cilvēki ceļas pirms pieciem no rīta, lai pie slimnīcas nonāktu jau sešos, kad rinda sāk veidoties. Ar katru nākamo sabiedriskās satiksmes autobusu ierodas jauni pacienti un rinda aug. “Tā ir vienmēr. Citreiz rinda ir garāka, bet dažkārt īsāka. Te stāvu ne pirmo reizi. Man nepieciešama ārstnieciskā terapija. Ar pierakstu tā man izmaksās 4,27 eiro, bet, ja nepatīk stāvēt rindā, tad varu kārtīgi samaksāt un iet privāti. Tikai tās naudas nav tik daudz. Labi, ka mūs ielaiž stāvēt slimnīcas iekšpusē. Šorīt ielaida ap pusseptiņiem. Tiem, kuri atskrien ļoti agri – ir pirmie, nākas pastāvēt aiz durvīm,” pastāsta liepājniece Zenta Vārsberga, atrodoties aptuveni rindas vidū. Viņai priekšā vēl kādi 100 cilvēki.

Kā senāk pēc desām un piena
Pārlūkojot rindā stāvošo pūli, grūti bija saskatīt jaunāka gadagājuma cilvēkus. Novērtējot rindu, var teikt, ka vismaz 80 procentu no rindā stāvošajiem bija pensionāri vai pirmspensijas vecuma cilvēki, no kuriem daudziem nebūtu ieteicams ilgstoši stāvēt. Piemēram, Ēriks Ģibietis stāvēt atnācis sievas vietā. Nesūdzas, bet viegli arī nav. “Es te biju jau pusseptiņos no rīta. Priekšā, redzat, jau laba rinda. Stundu nostāvējām tāpat, bet nu jau sācis kustēties. Šorīt viņiem pavisam lēni iet uz priekšu,” kā zinātājs norāda Ē. Ģibietis.
Savukārt liepājniece Aina trīs stundas jau nostāvējusi trešdienā, 24. februārī. “Nu man atkal jāstāv. Vajag kardiologu, nav labi ar sirdi. Kā jūs domājat – vai tas ir normāli?” saka Aina.
Edmunds un Aleksandrs rindā stāv pēdējie. Abi jau vīri gados. Par savām vainām negrib runāt, bet norāda, ka tāda stāvēšana nav normāla. “Agrāk, krievu laikos, stāvējām pēc desām, piena, krējuma. Tas nebija normāli, un padomju valsts sabruka. Tagad stāvam nenormālā rindā, lai tiktu pie ārsta,” spriež Edmunds.

Operatori mēģinot nopelnīt
Pieteikšanos pa tālruni izmēģinājuši daudzi rindā stāvošie. “Tas nekam neder. Visu laiku ir aizņemts,” saka viena sieviete. Turpat blakus vīrietis: “Zvanīju vairākas reizes, tā arī neizdevās, tādēļ jau nācu stāvēt!”
“Tas jau ir maksas telefons. 13 eiro centi par minūti prasa, un gaidīt, kad kāds atbildēs, var arī stundu. Spēlē tik mūziku. Man tā liekas, ka tie operatori uz mūsu slimības rēķina mēģina iedzīvoties,” spriež liepājniece Dace. Uzvārdu nesaka, baiļojas, ka ārstu vispār uzteiks: “Man jau vēl gribas dzīvot. Sarakstīsit tur avīzē visu, ko saku, un tad mani vispār nekur neņems pretī.”
Arī interneta pierakstam uzticības rindā stāvošajiem nav. Daži to neprot izmantot, bet daži vīlušies. Emīlija no Liepājas palūgusi meitai viņu pieteikt, bet iznākusi vilšanās: “Biju tualetē, kad atzvanīja. Atzvana tikai vienu reizi. Pie ārsta netiku, tādēļ labāk uzceļos agrāk un nāku stāvēt.”
“Kursas Laikam” zināmi arī pozitīvie piemēri ar interneta pierakstu. “Atzvana tiešām vienu reizi, bet es to zināju un telefonu nēsāju visu laiku līdzi. Tagad ārsts man sarunāts un rindā nav jāstāv,” pastāsta Grobiņas novada iedzīvotāja Anita.

Lauciniekiem palīdz feldšeri
Novados pacienti, iespējams, ir labākā situācijā nekā pilsētās, ja viņiem ir pieejams vietējais feldšeris vai ārsta palīgs. Grobiņas novadā dažos medpunktos varot noteikt holesterīna līmeni un šogad pašvaldības budžetā jau ieplānoti līdzekļi, lai iegādātos ekspresdiagnostikas analizatoru asins bioķīmisko izmeklējumu veikšanai, kas ir svarīgi hipertonijas un sirds slimību pacientiem.
Feldšeris vai ārsta palīgs lauku ciemā nereti sēžas pie datora un internetā atrod un piesaka pacientu pie vajadzīgā speciālista pat Rīgā. Tas parasti jādara ļoti agri no rīta. Piemēram, Liepājas reģionālajā slimnīcā noteiktajā datumā elektroniski jāpiesakās jau pēc pusnakts. “Šajās pieteikšanas dienās veikt zvanu un pieteikties ir pilnīgi neiespējami, un kur no laukiem var tik agri ar autobusu tikt, lai no sešiem jau stāvētu rindā! Slimo ne tikai pilsētas ļaudis. Kuram vecam vai trūcīgam cilvēkam ir iespējas un prasmes darboties ar datoru? Tāpēc mēs palīdzam to izdarīt,” stāsta Gaviezes feldšeru-vecmāšu punkta vadītāja Rudīte Šukuleja.

Paredz vairāk ielaistu slimību
“Cilvēki par izmaiņām vēl nav tik informēti un nav tās izbaudījuši,” spriež R. Šukuleja. Tās uzzina, kad dodas pie ārsta. Varbūt nav tik traki, kā izskan? “Grūti pateikt, bet domāju, ka pacientam tas nāks par sliktu.” Cilvēki vēl neesot “izbaudījuši”, ka laboratorijā ir arī dienas kvota un rindā tālākajiem par ārsta izrakstīto bezmaksas analīzi tomēr var iznākt maksāt. Līdz šim no ģimenes ārsta pie speciālista pacients devās jau ar minimālajiem izmeklējumiem, turpmāk tā nevarēšot. Izmeklējumus nozīmēs speciālists, un pie viņa būs jāiet otrreiz ar to rezultātiem. Bet bez analīzēm ģimenes ārstam var būt grūti noteikt, pie kura speciālista nosūtīt. Maz esot speciālistu, kuriem līgums ar Slimokasi. Rudītes praksē ir gadījums, kad pacients pie speciālista netiek deviņus mēnešus arī ar elektronisko pierakstu.
Feldšere spriež, ka visvairāk pārmaiņas ietekmēs onkoloģiskos slimniekus un tos, kuriem pareizā dia­gnoze jāatrod un jāpierāda. Beigās var izrādīties par vēlu un jādzird pārmetumi: “Kur bijāt agrāk?”
Tiem, kuri dodas pie privātprakses ārstiem, arī tālākais ārstēšanās ceļš būšot par maksu. Nevarēšot kā agrāk, kad privātprakses speciālists deva norādījumus ģimenes ārstam. “Iespējams, būs vairāk ielaistu gadījumu,” spriež feldšere.