Rekurzeme.lv ARHĪVS

Suņus čipē aktīvāk

MONTA GLUMANE

2016. gada 2. marts 07:00

1046
Suņus čipē aktīvāk

Pēc 1. jūlija visiem suņiem, kuri būs sešus mēnešus veci, jābūt reģistrētiem vienotajā mājas dzīvnieku datubāzē, kā arī iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipētiem. “Kursas Laiks” devās noskaidrot, kāda ir cilvēku atsaucība gaidāmajos likuma grozījumos. Tāpat jautajām, vai suņu īpašnieki savāc to, kas palicis pēc mīluļa pilsētas parkos.

Veterinārārsts Gatis Kalniņš novērojis, ka iedzīvotāji ir sarosījušies un čipēt savus mīluļus dodas aizvien vairāk un vairāk. “Ved pat no laukiem un arī aicina uz mājām. Aktivitāte ir stipri pieaugusi. Es domāju, ka pēc 1. jūlija būs vēl vairāk.”

Lielās saimniecības – aktīvākas
Šobrīd aktīvākas ir lielākās saimniecības, kurās ir biežākas kontroles, mazākās ir pasīvākas. Pati čipēšana izmaksā ap 15 eiro. Ja grib, lai reģistrāciju veic vetārsts, par to papildus jāpiemaksā. Savukārt valsts nodeva ir ap 7 eiro. “Teorētiski var paši to darīt – samaksāt valsts nodevu un tad nākt pie mums pēc paraksta, ka suns ir vakcinēts, un tad papīrus sūtīt prom, bet lielākā daļa piemaksā un veterinārārsts to izdara. Čipēšanas process ir tik sāpīgs, cik parasta injekcija. Tas nav sāpīgāk par vakcināciju, bet dzīvniekam jābūt mazliet ilgāk mierā nekā vakcinācijas laikā. Jāpārbauda arī čipa numurs, vai tas darbojas, vai ir pareizi ievadījies un viss ir kārtībā,” skaidro G. Kalniņš.

Sistēma sakārtosies
Paredzēts, ka čipa nolasītāji būs gan patversmēs, gan vetārstiem, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam un pašvaldības policijai. Tad viņi varēs uzzināt no kopīgā reģistra, kas ir dzīvnieka saimnieks, viņa telefona numuru, e-pastu un adresi.
Par suņu saimnieku sodīšanu, ja dzīvnieks nebūs čipēts, G. Kalniņš saka: “Es ceru, ka sākumā tas vairāk būs ar brīdinājumiem un nebūs uzreiz ar naudas sodiem. Ir izskanējis, ka tās būs palielas summas. Pilsētā to uzraudzīs municipālā policija, laukos – Pārtikas un veterinārais dienests. Ideja, man šķiet, ir brīnišķīga,” domā veterinārārsts G. Kalniņš. Viņaprāt, vienīgais arguments, lai to nedarītu, ir izmaksas. Ja mājās ir trīs, četri suņi, kopējās izmaksas kādu saimnieku no čipēšanas varētu atturēt.

Laukos – “cita republika”
Četrkājainās mīlules Polkas saimniece Kristīne Podniece no Grobiņas pastāsta, ka ir dzirdējusi par gaidāmajām likuma izmaiņām, bet uzskata, ka tas nav aktuāli. Tikai tad, ja tas būs obligāti, suņa saimniece ņems to vērā. Vaicāta par suņu staidzināšanu, sieviete saka: “Mēs dzīvojam pie upes malas, un mums tur ir sava republika. Kaimiņi ar suņiem tur staigā brīvi, un paši savācam, cik varam. Ir sētniece, un esam vienojušies, ka par atstātu suņu izkārnījumu viens otru nesodīsim.” Viņa atzīst, ka maisiņš, kur savākt to, kas palicis aiz dzīvnieka, nav vienmēr līdzi. Tomēr suņa īpašniece, pirms ar četrkājaino draugu dodas uz publiskām vietām, izstaigā tur, kur dzīvnieks var netraucēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.
Par savu mīluli K. Podniece saka: “Suns ir maziņš un neatstāj aiz sevis tik daudz netīrības. Liepājā parki ir tīri, domāju, mazpilsētās cilvēki nevāc, bet, ja tas ir pilsētas rajons, tad tur tā nevar atļauties.”

Noteikumus ievēro
Liepājā netālu no suņu pastaigu parka Kūrmājas prospektā “Kursas Laiks” sastop rotveilera Hēras saimnieci Andru, kura pastāsta, ka suns ir čipēts un jau reģistrēts datubāzē. Viņasprāt, suņi ir jāčipē obligāti, jo tādā veidā iespējams samazināt klaidoņu skaitu un palielināt to saimnieku atbildību.
Taujāta par pastaigu vietu tīrību pēc sniega nokušanas, viņa saka: “Mēs mainām pastaigu vietas un šeit atbraucam reti. Pārsvarā pastaidzinām savā teritorijā. Man šķiet, ka suņu saimnieki aiz saviem mīluļiem nevāc, tāpēc mēs parkos arī neejam. Pati gan vienmēr vācu.”