Ceļā uz savu veikalu

2016. gada 4. marts 07:00

7500

Tirdzniecības vieta Grobiņā, kur vienkopus realizēt savu produkciju – šādai vīzijai piekrīt novada mājražotāji un amatnieki. Tagad priekšā pamatīgs organizatoriskais un saimnieciskais darbs.

Trešdien uz sanāksmi pulcējās Grobiņas novada mājražotāji, amatnieki un citi mazā biznesa piekopēji. Organizatori nebija cerējuši uz tik lielu atsaucību – sanāca ap 50 interesentu. Mājražotāju kopā saucēja ir Dace Lēvalde, kura darbojas Grobiņas Uzņēmēju klubā. Viņa vērojusi, ka visā Latvijā arvien rosīgāki kļūst mazie ražotāji. Ideja viņus apzināt un uzzināt, vai nepieciešams atbalsts, nākusi no novada domes.
No Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētajiem 119 Grobiņas novada uzņēmumiem 16 ir mājražotāji. Lielākā daļa mazo ražotāju neesot reģistrējušies, tāpēc viņu skaits novadā apzināts arī pa aplinkus ceļiem.

Taupa laiku un resursus
Sanāksmes mērķis bija rosināt klātesošos padomāt par iespējamo tālākās sadarbības formu, lai kopīgi realizētu saražoto. Iedzīvotājiem tā būtu iespēja attīstīt privāto biznesu, patērētājiem – pastāvīgi dabūt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus un amatnieku darinājumus.
“Mājražošana un amatniecība ir vērtību kopums, kas atspoguļo Latvijas reģionālās īpatnības un tradīcijas, unikālus vietējos produktus,” pauž D. Lēvalde. Šo vārdu patiesumu ar pieredzes stāstiem apliecina pārstāves no Jelgavas biedrības “Pārtikas amatnieki” un LPKS “Kuldīgas labumi”. “Leciet iekšā pēdējā vagonā, kamēr var!” iesaka “Pārtikas amatnieku” vadītāja Ināra Mālkalne. Izmaiņas likumdošanā pieļauj iespēju, ka mājražošanas produkciju var tirgot ne tikai pats ražotājs.
“Iesāku ar to, ka pienu tirgoju virs letes, bet sieru zem letes,” stāsta I. Mālkalne. Līdz nonākusi pie atziņām, ka ražošana jāreģistrē un ka “viens tu neesi nekas”. Tagad jelgavnieku veikalā esot jau divas zāles – pārtikai un amatniecības precēm. To, ka tajā prece tiek nodota par zemāku cenu, nekā tirgojot individuāli, atsverot ietaupītais laiks, degviela un vietas izmaksas.
Kuldīdznieki uz savas ādas pārbaudījuši, ka vietējo preci vislabāk tirgot pašu mājās. “Ja vācieši kā tūristi atbrauc pie mums, viņi ēd un pērk visu. Ja to pašu preci aizvedam pie viņiem, tad ne,” secinājusi “Kuldīgas labumu” vadītāja Gunita Šternberga.

Ievēl pukstētāju
Kuldīgas mājražotāju apvienošanai kooperatīvā iniciatore bijusi pašvaldība. “Mēs nevaram radīt uzņēmumus, bet gan vidi, lai tie attīstītos,” pauž tās pārstāve. Uz šādu nostādni balstās arī Grobiņas novada domes izpilddirektors Uldis Vārna. Pašvaldība varot palīdzēt divos veidos: sniegt informāciju un veicināt sadarbību.
Biedrības “Liepājas rajona partnerība” izpilddirektore Inita Ate, iepazīstinot ar mājražotāju iespējām piesaistīt ES naudu ar projektiem, uzsver sadarbības formu – koplīgumu. “Lai Grobiņā būtu vietējo ražojumu veikals!” viņa novēl.
Improvizētā balsošanā lielākā daļa klātesošo paceļ kartīti zaļā krāsā kā atbalstu biedrības vai kooperatīva izveidei, daži ar dzelteno pauž nogaidošu attieksmi, bet sarkano kā idejas pilnīgu noraidījumu nepaceļ neviens. Nākamajās tikšanās reizēs runa būs jau par konkrētākiem jautājumiem. Neapšaubāmi, svarīga būs biedrības valde un tās līderi. “Mani ievēlēja tāpēc, ka sēdēju malā un pukstēju, kāpēc tā un šitā,” smejas I. Mālkalne. Viņa uzsver, ka aktīvi jādarbojas ne tikai valdei, bet katram biedrības loceklim. “Tagad visi strādā, bet es tik roku turu uz pulsa.”
Jāapsver arī biedru naudas apmērs. Jelgavas biedrībā tā esot 42 eiro gadā, Kuldīgas kooperatīvā – 10 eiro mēnesī. Grobiņnieki savstarpējās sarunās spriež, ka to vajadzētu diferencēt, jo, piemēram, izšūto kartīšu gatavotāja nenopelnīs tik daudz kā maizes cepēja.
Ne visi ir gatavi savu mazo biznesu reģistrēt oficiāli. Kāda mājražotāja pauž, ka vispirms vajadzētu pārbaudīt, vai pircēji viņas produkcijai neiet garām.

+ 9

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļā uz savu veikalu

Kategorijas