Plēvēm piešķir otru mūžu

2016. gada 9. marts 07:00

188

Pavasaros aktuāla ir ne tikai kūlas dedzināšana, bet arī tikšana vaļā no atkritumiem, kas ziemā uzkrājušies īpaši lopkopības saimniecībās. Runa ir par plēvēm, maisiem, auklām, kannām un tamlīdzīgiem sintētiskajiem materiāliem. No tiem var tikt vaļā arī bez maksas.

Melnu dūmu mutuļi un kodīgs smārds, kas liecina par plastmasas izstrādājumu dedzināšanu, sastopams arvien mazāk. Situācija ir stabila, vērtē Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš. Pēdējā laikā pārvaldē neviena sūdzība šajā jomā nav saņemta, arī inspektori paši pārkāpumus nav manījuši. Pārbaudēs esot redzams, ka plēves un tamlīdzīgie atkritumi tiek krāti promvešanai. Iespējas tos nodot bez maksas esot arvien plašākas, un firmu prasības vairs ne tik stingras kā agrāk.

Par labu samaksās
To apstiprina arī Rucavas pagasta “Timbru” saimnieks Jānis Vajevskis. Pirms dažiem gadiem prasīts, lai nododamās plēves būtu gandrīz vai mazgātas, tagad pietiekot notīrīt no salmiem un citiem lielākiem gružiem. J. Vajevskis jau elektroniski saņēmis firmas piedāvājumu bez maksas aizvest plastmasas atkritumus, bet aktuāls šis jautājums saimniecībā būšot tad, kad sāksies ganību sezona. Šogad plēvju būšot mazāk, jo mainīta barības sagatavošanas tehnoloģija. Sīkākus plastmasas atkritumus saimnieki iemet pie mājas esošajā konteinerā. J. Vajevskis spriež, ka saimniecībās speciāla plēvju dedzināšana nenotiek, nekas tāds neesot manīts. Ja nu vienīgi kāds mazākus gabalus iejauc koku zaru un citu dārza atlieku ugunskurā.
Zemnieku saimniecības pēc materiālu nodošanas saņem apliecinājumu par iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei, tas kalpo kā apstiprinājums Valsts vides dienestam, ka tas ir realizēts atbilstoši vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām. ES pieprasa dokumentu, ka viss oficiāli utilizēts, apliecina SIA “Eco Baltia vide” pārstāvis Jānis Pauliņš. Firmai vislielākais pieteikumu skaits esot uz maiju. J. Pauliņš atklāj, ka, strādājot gandrīz visas valsts teritorijā, ne vienmēr esot iespējams sakoordinēt tā, lai nerastos pārpratumi – atkritumu nav tik daudz, lai sanāktu pilna automašīna, vai otrādi – tos nevar vienā sakraut. Dažāda esot arī zemnieku attieksme. Vieni plēves notīrījuši un salocījuši, citiem tās samestas kaudzē līdzās mēslu čupai. Ja lauksaimniekam sakrāts liels apjoms ļoti laba materiāla, tad firma esot gatava par to samaksāt.
Savāktais materiāls tiek vests pārstrādei uz polimēru materiālu pārstrādes uzņēmumu SIA “Nordic Plast” Olainē, lai iegūtu otru mūžu. No polipropilēna maisiem un cietās plastmasas – kanniņām un pudelēm – iegūst granulas, no kurām savukārt ražo caurules, rūpniecisko taru, atkritumu konteinerus, tvertnes, plēves, atkritumu maisus u.c.

Gaisā neizkūp
Par atbrīvošanos no plastmasas atkritumiem videi nekaitīgā veidā jādomā ikvienam. “Dedzinot plastmasu, atbrīvojas daudz un dažādas vielas, piemēram, dioksīni, kas ir toksiski un kancerogēni. Tie ne tikai aiziet gaisā un bojā ekosistēmas kvalitāti, bet liela daļa var nosēsties uz mums izmantojamām lietām – labību un kultūraugiem,” dedzināšanas kaitīgumu skaidro biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Valters Kinna. Piesārņojums nonāk upēs un citās ūdenstilpēs, kur to elpošanas ceļos uzņem zivis.
Atkritumu dedzināšana mājas apstākļos var izraisīt sirds slimības, saasināt elpošanas orgānu slimības, radīt nelabumu un galvassāpes. Gaistošo organisko savienojumu ieelpošana var izraisīt acu, deguna, mutes gļotādas kairinājumu un pat aknu, nieru, nervu sistēmas bojājumus.
Ļoti kaitīgu vielu grupa veidojas, ugunskura temperatūrā degot plastmasai jeb polimēriem ar hlora, fluora, broma savienojumiem, piemēram, PVC izstrādājumi. Tos dedzinot, rodas dioksīni ar kancerogēnu, mutagēnu ietekmi, kas var izraisīt dažādas ģenētiskas izmaiņas, kuras pārmantos nākamās paaudzes. Tās esot vistoksiskākās zināmās vielas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plēvēm piešķir otru mūžu

Kategorijas