Ar pilsonisku skatījumu uz Latviju un Aizputi

2016. gada 11. marts 07:00

887

Ar pilsonisku skatījumu uz Latviju un Aizputi

Kad aiz muguras mediķa, juridiskā un politiskā pieredze, kad pašam savs īpašums jāaprūpē, tad ir viedoklis par valsti, kuras daļa pašam pieder. Edīte Dovkante vada Aizputes pensionāru biedrību, grasās distancēties no aktīvās politikas, tādēļ arī viņas skatījums uz notiekošo valstī, Aizputes novadā un pie pašas mājām Saules ielā Aizputē “Kursas Laikam” šķita interesants.

Edīte Dovkante 90. gadu sākumā vadījusi medpunktu, bijusi Aizputes pirmā sasaukuma deputāte atjaunotajā Latvijas brīvvalstī. 61 gada vecumā kundze beigusi juridisko koledžu, daļēji tādēļ, lai varētu tiesāties par dzīvokli Rīgā ar krāpniekiem – tādiem pašiem īpašumu pārrakstītājiem, kā tagad rāda TV. Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām E. Dovkante organizējusi partijas “Vienotība” sarakstu Aizputes novadā, bet nu apšauba partijas iespējas pārvarēt piecu procentu barjeru vēlēšanās. 12. martā partijas “Vienotība” Liepājas nodaļa runās ar partijas Saeimas deputātiem par to, kas notiek partijā, valstī, katrā novadā. Arī aizputniece turp dosies, jo uzskata, ka Rīgas politiķi dzīvo no reģioniem nošķirtu dzīvi.

Pie Circenes pelnos
E. Dovkante sarunas gaitā liek saprast, ka valsts politiskie spēki novados iepriekš visbiežāk ir bijuši vajadzīgi, lai piedalītos vēlēšanās. Savukārt rīdziniekiem novadi nepieciešami papildu balsīm Saeimas vēlēšanās. “Aizgāju savulaik uz tikšanos ar Ingrīdu Circeni, bet nonācu partijas sapulcē. Jāvirza deputātu kandidāti. Piekritu Circenei, jo reiz jau esmu bijusi pilsētas deputāte. Nepagāja ne divas nedēļas, kad saraksta taisītāja no uzdevuma atteicās. Beigās izmācījos visus vajadzīgos likumus un uztaisīju to sarakstu,” ar smaidu notikumus pirms pāris gadiem atceras E. Dovkante.
Partijā “Vienotība” viņa iestājusies, vairāk apstākļu spiesta. Pusei no deputātu kandidātiem bija jābūt partijas biedriem. Tajā pašā laikā “Vienotības” panākumus Aizputē viņa vērtē augstu. “Aizputē par partiju nobalsojuši tikpat daudz cilvēku kā Liepājā – ap 400. Tas devis divus deputātu mandātus,” salīdzina aizputniece.
Šobrīd “Vienotības” ugunskurs ir padzisis un, tēlaini izsakoties, pēc Ingrīdas Circenes uzaicinājuma E. Dovkante nonākusi partijas pelnu čupiņā, kas draud izdzist pavisam. Partijas bēdās pensionāre vaino citus, ne savu novadnieci un medicīnas amata māsu. “Tas jau viss ir analizēts neskaitāmos ziņu raidījumos. Neko jaunu par notikumiem Rīgā jau es nepateikšu, bet komunikācija ar reģioniem gan varētu būt aktīvāka. Partijas mājaslapa ir tukša, Saeimas deputāti atbrauc reti,” tā aizputniece.
12. marts “Vienotības” birojā Liepājā būs īpašs. “Būs gan Viņķele, gan Čigāne, gan citi partijas Saeimas deputāti. Tā kā līdz šim partija nevar pastāvēt. Ir kaut kas jāmaina, un to arī pārrunāsim,” saka E. Dovkante.

Vēsturē redz padomu
E. Dovkantes tēvs Cēzars Pētersons Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bijis nodokļu inspektors. Pateicoties tēvam, brīvības cīnītājam, viņai Aizputē īpašums, lai gan pati dzimusi pavisam citā Latvijas malā. “Tajā laikā nodokļu inspektorus pārcēla no vienas vietas uz otru, lai neiesēžas. Tādā veidā cīnījās gan ar rutīnu, gan iespējamu korupciju. Notika rotācija pa valsti. No sākuma tēvu pārcēla uz Kuldīgu, tad Jēkabpili; kad tēvs bija pensijā, palikām Smiltenē. Aizputē ģimene nonāca, bēgot no Sarkanās armijas,” atceras E. Dovkante. Jāteic, tolaik valsts ierēdņa darbs bijis prestižs arī tādēļ, ka pensionēties cilvēks varējis jau pēc 15 gadu nostrādāšanas. Kurš gan gribētu zaudēt valsts pensiju kaut vai liela kukuļa dēļ, tādēļ arī šis padoms šķiet jēdzīgāks nekā pratināt VID darbiniekus, izmantojot melu detektoru, kā šobrīd daudzina sabiedriskie mediji.
Edītes un Alberta Dovkantu laulībā, kurai rudenī 50 gadu jubileja, ir divi bērni un nu jau septiņi mazbērni. “Mums nekā netrūkst un nekad nav trūcis, jo visi strādājam. Pietiek pašiem un varam palīdzēt,” tā E. Dovkante. Šodienas pabalstu ērā tāda vienkāršā patiesība jau skan kā padoms no vēstures.
Šobrīd pensionāre strādā pie vēsturiskas grāmatas par Aizputi un atradusi ne mazums līdzību ar mūsdienām. Kādā avīzes publikācijā virsraksts “Aizputes apriņķa patvaldība”. “Vairums pagastu padomes nemaz nezina, ko apriņķi spriež un lemj. Tā padarīšana notiek klusībā un reti kas parādās atklātībā,” rakstīts jau 1922. gadā. “Vai šodien ir citādi?” taujā aizputniece. Kurlumu un kūtrumu viņa saredz daudzu pašvaldības amatpersonu darbā. Padoms ir vienkāršs – ar tautu ir jārunā un tā ir jādzird.

Pensionāri var un dara
Aizputes pensionāru biedrība “Piesaulīte” ir aktīva un vēlas piedalīties pilsētas dzīvē. “Es vadu biedrību un eju uz domi ar lūgumiem un ierosinājumiem, bet dažkārt izrādās, ka īsti nav, kam teikt. Par Aivaru Šili Aizputē es priecājos. Viņš ir mierīgs un nosvērts, viņš arī uzklausa, bet ar komandu vietām viņam nav paveicies. Esam mēģinājuši izteikt savus priekšlikumus vides sakopšanā. Pensionāri nemaz nav tik nevarīgi. Lēnāk jau iet, bet izdarīt varam diezgan. Aizputē ir problēma ar tūrisma jomas attīstību un tā patiešām varētu ienest krietnu naudu. Pagaidām ir tāds pusceļš, lai kaut kas notiktu. Nav vēl Aizputē, ne kur palikt, ne arī īsti ko redzēt. Gribu teikt, ka tie biedēkļi un grausti vēl aizvien ir vairāk nekā sakoptie objekti. Tie vēl aizvien ir pašā acupriekšā, kamēr kaut kas smuks ir noslēpts pagalmā,” tā E. Dovkante.
Sociālajai mājai Pasta ielā 2 pensionāri sakopuši iekšpagalmu, puķītes sastādījuši. Pirms diviem gadiem biedrības vadītāja projektu uzrakstījusi. Pat tur iznākusi nesaprašanās līdz komismam.
“Priekšsēdētājs Aivars Šilis aicināja mūs uz kafiju, kādēļ pensionāri izpilddirektori Astrīdu Eņģeli saraudinājuši, it kā viņai tās puķes būtu jāstāda. Nesaprašanās, nedzirdēšana vai nevēlēšanās? Es domāju, ka tā ir nevēlēšanās dzirdēt. Tas arī ir vienīgais, ko var pārmest Aizputes novada domei, ka ierēdņi nerunā un līdz ar to īsti nedzird cilvēkus,” uzskata E. Dovkante.
Pēdējais no pensionāru darbiem ir pieejas sakārtošana pie avotiņa. “Lai arī viss līdz galam nav izdarīts, jau šobrīd cilvēki nāk uz avotiņu. Atlicis vēl nobruģēt pieeju tam,” saka “Piesaulītes” vadītāja.

Akmentiņi sliktai pārvaldībai
Ne jau komunikācijas trūkums un ierobežota informācija vien E. Dovkanti satrauc. “Sāp man sirds par to, ka daudziem līdzpilsoņiem ir negribīgas sirdis ko darīt un pasākt. No visiem jau to prasīt nevar, bet, ja palūkojas uz pašvaldību, tad tur vajadzētu būt vēlmei, degsmei un darīšanai. Tur ir jābūt cilvēkiem, kas iet un krīt par Aizputi,” tā aktīvā pensionāre. Viņa uzskata, ka pašvaldības darbiniekiem trūkst atbilstošas izglītības. “Nevar paņemt kādu no ielas. Cilvēki ir jāapmāca. Kaut vai Sociālā dienesta vadītāja Aizputē ir bez atbilstošas izglītības. Tas, manuprāt, redzams praktiskajā darbā,” uzskata E. Dovkante.
“Esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Augstākā izglītība ir pietiekams noteikums iestādes vadītājam. Tāpat mācījos Liepājas Pedagoģijas akadēmijā par sociālo darbinieku. Nav uzrakstīts diplomdarbs,” “Kursas Laiku” informēja Aizputes Sociālā dienesta direktore Mairīte Alfuse. “Kursas Laiks” no pagasta iedzīvotājiem par M. Alfuses darbu ir saņēmis labas atsauksmes.
Smagāks akmentiņš ir Grasmaņu ģimenes dārziņā. “Nav pareizi, ka pašvaldību amatpersonu piederīgie balotējas vēlēšanās. Vēl jo trakāk, ka deputātu kandidātu radinieki ir vēlēšanu komisijās. Aizputē ir lielisks piemērs. Bija divi vēlēšanu iecirkņi – skolā un kultūras namā. Rezultātu atšķirība starp iecirkņiem bija uzkrītoša, bet vienā no vēlēšanu komisijām bija deputātu kandidāta sieva,” tā E. Dovkante. Jautāta, par ko stāsts, pensionāre norāda uz to, ka vēl aizvien Aizputes novada domē priekšsēdētāja vietnieks ir Juris Grasmanis, bet viena no domes sekretārēm ir Antra Grasmane. Kopumā stāsts ir par labu pārvaldību, ko Latvijā likumdošana nenodrošina, tādēļ veidojas aizdomām pilnas situācijas.
E. Dovkante ar kritiku neskopojas pašas “Vienotības” deputātei Aizputes novadā no Cīravas Anitai Leimantei, raksturojot viņas darbu kā “sēdēšanu”. “Tas nav mierinājums šodien, ka “Vienotība” ieguva mandātus. Piemēram, Cīravas vetārste sēž Aizputes domē un manā skatījumā, dara nepietiekami. Vairākkārt esmu teikusi: ja negrib, lai laiž jaunos! Aiz viņas sarakstā ir divi spējīgi puiši. Daudz ko varētu panākt, ja deputāti aktīvāk rīkotos,” tā pensionāre.
Pēc “Kursas Laika” rīcībā esošās informācijas, Cīravas pagastā novada deputāte A. Leimante ir cienīta un populāra. Laikrakstam pagasta iedzīvotāji izteikuši gatavību balsot par viņu atkārtoti.
Visumā situāciju, ka tautas deputāti strādā valsts vai pašvaldību institūcijās kā ierēdņi, E. Dovkante vērtē kā aplamu. “Nevar lēmējvara saplūst ar izpildvaru, tas ir pamatprincips labai pārvaldībai,” saka pensionāre. Informācijas trūkums un kurlums pret iedzīvotājiem, pēc viņas domām, ir tikai šīs varu saplūšanas sekas.

Posts pie nama durvīm
Lai arī cik runājam, E. Dovkantes domas atgriežas pie vecās skolas jeb tagadējā Aizputes muzeja, kas atrodas pavisam tuvu viņas namam Saules ielā. “Mēs postām savu Aizputi. Nupat sarājos ar Aizputes muzeja vadītāju Jolantu Bergu par koku izciršanu pie vecās skolas. Bija, protams, tur veci koki, bija šķībi, bet vai tādēļ visi pa tīro bija jānocērt? Nu visa tā pakrante ar skatu uz Liepājas ielu būs plika, noņems bleķa burtus no autoostas un uzliks te “Aizpute”. Gluži kā Holivudā. Vai tas būs skaisti? Visa pakrante pirms Aizputes slūžām būs kaila un izžūs sausa, bet zem Holivudas burtiem rēgosies milzīgi celmi. Tie tur vēl ilgi balos, līdz izzudīs. Posts ir ar to koku zāģēšanu,” sašutusi par tuvāko kaimiņu darbību ir E. Dovkante.
“Kursas Laikā” jau rakstījām par teritorijas labiekārtošanu pie Aizputes muzeja. Burti pagaidām ir tikai ideja. Ja to realizēs, būs arī idejas apspriešana un vairāk nekā viena viedokļa uzklausīšana. Savukārt par koku izzāģēšanu bez likumīga pamatojuma noteikti pastāv arī dažādi redzējumi. Tā E. Dovkante uzskata, ka cirst vēl zaļojošus kokus pilsētas vēsturiskajā centrā bijis aplami. Tas pats attiecināms uz visu upes senleju Aizputes centrā. “Tas, kas šeit ir vajadzīgs, ir teritorijas sakopšana, kas nemaz nav tik dārga, kā liekas. Tā vietā izzāģē kokus, un nu jau vietām upesmalā aug kārkli,” liecina aizputniece.

Spēku saskata iedzīvotājos
E. Dovkante izpētījusi, ka Aizputes novadā ierēdņu un privātajā sektorā strādājošo attiecība ir aptuveni viens pret trīs. Ir pašvaldības, kur viens strādājošais uztur vienu ierēdni. Par vienu no lielākajām Latvijas bēdām pensionāre uzskata lielo un neefektīvo ierēdņu armiju. Viņa norāda uz Aizputes novada attīstības plānu līdz 2018. gadam, kurā jau šobrīd ir neizpildītas lietas. Piemēram, jaunu kapu izveidošana. “Tie – Misiņkalnā jau ir pilni,” saka E. Dovkante.
Uz ierēdņu armijas neefektīvu darbību norāda arī fakts, ka novada pārvaldes aparātā nav skaidrības par līdzekļu izlietojumu. “Nezināšana valda pat deputātu vidū. Pagastveči ir sūdzējušies par to, ka nezina deputāti, kur aizgājusi budžeta nauda. Kur paliek tas, kas no pagasta ienāk? Kā tas tiek izlietots? Uz šiem jautājumiem nav atbildes ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tieši par politikas realizāciju atbildīgām amatpersonām. Un tā nav tikai Aizputes novada problēma. Tas pats notiek valsts līmenī,” norāda E. Dovkante.
Bez ierēdniecības skaita samazināšanas “zāles” vispārējai neziņai viņa saskata iedzīvotāju līdzdalībā pašvaldības lēmumu pieņemšanā un izpildē. “Par piemēru, Dānijā, ja pašvaldība pieņem kādu lēmumu, tad tiek radīta arī iedzīvotāju komisija, kas tam seko līdzi. Tā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Jākonsultējas jau lēmuma pieņemšanas brīdī. Iedzīvotāji vienkārši daudz ko nemaz neuzzina. Piemēram, brīnišķīgs projekts – Aizputes peldētava. Labi iztaisīta, bet daudzi nezina, cik tas viss maksāja. Turpat uz vietas deputātam Linardam Tiļugam prasīju, un viņš nevarēja atbildēt, ko tad teikt par parasto aizputnieku?” vaicā aktīviste.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar pilsonisku skatījumu uz Latviju un Aizputi

Kategorijas