Lipīgais selfiju bums

2016. gada 11. marts 07:00

796

Brīdī, kad Latvijā sāka parādīties jaunās paaudzes viedtālruņi ar uzlabotām komunikācijas un foto, video uzņemšanas iespējām, arī pie mums aizsākās selfiju bums, kas nu ieguvis vispasaules popularitāti. Selfiji, saukti arī par pašiņiem, pašbildēm, nu jau rotā gandrīz katra trešā sociālo tīklu lietotāja profilu. Selfiji pieņēmuši jaunus apmērus un kļuvuši par lietu, kas obligāti jāizdara neierastākajās un nereti pat bīstamākajās vietās. Nu popularitāti guvuši selfiji, kas fotografēti bēru laikā, atrodoties bīstami tuvu plēsīgiem zvēriem, kā arī automašīnas salonā auto vadīšanas brīdī. Vai nevainīgs pašportrets kļuvis par apsēstību? Un kur slēpjas šīs modes tendences fenomens?

Nu arī kosmosā
Lai gan selfijus vairs nevar saukt par pavisam jaunu parādību, tomēr savu aktualitāti tie vēl nav zaudējuši. Viss aizsākās it kā nevainīgi – pirmie mēģinājumi uzņemt selfiju datējami jau ar 19. gadsimtu, kad kāds amerikāņu veikalnieks bija sevi nofotografējis ģimenei piederošā veikala priekšā. Jau 20. gadsimtā ar pašbilžu uzņemšanu eksperimentēja slavenais mākslinieks Endijs Vorhols. Nu selfiji kļuvuši par pazīstamu parādību visā pasaulē, un tas noticis ar viedtālruņu ienākšanu 2010. gadā, vēsta laikraksts “The Guardian”.
Selfijs nu aizceļojis arī ārpus mūsu Zemes robežām un ticis uzņemts pat kosmosā. Kāds japāņu astronauts uzņēmis lielisku foto, kurā redzama Saule, Zeme, pats skafandrā un melnā bezgalība visapkārt. Līdz šim to uzskata par izcilāko selfiju Starptautiskās Kosmosa stacijas vēsturē.
Šobrīd pašbildes uzņem cilvēki visā pasaulē, sākot no vienkāršiem vidusskolēniem un beidzot ar ASV prezidenta Baraka Obamas meitām, kuras uzņēmušas fotogrāfijas pat tēva inaugurācijas pasākuma laikā. Pašportretu uzņemšana ar viedtālruņa palīdzību nu lielai daļai iedzīvotāju kļuvusi tikpat pašsaprotama kā iešana gulēt un celšanās no rīta.

Absurdās tendences
Starp citu, pašportretu uzņemšana brīdī, kad esi tikko pamodies, ir viena no sociālo tīklu tendencēm, kas nu mērāmās desmitos. Dažas no tām: selfiju uzņemšana publiskajās labierīcībās, sporta zālēs, tūlīt pēc mīlēšanās, pielaikošanas kabīnēs un vēl, un vēl.
Sociālo tīklu eksperts Artūrs Mednis sarunā ar portālu “TVNET” reiz atklājis, ka nu šī nodarbe jau sākusi kļūt dzīvībai bīstama. Eksperts pastāstījis, ka sociālo tīklu lietotāji arvien biežāk un biežāk savas neapdomības dēļ mēdz pakļaut sevi lielam riskam. Centieni uzņemt aizvien aizraujošākus un iespaidīgākus pašportretus nereti beidzas ar gūtām traumām, dažreiz – pat letāli.
Pēc A. Medņa stāstītā – dzīvību zaudējis vīrietis, kurš, cenšoties iegūt selfiju uz braucoša elektrovilciena, sapinās vados un dabūja triecienu ar elektrību. Par laimi, Latvijā līdzīgu nelaimes gadījumu vēl nav bijis, taču sociālo tīklu eksperts paredz, ka drīzumā kas tāds var atgadīties arī pie mums.
Diemžēl liela daļa sociālo tīklu lietotāju vēl īsti neapjauš risku, kas saistīts ne tikai ar fizisko veselību, bet arī ar reputāciju. Jo, kā sarunā apgalvo A. Mednis, arvien biežāk darba devēji potenciālos darba ņēmējus izsvītro no intervējamo saraksta, ja viņu sniegtā informācija sociālajos tīklos darba devējam šķiet nepieņemama. Eksperts iesaka apdomāties un saprast, ka no profila izdzēsta bilde vai ieraksts nemaz nenozīmē, ka tas pazudis no globālā tīmekļa.

Unikāla iespēja iepazīt
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja, asociētā profesore un mediju auditorijas pētniece Anda Rožukalne stāsta, ka selfiji Latvijā sākuši parādīties 2011. gadā, kad viedtālruņos parādījās iespēja apgriezt bildi spoguļattēlā. Tas bijis kā tāds “lipīgās uzvedības” vilnis, jo šis paņēmiens, kā uzņemt attēlus, pielipa arvien vairāk un vairāk cilvēkiem, līdz zināmā mērā kļuva pat par normu.
A. Rožukalnei grūti spriest, kāpēc cilvēkiem tik ļoti gribas sevi rādīt, bet viņa uzskata, ka šādi foto savā ziņā tomēr dēvējami par fenomenu. “Cilvēkiem ir svarīgi parādīt konkrēto brīdi, konkrēto situāciju. Angļu valodā to mēdz dēvēt par moment of moment jeb mirkļa momentu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir nepieciešamība šī mirkļa unikalitāti piefiksēt,” pārdomās dalās RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja.
Asociētā profesore atzīst, ka selfiji ir gana lielisks veids, kā ātri apgūt lielu daudzumu informācijas: “Tā ir unikāla iespēja iepazīt pasauli.” A. Rožukalne atklāj, ka caur šiem attēliem mēs varam iepazīt dažādas pasaules vietas, dažādus pasaules cilvēkus un tas tomēr būtu vērtējams pozitīvi. “Cilvēki uzskata, ka virtuālā realitāte nav saistīta ar reālo dzīvi, tomēr tā gluži nav. Tieši pateicoties selfijiem, pateicoties šim klātbūtnes efektam, mēs varam novērot cilvēka ikdienas gaitas, redzēt, kas ar viņu notiek,” savu pārliecību pauž A. Rožukalne.

Atkarības līmenis nav sasniegts
A. Rožukalne nedomā, ka selfiji būtu uzskatāmi par nevēlamu parādību. Drīzāk par veidu, kā cilvēks sevi izsaka. “Ir vēlme nepazust dažādo cilvēku, dažādo notikumu jūklī,” par arvien jaunajām pašbilžu tendencēm stāsta profesore. Viņa gan atzīst, ka jebkura parādība, novedot to līdz galējībai, kļūst nevēlama, taču neuzskata, ka tauta būtu jāpāraudzina, mēģinot atrunāt no šādu bilžu uzņemšanas. “Dažādie ekstrēmie selfiji ir vairāk katra individuāla izvēle. Visbiežāk ar to nodarbojas cilvēki, kuriem raksturīga izaicinoša uzvedība, kuri alkst adrenalīna, tomēr tas nav pūļa efekts,” savos novērojumos dalās eksperte.
“Mums ir daudz nopietnākas problēmas dzīvē nekā selfiji,” par lielo troksni ap šo parādību saka A. Rožukalne. Viņa domā, ka jebkura cita atkarība, piemēram, apreibinošo vielu, ir daudz bīstamāka par sociālo tīklu atkarību.
Kā neapjukt lielajā bilžu un informācijas jūklī? “Kopumā mēs iemācāmies spiest pogu unfollow (tulk. nesekot), ja skatu kāds piesārņo, izmisīgi mēģinot piesaistīt uzmanību. Katram ir jāpieņem lēmums – ko atlasīt, ko skatīt.”

Patika, ne apmātība
Liepājniece Agnese Romanova sociālajos tīklos nereti publicē pa kādam selfijam, bet to neuztver kā sacensību. Viņai tā ir iespēja ātri dalīties informācijā, jo liepājnieces dienas paiet visai raibi. Ikdienā Agnese strādā veikalā par datoroperatori, mācās RSU Liepājas filiālē par veselīga uztura speciālisti un fitnesa treneri. Brīvajā laikā viņa regulāri apmeklē svara zāli un basketbola treniņus. Agnesei ir arī skaista balss, ko viņa labprāt atklāj visā krāšņumā, brīvajos brīžos dziedot.
Par to, kas tad īsti saspringtajā ikdienas skrējienā pamudina uzņemt selfiju, studente saka: “Viennozīmīgi tas ir labs noskaņojums, kā arī, ja tas ir kāds notikums, pasākums, gribas tajā padalīties ar citiem, jo mūsdienās nav tik daudz brīva laika, lai satiktu visus draugus un radus. Tad, ievietojot bildi internetā, visiem uzreiz ir skaidrs, uz kādu pasākumu esmu bijusi vai kādā konkursā esmu piedalījusies.”
Ar pašbilžu uzņemšanu Agnese sākusi aizrauties 2012. gadā, kad iegādājusies savu pirmo viedtālruni. Agneses pašportreti top dažādās vietās, taču visbiežāk tās ir jaunās liepājnieces mājas. Foto uzņemšana netradicionālās un bīstamās vietās nav Agnesei raksturīga. Savus attēlus viņa publicē vairākos sociālajos portālos.
Visvairāk attēlu publicēti lapas “Instagram” profilā, bet tieši tādēļ tas ir aizsargāts. Kā saka pati Agnese: “Nedomāju, ka visiem vajadzētu redzēt manas bildes vai ar ko es nodarbojos.” Par sava privātuma aizsargāšanu viņa piedomā arī situācijās, kad kādā no portāliem tiek piedāvāta attēla uzņemšanas vietas atzīmēšanas iespēja. To izmanto reti, tieši lai aizsargātu savu privātumu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lipīgais selfiju bums

Kategorijas