Atzīst lauku skolas priekšrocības

2016. gada 14. marts 07:00

406

Pagājušajā nedēļā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālā struktūrvienība rīkoja Informatīvo dienu. Izglītojamie atzīst, ka lauku skolā labāk mācīties nekā pilsētā.

Trešā kursa lauksaimniecības tehnikas mehāniķi turpat pie skolas praktizējas aršanā. Speciālo priekšmetu skolotājs Guntis Daubars vēro, kā viņi apguvuši dažādus tās elementus un nianses. Zēni paši mēra, vai izdevies noturēties vienādā attālumā no lauka malas. Pēc tam šo zemesgabalu kultivēs, tajā dzīs vagas. Lielāku zemes platību skolai nav, jāiztiek ar dažiem pleķīšiem. Arī tehnikas esot par maz – ar veco traktoru veic praktiskos darbus, ar jauno apgūst vadīšanas prasmes. Aprīlī jaunieši kārtos eksāmenu tiesību iegūšanai. Skolotājs cer, ka no Kandavas tehnikuma dabūs jaunu kultivatoru un ar laiku arī citu tehniku. “Ja vien būs audzēkņi, kuri vēlēsies tās darbību apgūt, tad centīsimies noturēties un attīstīties.” Joprojām esot jūtama demogrāfiskā bedre, un lauku skolēnus sev piesaistīt cenšoties ikviena mācību iestāde.

Teoriju miksē ar praksi
Monta Doniņa, Monta Grīviņa un Edīte Bernāte jau mācās šajā skolā par pavārēm. Viņas stāsta, ka gribējušas apgūt profesiju, bet ne pilsētā. Par Cīravas skolu un skolotājiem bijušas labas atsauksmes no draugiem, kuri te mācījušies, un nav vīlušās. “Mūsu skolotāja Solvita Bumbiere ir ļoti, ļoti forša.” Topošie pavāri piedalās konkursos un pošas uz praksi Brēmenē.
“Manai mašīnai rokas bremze arī te ir sataisīta,” priecājas direktora vietniece mācību darbā Siguta Pugule, kad nonākam automehāniķu valstībā. Uz pacēlāja atrodas skolas mikroautobuss, kuru remontē paši izglītojamie.
Teorētiskās un praktiskās apmācības skolotājs Agris Braša atklāj, ka viena no tīkamākajām nodarbēm puišiem ir motoru un detaļu ārdīšana, “lai iepazītos, kas tur iekšā”. Tas parasti notiekot pavasarī, kad siltāks, bet “mātes šajā laikā zēnus labāk neredzētu”. Skolotājs zina, ka “ar praktisko zēniem var radīt interesi, to miksēt kopā ar teorētisko – tad sanāk”.
Arī S. Pugule min nepieciešamību pilnveidot tehnisko bāzi. Pārrobežu projektā iegūtās tehnikas vienības esot noderīgas, bet ne pietiekamas. “Šis ir gads, kad mēs pielāgojamies apstākļiem,” viņa saka par skolas jauno statusu. Apvienošanās ar Kandavas tehnikumu dažkārt kavējot jautājumu saskaņošanu. Taču viss tiek darīts, lai no skolas izietu profesijai sagatavoti jaunieši.

Rodas labs iespaids
Klientu apkalpošanas speciālistu mācību kabinets neoficiāli tiek saukts par mācību biroju. Skolotāja Anita Bērza te cenšas radīt darba vidi, kas atbilst īstam birojam. Te ir gan laminators, gan ierīce grāmatu iesiešanai, gan pārējā biroja tehnika. “Esam tehnikumieši vienu gadu, bet Cīravas skola kā bija, tā paliek un ilgi vēl būs. Ja nāksiet pie mums mācīties, jums te ļoti patiks. Četros gados var iemācīties ļoti daudz un ļoti labi,” ar pārliecību saka skolotāja. Šajā specialitātē mācoties arī puiši, un īpaši varot interesēt tos, kuriem jau ir vai būs savs bizness, jo lietvedību vēlams veikt pašiem. A. Bērza uzsver, ka šeit mācīšanās izmaksā lētāk nekā pilsētā.
Datormācības kabinetā puiši joko, ka skolotāja ir “ļauna”, jo stundu laikā neatļauj ieslēgt spēles.
Mācību virtuvē ciemiņiem tiek dots uzdevums pašiem pagatavot kūciņu. Skolēniem, kuri atbraukuši no Gramzdas pamatskolas, šī skola nav sveša, te viņi jau bijuši kā lauksaimniecības pulciņa dalībnieki. Turklāt virtuvē viņi esot gandrīz katru reizi, tāpēc jūtas drošāk nekā pārējie. “Vēl laika ir, jāpadomā,” Normunds Timbars vēl nav izšķīries, kur mācīties tālāk. “Tā jau skola forša, nav nekādas vainas. Ir iespaids, ka te labi sagatavo.” Ja Normunds nāks uz šejieni, tad droši vien uz lauksaimniecības tehnikas mehāniķa specialitāti.
Krotes pamatskolas skolnieks Romāns Matjass stāsta, ka vēlas mācīties par automehāniķi un droši vien nāks uz Cīravu. Ar mašīnām un traktoriem viņš jau darbojas mājās – vecāku saimniecībā.

Aicina nebaidīties
Lielākā daļa izglītojamo dzīvo dienesta viesnīcā, par ko atvelk astoņus eiro no stipendijas. Piecos maršrutos viņi tiek vesti ar bezmaksas transportu – pirmdienas rītā uz skolu, piektdienas pēcpusdienā uz mājām. Viesnīcas komandante Sigita Stūrīte neslēpj, ka nereti jāpilda arī mammas loma – jāmodina, jāpamāca, jāierāda sadzīviskas prasmes. Viesnīcas iemītniekus uzrauga arī novērošanas kameras acs. “It kā gulēt” visiem jāiet pulksten 23.
Ciemiņu uzņemšanā un informēšanā aktīvi iesaistās audzēkņu līdzpārvaldes jaunieši. Monta Grīviņa stāsta, ka līdzpārvalde organizē dažādus pasākumus – fukšus, Ziemassvētkus, Valentīna dienu, žetonu vakaru. Tomas Peleckis dala saldas balvas vērīgākajiem ciemiņiem, kuri prot pareizi atbildēt uz jautājumiem par skolā redzēto un uzzināto. Jaunieši manījuši, ka sabiedrībā joprojām ir dzīvs pasenas pagātnes mīts, kad Cīravas skolai nebija augsta prestiža. “Labāk ir laukos mācīties nekā pilsētā,” no pieredzes saka vaiņodnieks Tomas. “Lauku skolā skolotājs var vairāk paskaidrot un iemācīt. Es nenožēloju, ka atnācu uz šo skolu,” piekrīt Monta. “Nevajag baidīties, bet droši nākt!” viņa aicina potenciālos mācīties gribētājus.
Kā saldais ēdiens Informācijas dienas noslēgumā tiek piedāvāta automašīnas vai traktora vadīšana. Kitija Švītiņa pirmo reizi sēžas pie automašīnas stūres. Uz Cīravu meitene atbraukusi līdzi klasesbiedriem, nākotnes nodomus ar šo mācību iestādi viņa nesaista.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atzīst lauku skolas priekšrocības

Kategorijas