Varis Pēča atzīstas par mošejas ieceri

2016. gada 14. marts 07:00

1931

Piektdien, 11. martā, notikušajā Rucavas pagasta iedzīvotāju sapulcē jurists Varis Pēča uz sapulci sanākušajiem atzinās, ka lūdzis pašvaldības atbildi, vai viņa valdījumā esošajā īpašumā Papes ciemā iespējama musulmaņu kultūras un reliģijas centra būvniecība.

Viss sapulcē risinājās samērā mierīgi. Iespējams, ka novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Sandras Rozes stāstījums par to, kādēļ nevar bērniem likt vārdus Mirons un Džihads, visu aizsāka. Kāda kundze zālē iejautājās: “Nu, kas tad tur ir ar to mošeju?” Iesākumā Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta stāstīja par iedzīvotāju aptauju internetā un atbildi privātpersonai, kura iesniegusi lūgumu, tomēr jau drīzumā zālē sākās starpsaucieni. Tā kā iesniedzējs V. Pēča bija zālē, tad daži viņu atpazina. “Tu ar to sarkano šlipsi. Ej un pasaki, kas tu esi!” V. Pēčas virzienā sauca Jānis Brinkmanis no Ķāķišķes.

Pašvaldība skaidro un atbild
Novada domes priekšsēdētāja savu atbildi iedzīvotājiem sāka ar skaidrojumu, kādēļ vispār aptauja pašvaldības mājaslapā parādījusies. “Kursas Laiks” par to jau rakstīja pirms divām nedēļām. Īsumā – privātpersona vēlējusies uzzināt, vai šāda veida būve Papē ir iespējama. Būtiskākā sadaļa ir pašvaldības atbilde iesniedzējam. “Papē ir pieļaujama īpašuma izmantošana sabiedrisko objektu, iestāžu apbūvei. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parkā “Pape”. Šajā teritorijā ir noteiktas apvidus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Šī būve neatbilst piekrastes kultūrvēsturiskajām vērtībām. Arī Rucavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas plānā ir noteikti skaidri definēti attīstības mērķi attiecībā uz Papes ciema centrālo daļu. Iesniegumā minētā būve neatbilst Rucavas novada attīstības stratēģijai,” no atbildes iesniedzējam citēja I. Šusta, tā samērā sarežģītā un birokrātiskā valodā izklāstot pašvaldības politisko nostāju. Priekšsēdētāja norādīja uz kultūrvēsturisko pieminekli “Dzintarvēji”, kuram ir sava aizsardzības zona.
Novada vadītāja iedzīvotājus informēja arī par pašvaldības interneta mājaslapā veikto aptauju, kurā piedalījušies 207 cilvēki. 11 atbildes esot piekrītošas, bet pārējās noraidošas. Jāteic uzreiz, ka aptaujai nav nekādas juridiskas nozīmes, jo no vienas IP adreses var atbildēt pēc patikas daudz reižu, tādēļ tās objektivitāte ir apšaubāma. Patiesībā aptauja satur risku maldināt pašvaldību, jo tajā piedalīties var gan latvietis Londonā, gan arābs Parīzē.

Vai ņems vērā kristiešu viedokli?
“Mūsu draudzes mācītājs Ainārs Jaunskalže mums izskaidroja, ka šeit būvēt dievnamu ir iespējams vien tad, ja ir kāda musulmaņu draudze. Viņš sacīja, ka, neesot draudzei, dievnama būvniecība ir pretēja mūsu valsts pamatprincipiem reliģijas lietās,” deputātiem norādīja rucavniece zālē. Tā kā “Kursas Laiks” sēdēja tieši blakus Varim Pēčam, tad pavisam nejauši dzirdējām viņu šo lietu komentējam: “Nu nav musulmaņu, nav tagad draudzes. Rīt būs musulmaņi, parīt draudze, mēs taču esam Eiropas Savienībā un mums ir reliģiskā brīvība,” purpināja jurists.
Deputāts Romārs Timbra iedzīvotājiem sacīja, ka dome zina par šiem faktiem un ierēdņi ir bijuši Liepājā konsultēties. “Mēs zinām arī par to, ka draudzi iespējams reģistrēt,” piebilda R. Timbra, savā veidā apstiprinot V. Pēčas klusu teikto.
Kāda no iedzīvotājām taujāja, vai pašreizējās aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā. “Pēc likuma, iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa,” sacīja I. Šusta. “Iedzīvotāju viedoklim ir rekomendējošs raksturs,” sekoja novada būvinspektora Uģa Cepurīša piebilde.

Satraucas no teroristiem
U. Cepurītis cilvēkiem iesāka skaidrot būvprojektu iesniegšanas kārtību un to, kā notiek sabiedriskās apspriešanas. “Tas, ka iedzīvotāji saka kategorisku “nē”, nenozīmē, ka būvatļauja ir noraidāma,” runā uzsvēra U. Cepurītis. Šis likumu komentārs arī izraisīja visu tālāko. “Vai tad mēs te varam atļaut celt teroristu mītni?” sacīja kāda sieviete. Uz to reaģēja V. Pēča, no vietas skaļi jautājot: “Kāpēc Jūs domājat, ka visi musulmaņi ir teroristi? Vai Jūs domājat, ka Azerbaidžānas pilsonis ir terorists?” Par Azerbaidžānas pilsoņiem kā teroristiem V. Pēča pārjautāja vairākkārt. Tad viņš visiem uzdeva jautājumu: “Kāpēc jūs 2004. gadā balsojāt par iestāšanos Eiropas Savienībā?”
Tā kā V. Pēča pārsauca puszāli, iekarsa arī citi. “Viņš vienkārši ir bagāts liepājnieks. Tas ir arī viss. Neņem vērā vietējo iedzīvotāju viedokli,” ierunājās Jānis Brinkmanis zāles pēdējā rindā. Saruna strīdnieku starpā kļuva skaļāka un skaļāka. “Ejiet skatuves priekšā un paskaidrojiet, nevis te sēdiet un smaidiet par visiem!” strīdu noslēdza J. Brinkmanis. Tad arī V. Pēča cēlās un gāja.

“Paši visu esat atļāvuši”
“Paldies, ka solāt tikai kaut ko nodedzināt, nevis to, ko internetā sola citi – nogriezt galvu man un maniem bērniem. Mans vārds ir Varis, uzvārds Pēča, un es pārstāvu tos cilvēkus, kuri interesējas par to, kas var būt zemesgabalā. Pagaidām nav būvniecības ieceres vai būvatļaujas pieprasījuma. Nejauciet, lūdzu, musulmaņus ar radikāliem islāmistiem kā “Daeš”. Liepājā, piemēram, ir nodibināta draudzības biedrība ar azerbaidžāņiem. Katru dienu jūs lietojat musulmaņu labumus. Katrā domes sēdē dzer kafiju, kuras efektivitāti atklāja musulmaņi. Nesaprotu, no kurienes ir tāda agresija. Te ir jādomā, kurš no mums ir tas terorists. Kur jūs bijāt, kad Rīgā gāja demonstrācija par viņu ievešanu šeit? Kur bijāt 2004. gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā?” izgājis priekšā, sacīja V. Pēča.
“Nemuldi! Saprati! Pastāvi pie ratiem!” viņam no zāles atbildēja J. Brinkmanis. Lai arī izpilddirektors solīja J. Brinkmani izraidīt no zāles ar policiju, pēdējais nekur negāja.
Visbeidzot V. Pēča uzsvēra, ka iedzīvotāju satraukums par jautājumu radies preses publikāciju, nevis viņa iesnieguma dēļ. Savukārt J. Brinkmanim viņš paskaidroja: “Vienas personas citāds viedoklis nevar mainīt novada teritoriālo plānu, par kuru vienreiz jau visi ir nobalsojuši. Pieminētajos zemesgabalos viss, par ko mēs te runājam, ir atļauts ar jūsu pašu balsojumu.”
Jautāts, kāds šobrīd ir vietas detālplānojums, V. Pēča paskaidroja – tūrisma un atpūtas bāze. Te jāpaskaidro, ka katrai vietai var būt divi detālplāni un jezga ir par to otro, par kuru uzdots jautājums pašvaldībai. Te V. Pēča piebilda, ka derēs arī tūrisma bāze. “Musulmanim nevajag mošeju. Viņam pietiks arī ar paklājiņu, lai palūgtos par saviem brāļiem Zviedrijā. Neuztraucieties – viņi šeit būs! Ja negribat, lai viņi te būtu, tad ir jāatgriežas atpakaļ, pirms iestājāmies Eiropas Savienībā,” savu uzstāšanos noslēdza ieceres ierosinātājs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Varis Pēča atzīstas par mošejas ieceri

Kategorijas