Tiekas tie, kuriem sirdī disko

2016. gada 14. marts 07:00

485

Dīdžejs atskaņo dziesmu, un zāle sāk viļņoties līdzi ritmam – par šādu rezultātu ir gandarīts jebkurš diskotēkas vadītājs. Atslēgas vārds diskotēkas kustības aizsācējam Latvijā Viesturam Liepiņam ir viens – kvalitāte. Tā bija svarīga 1970. gados, kad diskotēkas ienāca Latvijas atpūtas kultūrā, un tas ir svarīgs kritērijs joprojām.

Aizvadītajā sestdienā Grobiņas novada Robežnieku kultūras centrā notika pasākums “@DiscoNakts2016”. Tajā satikās tie, kuri Liepājas pusē dažādos laikos vadījuši diskotēkas, un vienkārši atpūtnieki, kuriem ideja par diskotēku ir bijusi simpātiska visos laikos.

Sāk attīstīt baznīcā
Starp īpašajiem pasākuma viesiem bija Viesturs Liepiņš, kurš ideju par diskotēku uz Latviju atveda no Polijas 1970. gados. “Tur pirmo reizi ieraudzīju diskotēku. Atbraucu atpakaļ un sāku šo lietu attīstīt Anglikāņu baznīcā Rīgā.”
Taču Rīgā ideju nebija lemts attīstīt, jo V. Liepiņš padomju varas acīs bija “slikti uzvedies”. Pārcēlies uz Kuldīgu un turpinājis “dzīt cauri ideju” par dzīvās mūzikas aizstāšanu ar dīdžeja darbu. Iemesls – V. Liepiņam griezusies ausīs daudzu ballīšu sliktā mūzikas kvalitāte. Tā Kuldīgā radās jauniešu klubs “Ventas dzirkstis”, kura brīvdomība izskanēja visā Latvijā un arī Padomju Savienībā. “Negribēju konservētu mūziku, gribēju, lai būtu citi elementi – dzeja, dejas horeogrāfijas.” “Ventas dzirkstis” pērn atzīmēja kluba 40 gadu pastāvēšanas jubileju. Šajā laikā cauri kluba radošajām dzirnavām ir izmalušies aptuveni 400 cilvēku, uzskaita V. Liepiņš.

Ideju “dabū cauri”
Diskotēku kustības norietu V. Liepiņš skaidro ar mūziķu profesionalitātes augšanu. “Viņi bija kļuvuši daudz profesionālāki, viņiem bija laba aparatūra, nebija vairs repertuāra problēmu. Varēja dabūt jebkuras notis.” “Ventas dzirkšu” bilance – izaudzinātas vairākas paaudzes, kurās ir “veiksmīgi radio dīdžeji, režisori, advokāti, ļoti veiksmīgi biznesmeņi”, uzskaita diskotēkas tēvs Latvijā. Spēja pastāvēt par savu ideju diskotēku veidotājiem bija dzīves skola, kas veicināja viņu attīstību. Partijai nepatika “pretīgie Rietumi”, taču jaunā paaudze to “dabūja cauri”.

ES UN DISKOTĒKA
JURIS BLAUBĀRDIS, UZŅĒMĒJS

Es neieredzu komunistus par to, ka viņi man liedza klausīties šo mūziku. Pats izveidoju Pāvilostā diskotēku. Pats kā dīdžejs nestrādāju, biju menedžeris. Lai nospēlētu labu diskotēku, šī mūzika ir jāmīl – tas ir dzīvesveids un attieksme.
Beidzu diskotēku lietas 2000. gadā, nopirku kuģi un zvejoju. Mans lielākais saviļņojums pēc diskotēku norieta, meitas dāvana – biļete uz grupas “Def Leppard” koncertu. Atmosfēra bija neaprakstāma.

AIVARS PRIEDOLS, GROBIŅAS NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Man bija tā laime, ka Grobiņas vidusskolā bija radio kabinets, kuru vadīja Egils Jucevičs. Tur radās iemaņas un interese, pats neesmu bijis dīdžejs, bet skolas diskotēkās liku lampiņas. Lauksaimniecības akadēmijā Zoofakultātes Ļeņina istabu pārtaisījām par diskozāli. Atceros, ka agrā jaunībā uz diskotēku sapucējāmies, velkot bītleni un puķainu kreklu.

DIĀNA VILKASTE, KAFEJNĪCAS “DZĒRVES LIGZDA” SAIMNIECE

Pirmā vieta, kur biju uz diskotēku, bija Otaņķu tautas nams. Par to man saglabājušās vislabākās atmiņas, patika man toreiz diskotēkas. Tagad pārsvarā tas ir darbs – skatos uz apmeklētājiem no bufetes puses. Disko nakts apmeklētāji šovakar visvairāk iecienījuši “Bonapartu”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tiekas tie, kuriem sirdī disko

Kategorijas