Tehnika jau uz starta

2016. gada 16. marts 07:00

455

“Izskatās, ka šis pavasaris būs agrāks nekā pagājušajā gadā,” vēro Cīravas pagasta lauksaimnieks Rinaldo Dobelis. Tiekamies dienā, kad saulīte silda kā vēl nekad. “Tehnika jau ir uz starta, tagad tik tāds bakstīšanās moments,” saka saimnieks. Pirms diviem gadiem uzslietais angārs ļāvis tehniku gatavot darbam jebkādos laika apstākļos.

Pērk mantiniekam
Rinaldo atklāj, ka saimniecības vēsturē pagājušais bijis līdz šim labākais gads. Par to liecina fakts, ka varējis nopirkt 50 hektārus zemes. Kopumā viņš apstrādā 550 hektārus. “Nauda jāiegulda tur, kur tas vajadzīgs, un vajadzību ir ļoti daudz.” Par valsts garantēto kredītu un pašu līdzekļiem pērk nomāto zemi, bet jārēķinās, ka konkurents – vācietis – sasolīs vairāk. “Vai tad nevarēja šo programmu, ko tagad piedāvā “Altum”, ieviest ātrāk?” Ārzemju fermeri sākotnēji paņēmuši lielos, smukos gabalus. “Kāpēc tie nevarēja palikt latviešu puikām?” Tagad palikuši tikai nelieli gabali, kuru apstrāde nes mazākus ienākumus. Piemēram, kāds pašreizējais 50 hektāru lauks “sastiķēts” no pieciem īpašumiem.
Uz rudeni norunāta vēl divu zemes platību iegāde, kuru cena varētu būt stipri augstāka nekā līdz šim. “Gabali ir smuki, jāpērk būs.” Ja nebūtu mantinieka, tad varbūt nepirktu, un saimnieks ir gandarīts, ka kopā ar viņu pēc Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma absolvēšanas strādā dēls.
Pa abiem viņi kopj trīs nozares – stāda kartupeļus, sēj graudus un rapsi, izstrādā mežu. Saimniekošanas sākumā “no augšas” ieteikts attīstīt vienu nozari. Bet, kas no tā sanāk, varot redzēt TV sižetos par lielfermas ūtrupi Pierīgā. “Kas būtu, ja es ietu tikai uz graudiem?” Ja tiem nav cena, tad peļņu dod rapsis. Ja neviena no šīm kultūrām neizaug, tad pupas gan. Un visu gadu ir kartupeļi, ko tirgot. Tiem noiets atrasts dažādās iestādēs, bet vēl visi nav realizēti.

Sēs pupas un vasarājus
Šogad “otrajai maizei” tiks atvēlēti 8,5 hektāri, iepirkts labs sēklas materiāls. Salīdzinājumam – kartupeļi audzēti arī 26 hektāros. Sagādāti arī minerālmēsli un pupas, ko varot saukt par “piespiedu kultūru”, jo obligāti jāizpilda zaļināšanas prasības. “Drīz banānus audzēsim,” ironizē saimnieks. Viņš jau rēķinās, ka graudiem cena nokritusi dramatiski un “šogad būs ziepes”. Pats pirmo gadu nepiedalās meža darbos, tos vada dēls.
“Viennozīmīgi, daudz jādara pašam. Tad tu zini, kā izdari. Kas man nekait ar tādu lepnu traktoru braukt!” Tehniskais inventārs sagādāts divos eksemplāros, un tas gan ļauj strādāt divatā, gan aizvieto, ja kāda vienība saplīst. Tehnikas angāra priekšu saimnieks nobēris ar čebiņiem, ko paprasījis kā kompensāciju par jaunās elektrolīnijas būvi pāri laukiem.
Ar labības un rapša pārziemošanu saimnieks ir apmierināts. Rudenī arvien esot stress, domājot par ziemošanas apstākļiem, un atviegloti varot nopūsties, kad uzsnieg pirmais sniegs.
Ārzemnieki jau kaisot minerālmēslus, bet Rinaldo vēl nogaida. Pavasara sēja lielas pūles neprasīšot – pupas guls zemē 50 hektāros, vasarāji aizņems ap 160 hektāru. Par to, vai pupas uzlabo augsni, varēšot pārliecināties, kad veiks tās analīzi.
Rinaldo iesniedzis projektu saimniecības modernizācijai, lai iegādātos jaunu kombainu, bet būšot jāgaida nākamā kārta. Šajā kārtā priekšroka dota galvenokārt būvniecības projektiem.

Galvas lielas, bet nedomā
Pavisam citā noskaņā Rinaldo runā par “lielo” politiku. “Droši vien tā neklājas teikt, bet man ir kauns, kur dzīvoju. Sieva saka: nu, neskaties tās ziņas! Zemniekiem skatās uz pirkstiem, lai tikai dabūtu vairāk ieņēmumu. Bet valdība nevar īstenot normālus projektus, zaudē Eiropas naudu. Tos atsevišķos deputātus, kuri domā reāli, noliek pie vietas. Žēlīgi ir tas: jo tu vairāk dari, jo vairāk tev atņem.”
Kā daudzi zemnieki, Rinaldo ir sašutis par sociālo politiku, kas “rada” cilvēkus, kuri atļaujas teikt: “Tikai muļķi strādā.” Viņš dažiem vietējiem piedāvājis kartupeļus pret palīdzību saimniecībā, bet saņēmis atrunas, ka tos nevajag – putraimus un makaronus saņēmuši par velti.
Pieredzējis arī latviešu “labāko” īpašību izpausmes. Kamēr lauks ar krūmiem aizaudzis, neviens par to neliekas ne zinis. Kad zemnieks to sāk tīrīt un iekopt, tad uztraukums – ko viņš tur dara?
Rinaldo ar cieņu piemin par Latviju kritušos, izsūtītos, barikāžu dalībniekus. Pats bijis klāt 2009. gada 13. janvāra notikumos Rīgā. “Bet kas no tā? Katra diena atnes jaunas muļķības.” Taču reizēm esot jāpastāv klusu. Ne velti latviešiem esot teiciens: “Ja tu s... kustini, tad tas smird.”
“Kad mēs ar brāli bijām mazi knariņi, sastrādājām visādas muļķības, un audžutēvs mūs rāja: jums lielas galvas, jūs visu ko varat izdomāt. Tagad mēs ar brāli smejamies: tur augšā visiem lielas galvas, bet neko nevar izdomāt. Lai nāk vienu dienu pastrādā, uzreiz atšaus asti. Iedošu darbu – salādēt desmit tonnas kartupeļu, tad redzēs, kas ir kas. Kad viņus kāds noliks pie vietas? Varbūt mazbērni.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tehnika jau uz starta

Kategorijas