Ātrums aizrauj arī meitenes

2016. gada 16. marts 07:00

2006

Priekulniece Laila Mickus par autosportisti sevi vēl īsti nesauc, kaut arī viņas vārds jau izskanējis saistībā ar dalību biedrības “Eve Autosports” rīkotajās autosacīkstēs. “Tik ļoti ar to vēl neaizraujos, turklāt dažas pēdējās sacensības nācās izlaist: trasē pabojātā tehnika diezgan bieži arī jālabo. Mana un drauga kopīgā automašīna, ar ko braucam, stāv uz pacēlāja.”

Iedvesmo pirmā uzvara
Laila Mickus supersprintā brauc kopš pagājušā gada aprīļa un līdz šim vienmēr tikusi labāko trijniekā. “Ieguvusi pirmo vietu pirmajās autosprinta sacensībās, kas pagājušā gada aprīlī notika Saldū, Druvas lidlaukā, pati biju diezgan lielā šokā. Pirmajā braucienā šausmīgi satraucos, aizķēru siena rulli un domāju, ka otro reizi vairs nebraukšu. Sabadīšanās ar siena rulli Saldū jautrību izsauca tikai skatītājos. Kaut gan mašīnu nesaskādēju, jutos ļoti neērti, bet pēc rezultāta uzzināšanas brieda doma, ka varētu startēt vēl kādu reizi. Konkurence pirmajā reizē nebija liela – tikai trīs meitenes, toties vasarā pa visiem posmiem kopvērtējumā jau bijām septiņpadsmit,” stāsta Laila.
Aizraušanās ar šo sporta veidu meitenei sākusies pavisam nejauši. Braukusi līdzi kā atbalstītāja savam draugam Mihailam Riško, kurš piedalās sacensībās kopā ar brāli Mareku, un reiz pienākusī sacensību vadītāja teikusi: ā, meitene jau noteikti arī brauks. Laila tā kā liegusies, bet Mareks apliecinājis, ka brauks gan. “Pieteica bez manas atļaujas, bet bija tā vērts!” atzīst meitene.

Ar “gāzi grīdā” nepietiek
Priekulniece sēdusies pie stūres arī ziemā, lai puišu kompānijā mēģinātu paslidināties, diez ko labi nav sanācis, bet pieredze vairojusies. “Patiesībā meitenēm nevajadzētu baidīties, jo labāk patrakot trasē, nevis uz ielas. Sacensībās startē dažāda vecuma pārstāves. Priekulē piedalījās mana klasesbiedra mamma Inese Lācīte, vismaz nu viņa zina, kā savākt mašīnu dažādās situācijās. Arī Dace Purmale brauc kopā ar savu ģimeni. Man ir divdesmit divi gadi, bet autosportā ir vēl jaunākas. Piemēram, folkreisos brauc Monta Beierbaha.”
Trase supersprintā ir aptuveni viens kilometrs: citreiz jābrauc pa apli, citreiz – ar apgriešanos noteiktā vietā. Drošāk ir tāpēc, ka dalībnieki nebrauc burzmā, var piedalīties arī ar ielas automašīnām. Laila izmantojusi drauga jaudīgo pilnpiedziņas auto “Subaru Impreza” un secina: “Ar “gāzi grīdā” vien nepietiek, jādomā līdzi, jāievēro trajektorijas, citādi tehnika var aizslīdēt. Uz katras trases jauna pieredze. Man pirms sacensībām vienmēr ir sēdējis blakus Mihails, viņš trasi izbrauc pirms manis un pafigurē – kur vajag piedot gāzi, kur piebremzēt.”

Palīdz mērķtiecība
Bērnībā Laila un viņas ģimene dzīvojusi Gramzdā. “Esam trīs bērni: man ir divus gadus vecāka māsa un jaunāks brālis. Tētis un mamma ar tehniskām lietām nav saistīti, bet es skolas laikā nodarbojos ar basketbolu, volejbolu un vieglatlētiku. Tādas domas, ka kādreiz pievērsīšos autosportam, nebija itin nemaz. Cilvēku izmaina tie, kuri viņu pabīda. Vecāki zināja, ka nedaudz dulla esmu. Uzzinot par manu uzdrīkstēšanos, bija šokā, bet tagad jau priecājas un lepojas.”
Pēc Priekules vidusskolas beigšanas jauniete studējusi loģistiku RTU Liepājas filiālē. Iegūtajā profesijā – loģistikas speciāliste – Laila gan nestrādā, viņa ir operatore SIA “Kurzemes Gaļsaimnieks”. “Darbs ar cilvēkiem, pasūtījumiem, visu dienu pie datora. Nevar gribēt visu uzreiz, jāsāk no apakšas. Ir jācenšas, jāparāda sevi, jo uzņēmumā ar aptuveni divsimts darbiniekiem ir ļoti lielas izaugsmes iespējas.”
Autovadīšanas prasmes meitene apguvusi Grobiņas autoskolā, kas piedāvājusi teorijas apmācību Priekulē. “Sāku kasīties, lai mani ātrāk laiž uz eksāmenu. Sanāca gan teoriju, gan praktisko braukšanu nolikt ar pirmo reizi. Instruktors aplī nodeva pa bremzēm, uzskatot, ka vajag palaist pretī braucošo mašīnu, apstrīdēju viņa viedokli, ka būtu izbraukusi, un beigās eksāmenu noliku.”
Pieredze ļauj justies drošāk
Laila un Mihails strādā vienuviet un no Priekules uz darbu parasti dodas reizē, kopīgi iegādāto automašīnu vadot pārmaiņus.
“Kad Mihails pie stūres, grants ceļa līkumos man brīžiem ir bailīgāk, jo draugam ir velniņi iekšā. Savukārt Mihailam dažreiz paliek bail, sēžot man blakus. Pa grants ceļiem viena braucu diezgan prātīgi, bet arī pāri divsimts ir bijis – lai paskatītos, cik ātri mašīna iet. Iešaujas jau brīžiem prātā doma “ja nu kas”. Tā šoziem sacensībās, kas notika Vaiņodes lidlaukā, pēdējā braucienā par iebraukšanu riepās nopelnīju soda sekundes un pakritos zemāk – trešajā vietā.”
Katrā ziņā pieredze izmaina ikdienas braukšanas stilu: zini, ko iesākt, ja saslīd. Lailai gadījies braukt pa apledojušu ceļu, kas līdzinās spogulim, stūri tad griezusi prātīgi un bremzējusi ar izjūtu. Šoziem priekulniece piedzīvojusi avāriju. Mašīnā atradušies māsa un divi bērni, kad kāda autovadītāja, ignorējot zīmi “Dodiet ceļu!”, ietriekusies Lailas vadītā transporta līdzekļa sānā. Mašīna apcirtusies riņķī un aizmuguriski ieslīdējusi grāvī. Ar veselību visiem viss bijis kārtībā, bet pārsteigusi policijas attieksme. Likts rakstīt saskaņoto protokolu, kas Lailai šķitis nepareizi: bez palīdzības no grāvja neizkļūt, jāapmaina riepa, jāremontē spēkrats.
“Nevēlos nevienam līdzināties, drīzāk gribu, lai ir pašai savs imidžs. Iespējams, piedalīšos 20. martā paredzētajās sacensībās. Jaunais “Subaru Impreza” ir daudzu, arī mans, sapņu auto, tikai tam ļoti daudz ir jākrāj. Turpināšu izglītību, bet ne vairs loģistikas jomā. Liepājā izvēle nav diez ko liela, bet uz Rīgu gluži nevelk. Pastāv iespēja, ka kādu brīdi radīsies autobraucēju ģimene,” pasmaida jauniete.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ātrums aizrauj arī meitenes

Kategorijas