Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bankas likvidācija vairs neuztrauc

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 18. marts 07:00

1331
Bankas likvidācija vairs neuztrauc

Līdz ar Trasta komercbankas slēgšanu kārtējo reizi aktualizējās valsts finanšu drošības jautājums. Vienkāršie iedzīvotāji jūtas droši un pasargāti, jo viņu noguldījumi nepārsniedz valsts garantēto noguldījumu atlīdzību.

Pensionāri vēl aizvien ar šausmām atceras Repšes rubļa maiņu pret latiem ar kursu 1:200, kad no jēdzīgiem ietaupījumiem palikusi vien trūcīga zārka nauda. Tie, kuriem vēl kaut kas palika no naudas mainīšanas, iekrita bankas “Baltija” procentu tīklos vai sagaidīja AS “Parex banka” bankrotu. Visbeidzot latviešu komponists Raimonds Pauls varēja vien noplātīt rokas par Latvijas Krājbankā palikušo naudiņu. Trasta komercbankas likvidēšana tieši nav skārusi nevienu no “Kursas Laika” aptaujātajiem cilvēkiem, tomēr atgādina, ka liela nauda bankās nav drošībā.

Mazie noguldītāji jūtas droši
Ceļā uz Dubeņiem Grobiņas novadā autobusu pieturā “Vasaras dārziņi” sastaptais pensionārs Edgars “Kursas Laikam” atklāj, ka uzticas “SEB” bankai un ietaupījumi nav tik lieli, lai dalītu tos starp vairākām bankām. Līdzīgi arī Aivars Sedols Dubeņos pieturas pie vienas bankas. “Esmu izvēlējies “Nordea”. Viņi man savulaik iedeva kredītu, kad vajadzēja, tādēļ arī turos pie šīs bankas. Visumā uzticība bankai katram jāizvērtē pašam. Te nav tikai drošības aspekts,” uzskata A. Sedols.
Vairums sastapto “Kursas Laikam” apstiprināja, ka par saviem nelielajiem noguldījumiem neuztraucas, jo valsts garantē noguldījumu atmaksu bankas likvidācijas gadījumā. “Man bankā nekā diža nav, tā ka nav arī ko satraukties par to, ka banku likvidēs,” riskus rēķina Dubeņu bibliotekāre Laima Liepiņa.

Vaino Godmani un Repši
90. gadu sākuma valsts mēroga finanšu operācijas daudzi sastaptie dēvē par legālu vecu cilvēku aplaupīšanu. L. Liepiņa atceras, ka Repšes rubļu maiņā un bankas “Baltija” bankrota laikā viņas vecāki pazaudējuši visus ietaupījumus.
“Tā bija oficiāla pensionāru aplaupīšana. Manai mammai no 2000 rubļiem bankā iznāca piecītis latos. Kā Godmanim nebija kauna pēdējās vēlēšanās piedalīties, nesaprotu,” jautā grobiņnieks Arnolds Stepēns. Viņš uzsver, ka par finanšu noziegumiem atbildīgās personas, izņemot Laventu, Latvijā cietumā nav nonākušas. “Vai tad kāds atbildēja par to, ka visus pataisīja par nabagiem? Šobrīd jau nav, par ko baidīties, jo pensionāriem pensija sanāk līdz mēneša beigām un pat pietrūkst. Banku bankroti mums neko nevar padarīt,” uzsver A. Stepēns.
Dažs vēl atminas, kā TV ekrānā skatījies uz Raimondu Paulu, kurš zaudēja krietnus ietaupījumus Latvijas Krājbankā. “Nevienu jau tā pa īstam nesodīja par miljonu nozagšanu,” bilst kāda Grobiņas iedzīvotāja. 

Ar uzkrāto var nepietikt
Lai arī Noguldījumu garantiju fondā pērn bija uzkrāti teju simts miljoni eiro, ar šo summu var izrādīties par maz, ja grimtu kāda no lielajām bankām, kas apkalpo daudz klientu Latvijā. Latvijas Krāj­bankas bankrots bija pietiekami labs piemērs, kur uz vairākiem mēnešiem līdzekļi zuda arī vienai otrai Liepājas puses pašvaldībai. Pērn tika samazinātas banku iemaksas Noguldījumu garantiju fondā, mainot aprēķināšanas mehānismu. Tajā pašā laikā banku uzraugi saglabāja iespēju tās palielināt nepieciešamības gadījumā.
Līdz ar Eiropas likumdošanas un regulu ieviešanu Latvijas finanšu tirgū tas palicis drošāks, tomēr noguldītāji, kuri operē ar ļoti lielām summām, vēl aizvien nav pasargāti no zaudējumiem bankas bankrota gadījumā. Runājot par nupat notikušo Trasta komercbankas slēgšanu, jau medijos vēstīts, ka banka strādājusi pārsvarā ar ārvalstu pilsoņiem un lieliem investoriem.