Jaunumi jūras ērgļu ligzdā

2016. gada 21. marts 07:00

640

Jūras ērgļu Durbes un Roberta izveidotajā ligzdā notikušas kardinālas pārmaiņas, ko ornitologs raksturo kā “interešu pārdalīšanu”. Tai ir jauni saimnieki, un fani un pētnieki gaida – būs ola vai ne.

“Kursas Laiks” jau rakstījis par jūras ērgļu pāra dzīvi Durbes novadā, kas pagājušajā gadā noslēdzās ar vienīgā mazuļa Durberta “pārkristīšanu” sieviešu dzimtē, jo tas izrādījās sieviešu kārtas putns. 2014. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts pie ligzdas sagatavošanas perēšanai ķērās februārī un tajā izaudzināja trīs mazuļus. Pērn Durbe izdēja divas olas, no kurām vienu, atstātu bez pieskatīšanas, iznīcināja vārna, bet no otras izšķīlušais mazulis vērotāju acu priekšā izauga par skaistu putnu un izlidoja.

Traģēdija ziemā
Ar tiešsaistes kameras starpniecību ligzdā notiekošo var skatīt arī šogad, un tur notiekošais vērotājiem jau sagādājis spēcīgas emocijas. Vispirms tās raisīja pērn iepazītie ligzdas saimnieki Durbe un Roberts. Durbe ligzdā vairs nav parādījusies un visticamāk ir gājusi bojā.
“Mēs īsti nezinām, kas ligzdā notika ziemas vidū,” atzīst ornitologs Jānis Ķuze. Kamera tehnisku iemeslu dēļ nav uztvērusi attēlu, bet tikai skaņu. “Dzirdējām, ka bija konflikts, bet nezinām, kā starpā.” Nevarot izslēgt, ka Durbe gājusi bojā minētā konflikta laikā, bet varbūt tas noticis cita iemesla dēļ.
Roberts ligzdā ieradās, bet acīgie vērotāji saskata, ka viņam ir savainota kreisā kāja un putns klibo. Roberts ilgi it kā gaidīja Durbi, bet tad, kur gadījusies, kur ne, viņam blakus uzradās cita ērgļu mātīte. Šķita, ka viņas cenšanās pievērst tēviņa intīmāku uzmanību ir bez rezultāta – Roberts dāmu gan pastūma ar sānu, gan veltīja viņai knābienus. Viedokli, ka jūras ērgļi varētu būt monogāmi, J. Ķuze pilnībā noliedz. Partnera zaudējums neesot šķērslis vēlmei realizēt sugas turpināšanas instinktu.

Irdina un vēdina
Pēdējā laikā Roberts ligzdā vairs nav redzēts un to kā pieturas punktu izmanto ne viens vien agrāk neredzēts ērglis – gan gredzenoti, gan bez atpazīšanas zīmēm. Kāds no faniem interneta forumā to nodēvējis par “iebraucamo vietu”. Vairākas reizes tur atpūtās kāds jaunulis ar vēl tumšu knābi (pieaugušajiem putniem tas ir dzeltens) un izcili skaistu spalvu rakstu. Ieradās arī vairāki ērgļu pāri, un aizkadrā, iespējams, notika pat cīņa par ligzdas teritoriju. Tiek pieļauts, ka Roberts no tās ir padzīts. Pašlaik izskatās, ka viens no pāriem nopietni pieteicis sevi kā ligzdas īpašnieki, bet, vai tas vainagosies ar visu gaidīto lielo notikumu – olas izdēšanu, gan nav zināms. Ornitologs atzīst, ka pilnībā izsekot ligzdas jaunajiem saimniekiem nevar, jo tie nav gredzenoti un tos identificēt var tikai pēc apspalvojuma.
Olas parasti tiek izdētas februāra beigās vai martā, tāpēc jūras ērgļu fani ir satraukti, ka radikālo pārmaiņu dēļ ligzda šopavasar var palikt bez perējuma. J. Ķuze pieļauj, ka jaunie saimnieki šogad neligzdos, jo ligzdu negatavo – nenes žagarus un skujas. Intensīvā kašņāšanās nozīmējot vien sablīvētās pamatnes uzirdināšanu, vēdināšanu un atbrīvošanu no parazītiem. Taču olas varētu tikt izdētas arī aprīļa sākumā un bez īpašas iepriekšējas ligzdas sagatavošanas, pēc citviet novērotā spriež ornitologs.

Iecienījuši kraukļi
Ligzda interesanta šķiet arī citai dzīvai radībai. Pa to skraida vāvere, tekalē sīkputni, bet īpašu uzmanību izpelnījusies pie kraukļiem. Vērotājus sajūsmina viņu dziesmas, bet sadusmo zādzības – pa vienam vien no ligzdas tiek paņemti prāvi žagari un nesti prom, visticamāk, uz pašu mājvietu. Kāds no faniem forumā dalās iespaidos, ka kraukļu izdvestās skaņas tiešām atgādina tautasdziesmā teikto – “zelta kokles rociņā”.
Ligzda tiek izmantota arī kā barošanās vieta, un ziemā ērgļi tajā mielojās ar stirnas kāju. Vērotājiem, protams, izbrīns – kā pie tās tikuši? Nupat varēja vērot, ka ieturēties ielido divi lieli kraukļi. Viens – ar gaļas gabalu knābī – to plēsa gabaliņos un devīgi bāza otram mutē. Atkal jautājums, kurš kuru baro – māte pieaugušu bērnu, tēviņš mātīti? Kamēr ligzdā nav ērgļu, vērotājiem ir aizraujoši iepazīt kraukļu dabu.
J. Ķuze teic, ka, no pētniecības viedokļa, pašreizējā situācija ir daudz interesantāka nekā klasiskā ligzdošana un perēšana, jo ļauj iegūt jaunu pieredzi. “Redzam, kā lietas dabā notiek.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jaunumi jūras ērgļu ligzdā

Kategorijas