Osta attīstās pēc principa “trīs vienā”

2016. gada 23. marts 07:00

1878

Šajā vasarā Pāvilostas ostā ieplānoti vairāki projekti, kas savstarpēji mijiedarbojas. Bez pašvaldības un ostas pārvaldes attīstības projektos iesaistās arī uzņēmēji. “Dažādu dalībnieku līdzdalība projektos padara tos iespējamus. Pēc būtības te ir princips “trīs vienā”. Visi piedalās, un visiem ir labums,” situāciju raksturo ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Ja viss izdosies, kā iecerēts, tad cilvēki, kuri iebrauks Pāvilostā tikai nākamgad, varēs patiešām brīnīties un teikt, ka ostu atkal neatpazīst. Labā nozīmē, jo iecerētajām izmaiņām jāmaina infrastruktūras izskats abpus Sakas upei, kā arī jūrā. Pie iztekas ieplānota molu pagarināšana, iepretī Pāvilostas muzejam labiekārtos jahtu piestātnes krastu, bet pārrobežu projekts paredz, piemēram, pontona piestātņu nostiprināšanu, uz vienas no tām izvietojot vasaras atpūtas namiņus.

Atrisinās padziļināšanas problēmu
Pāvilostas ostas molu pagarināšana ir vietējo jūrnieku sapnis jau gadu desmitiem, jo tas būtiski ietekmēs Sakas iztekas jūrā aizskalošanu ar smiltīm. Šobrīd noslēdzies iepirkums par projekta izstrādi, un uzvarētājs ir SIA “Kurbada tilti”. Līdz 1. maijam Lauksaimniecības atbalsta dienestā jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā. Šobrīd darbs ir projektētājiem. “Viena no dārgākajām projekta sastāvdaļām ir molu matemātiskā modelēšana, lai paredzētu, kā molus vislabāk pagarināt, lai smiltis pēc iespējas mazāk iekļūtu starp tiem,” pastāsta R. Griškēvičs.
Projektēšana vien izmaksā 187 tūkstošus eiro, bet pati molu pagarināšana izmaksās miljonus. “Tas ir jāizdara šobrīd, jo tieši tagad ir pieejami līdzekļi LAD projektos. Līdz 1. maijam projekts ir jāsagatavo. Mūsu konkurenti ir mazās ostas, piemēram, Engure, tomēr ceru, ka līdzekļu pietiks visiem, kuriem būs atbilstoši projekti,” cer pārvaldnieks.
Līdz ar molu pagarināšanu tiktu minimizēta smilšu pieplūde kanālā, bet kanāla tīrīšana vēl aizvien tiks uzticēta zemessūcējam “Otto”, kas pērn nelaimīgā kārtā nogrima. “Kursas Laikā” jau rakstījām, ka to izcēla un jau rudenī tas profesionālas komandas vadībā veica darbus. “Ārkārtīgi nozīmīgi ir – lai ar zemessūcēju strādātu labi apmācīti cilvēki. Rīgas firma, kas pērn strādāja kanālā, piekritusi apmācīt mūsu cilvēkus, kuri jau ir atrasti,” stāsta ostas vadītājs.

Pašvaldības projekts papildina
Šobrīd tehniskā projekta līmenī ir pašvaldības projekts, kas paredz arī piekrastes sakopšanu ap jahtu ostu. Novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere uzsvēra, ka pašreizējā projekta fāzē nav gatava par to stāstīt. “Vēl pāragri par to runāt.”
Tā kā projektu realizē pašvaldība, tad par sadaļām, kas neskar ostu, noteikti uzzināsim vēlāk, bet, kas attiecas uz jahtu ostu, iecere zināma jau sen. Jau pērn “Kursas Laiks” rakstīja par plāniem sakārtot jahtu ostas krastu iepretī pilsētas muzejam. Šobrīd tas uzlikts uz papīra.
“Šis projekts parāda pašvaldības un Ostas pārvaldes kopēju darbību ostā,” saka R. Griškēvičs. Ar to dažādu spēlētāju līdzdalība ostas projektos nebeidzas, jo pašvaldība pēc būtības ir ostas īpašniece.

Piesaista uzņēmējus
Jau iepriekšējos gados R. Griškēvičam izdevies veiksmīgi iesaistīt jaunus uzņēmumus Pāvilostas ostas darbībā. Tā šobrīd jau ar pilnu jaudu strādā laivu remonta darbnīcas Sakas kreisajā krastā. Šogad osta piedalās projektā “Smart Ports”. Arī šeit radies interesants risinājums uzņēmējiem.
Pārrobežu projektā “Smart Ports” ir vairākas ieceres, kuras tiks realizētas jau šovasar. R. Griškēvičs sāk ar mazākajām detaļām Sakas labajā krastā. Viesjahtu servisa ēka tiks pielāgota personām ar īpašām vajadzībām, tiks uzstādīts skārienjutīgs interaktīvs informācijas panelis jahtu tūristiem un vairāki glābšanas aprīkojuma stendi. “Tās ir normālas prasības jebkurā modernā ostā. Arī mums būs lietas, kas ir visiem Eiropā,” uzsver pārvaldnieks.
Būtiskākā lieta šajā projektā ir pontonu nostiprināšana Sakas kreisajā krastā un celtņa platformas izveidošana. Tas pavērs iespēju laivas krastā izcelt arī kreisajā krastā un mirklī, kad būs pieejami līdzekļi, varēs nopirkt arī stacionāro celtni. “Iepriekš celtni projektos prasīt varējām, bet nesavācām nepieciešamo punktu skaitu, jo nebija platformas, kur to uzstādīt,” uzsvēra R. Griškēvičs.
Uz viena no pontoniem Rīgas arhitekts Jānis Sauka projektē atpūtas namiņus vasarniekiem. Savukārt pats pontons kalpos par tilpni kuģu notekūdeņu uzņemšanai, pie viena atrisinot arī tualetes problēmu atpūtniekiem. Ja nebūtu projekta “Smart Ports”, uzņēmējam asenizācijas problēma būtu jārisina pašam un visticamāk tas nebūtu izdevīgi. Sīkāk par projektu “Smart Ports” jau iespējams izlasīt ostas mājaslapā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Osta attīstās pēc principa “trīs vienā”

Kategorijas