Priekšroku dod vietējām sēklām

2016. gada 23. marts 07:00

225

Strauji tuvojas sējas darbi, kuros svarīgākais komponents ir dīgtspējīgas sēklas. Tās piedāvā vai katrs sevi cienošs veikals. “Kursas Laiks” painteresējās, kā sēklas izvēlas un kā sējai gatavojas novadu iedzīvotāji.

“Sēklas ir visas sagādātas,” stāsta Grobiņas novada Dubeņu iedzīvotāja Stase. Tās viņa pērkot, kur lētāk – sēklu veikalā, “Top!” veikalā. Pēdējos gados problēmu ar sēklu dīgtspēju neesot bijis. Pat gadījies, ka pirmajā gadā sēklas nedīgst, bet nākamajā gadā no tās pašas paciņas – dīgst. “Kur noslēpums, nav zināms,” brīnās Stase. Sēklas no puķēm un tomātiem ievāc arī pati. Dzirdējusi padomu, ka tomātu sēklas jāievāc no otrā ķekara augļiem.

Uzklausa padomus
Uz dārzu Stase vēl nesteidzas, jo naktīs piesalst, bet mājās šis tas jau iesēts, piemēram, sakņu selerijas. Viņa ievēro kalendāros norādītās augu sējai labvēlīgās dienas. Dienā, kad tiekamies, sieviete sēs kastītē puķes, jo esot ziedu diena. Augļu dienai esot nozīme tomātu audzēšanā – tad bumbuļu ir vairāk. Pārsvarā viņa audzē lauku tomātus, lai nav jāvaktē siltumnīcas vēdināšana.
Par dārza darbu kalendāra ievērošanu Stasi pārliecina dārza kaimiņu sacītais: “Tev aug labāk nekā mums.” Dubeņu ciemata iedzīvotājiem ierādītajos mazdārziņos pensionāre audzē tradicionālos dārzeņus, augļus un puķes. Daudz nevarot aizrauties, jo ražu vācot arī tie, kuri paši nesēj. Mazdārziņu Dubeņos esot ļoti daudz, un vairāk no zagļiem ciešot tie, kas atrodas malās.
Dunicniece Antonija Kluce atklāj, ka sēklas vēl nav sagādājusi. “Kurā veikalā tikšu, tur pirkšu. Piedāvājums ir labs.” Pamatā viņa iegādājas “Kurzemes sēklu” piedāvājumu – griboties vietējās. Par dīgtspēju nevarot sūdzēties. Saimniece dod priekšroku vecām, pārbaudītām šķirnēm, piemēram, ‘Grīvas’ gurķiem. Jaunās šķirnes ņemt esot mazliet risks, bet dažkārt griboties pamēģināt izaudzēt ko jaunu, piemēram, arbūzus.

Patīk neredzētais
Sējas kalendārā Antonija daudz neskatās. “Ja kārtīgi sagatavos zemi, strādās, augus baros un pareizi kops, tad viss augs.” Uz Mēness fāzēm gan pamet acis: dārzeņus, kam raža briest zemē, sēj vecajā, kam raža virs zemes – jaunajā mēnesī.
Lauku mājas saimniece teic, ka siltumnīcu īpašniekiem jau laiks sēt dilles, salātus un citus pavasara dārzeņus. Čaklākajiem papriku dēsti jau esot krietni paaugušies.
Arī otaņķniece Tabita Pirtniece priekšroku dod “Kurzemes sēklām”, reti citām firmām. “Tām ir kvalitāte. Tagad tik plašs sēklu klāsts, ka grūti pat izvēlēties.” No lielveikalos pirktajām importa sēklām ne vienmēr izaugot gribētais. Tabitai vienmēr patīk izmēģināt ko jaunu, neredzētu. Tas notiekot spontāni: ieraugu – nopērku. Viņas dārzā ir auguši mazi arbūzi, ko var marinēt, balti gurķi, melni, balti un citi interesanti tomāti. “Man patīk pašas izaudzētais, tad zinu, ko ēdu.”

Vainags jāveido pašiem
Drīz sarosīsies arī dažādu stādu tirgus. Lai izvairītos no slimu un Latvijas klimatam nepiemērotu stādu iegādes, eksperti aicina iedzīvotājus pirkt tikai tos, kuriem izsniegtas augu pases.
Latvijā augiem ir ievērojami īsāks veģetācijas periods nekā, piemēram, Polijā, starpība var būt pat mēneša garumā, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. “Mūsu ziemas var būt neprognozējami bargas, ar daudziem atkušņiem, kas ievestajiem augiem neļaus pārziemot.”
Dārzkopis iesaka nepirkt divgadīgu augļu kociņu ar jau attīstītiem sānzariem, jo stādaudzētavās augļu koku vainags īpaši netiek veidots. Tā vietā labāk izvēlēties viengadīgu stādu un veidot tālāk pašam.
Būtiski ir arī tas, vai augu pārdod konteinerā – tad tas daudz labāk pārcietīs laiku līdz nonākšanai jaunajā dārzā. Latvijas stādu audzētāji aktīvi izmantojot konteinerus, kas veidoti no melnās biezās polietilēna plēves. “Šādi stādi būs nedaudz lētāki, bet kvalitāti tas nekādi neietekmēs,” stāsta M. Narvils.
Vēl lētāki ir stādi ar kailām saknēm, taču tie nav domāti vešanai lielos attālumos, jo augu saknes iekalst un mazās saknītes pēc izrakšanas diezgan strauji iet bojā.
“Ievestie stādi krāsainās apdrukātās kastēs visbiežāk ir ogulāji. Kailās saknes tiem ietītas māla un organiskā substrāta maisījumā. Diemžēl neviens nezina, kādā stāvoklī bijušas auga saknes pirms šādas iepakošanas. Savukārt Latvijas kailsakņu stādus ogulājiem drošāk izvēlēties rudenī,” skaidro agronoms.
Latvija esot krietni apsteigusi citas Eiropas valstis, pārdodamajiem augiem izsniedzot augu pases, jo ievests augs ne vienmēr var būt vesels.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekšroku dod vietējām sēklām

Kategorijas