KURSAS LAIKS: Ar kūlas dedzinātājiem cīnās visā pasaulē

2016. gada 26. marts 08:00

128

KURSAS LAIKS: Ar kūlas dedzinātājiem cīnās visā pasaulē

Tuvojoties pavasarim, tam kā neatņemama sastāvdaļa līdzi nāk kūlas dedzinātāju atmošanās no ziemas miega. Katru gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka vecās zāles dedzināšana ir bīstama un aizliegta, tomēr dedzinātāju netrūkst.

Lai gan vietām Latvijā vēl redzami sniega klāti lauki un pļavas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad dzēsis jau daudzus desmitus kūlas ugunsgrēkus. Pērn Latvijā tika reģistrēti 2786 šādi ugunsgrēki. Kūlas degšanas rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.

Apdrošināšanas sabiedrība “Balta” apkopojusi citu valstu pieredzi, un izrādās, ka veco zāli aizrautīgi dedzina ne tikai pie mums. Tepat kaimiņos – Lietuvā, tomēr sodi aizvien ir mazi un vainīgos atrast ir grūti.

Dedzina arī Polijā, bet arī tur šādu ugunsgrēku skaits ir samazinājies. Tas skaidrojams ar oriģinālo risinājumu pērno zāli pārvērst vērtīgā produkcijā – tā tiek ar kombainiem savākta, tad sasmalcināta, lai radītu kurināmo materiālu.

Itālijā likums paredz, ka pēc zāles nodedzināšanas uguns skarto zemi piecus gadus aizliegts izmantot lauksaimniecībā. Tāpat kūlu aizliegts dedzināt Dānijā, tomēr ir izņēmumi – lauksaimnieki drīkst dedzināt vecās salmu ķīpas. Tiem atļauts dedzināt, arī ja zālei pēc tam atļauj ataugt visu nākamo sezonu. Privāto dārziņu īpašnieki dedzināt kūlu var tikai lauku apvidos un noteiktos ziemas mēnešos.

Savukārt Zviedrijā ir atļauts dedzināt lielās teritorijās, bet pirms tam obligāti par to ir jāziņo ugunsdzēsējiem, tomēr konkrētas pašvaldības var noteikt aizliegumus.

Ar kūlas dedzinātājiem cīnās arī Ķīnā un Kanādā. Kanāda velta lielas pūles, lai cīnītos ar mītu par šādas dedzināšanas lietderīgumu. Taču, par spīti bargajiem sodiem un sankcijām, cilvēki joprojām dedzina pērno zāli, īpaši izplatīta šī prakse ir nelielos lauku ciemos.
Arī Ķīnā ir aizliegums, tomēr arī šajā valstī zemnieku vidū vēl joprojām valda mīts par kūlas dedzināšanas devumu augsnes bagātināšanā.

Arī sabiedrībā Latvijā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija vai arī ka tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids, kā cīnīties pret ērcēm.

VUGD norāda, ka visi šie apgalvojumi par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai. Tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi.
Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana, aicina VUGD.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

KURSAS LAIKS: Ar kūlas dedzinātājiem cīnās visā pasaulē

Kategorijas