Sējumus iekāro putni

2016. gada 30. marts 07:00

138

Liels gulbju bars mierīgi ganās uz rapša lauka. Šāda aina pirms Lieldienām bija vērojama pie Purmsātiem, taču nav neparasta arī citviet. Zemnieki var cerēt uz zaudējumu kompensāciju, pierādot, ka veikuši atbaidīšanas pasākumus.
Savas saimniecības rapša laukā 20 gulbjus nule sastapuši ziemupnieki Vita un Jānis Cielavas. Pa tehnoloģisko sliedi viņi aizbraukuši līdz pat putniem, bet tie nav cēlušies spārnos un mukuši. Reaģējuši vien uz asiem svilpieniem, bet, kad Cielavas devušies prom, gulbji atkal atgriezušies uz lauka.

Rotaļājas ar ceriem
Citu iespēju kā baidīšana nav, putnus šaut vai ķert slazdos nedrīkst, norāda V. Cielava. Gulbji lielāko skādi nodarot ar platajām pleznām, īpaši, ja lauks ir slapjš, – iesētā kultūra tiek sabradāta un iemīcīta zemē. Vēl trakāk esot ar dzērvēm – tām tīkot “rotaļāties”, auga ceru izraujot no zemes un aizsviežot.
Zaļināšanas prasību dēļ arvien vairāk tiek sētas lopbarības pupas, kas ir ļoti pievilcīgs augs ne tikai lielajiem putniem. Vārnas un krauķi pamanoties tās izēst jau no vagām. V. Cielava stāsta, ka pērn kāds zemnieks putnu dēļ zaudējis piecus hektārus pupu sējuma.
2015. gadā pieņemtie grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredz, ka zemes īpašnieki var saņemt kompensācijas tad, ja pirms tam īstenoti postījumu novēršanas pasākumi, piemēram, teritorijas norobežošana ar žogu. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons bažījas, ka ar šo prasību tiek meklēts iegansts, lai kompensācijas nemaksātu vai mazinātu to summu.

Vislabāk garšo pupas
“Putnu atbaidīt ar skaņas elementiem vai putnu biedēkļiem ir bezjēdzīgi – tiklīdz zosu bars paceļas no viena lauka, tas nolaižas blakus pie kaimiņa un ēd tikko izdīgušās pupas. Domāju, ka zaudējumi nav bijuši tik lieli, lai valsts nevarētu atļauties lauksaimniekiem tos nosegt, ņemot vērā, ka piecus gadus tādu kompensāciju saņemt vispār nebija iespējams,” Latvijas Radio saka M. Trons.
Kompensācijām var pieteikties, vēršoties Valsts vides dienestā un rakstot iesniegumus par nemedījamo dzīvnieku un putnu postījumiem, un tās varētu sākt izmaksāt gada nogalē. 2015. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds kompensācijās kopumā izmaksājis vairāk nekā 72 tūkstošus eiro. Vislielākās platības, par kurām tās maksātas, pērn bija apsētas ar lauka un lopbarības pupām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sējumus iekāro putni

Kategorijas