No digestāta vairs nebaidās

2016. gada 30. marts 07:00

3761

Pirms četriem gadiem Gramzdas puses iedzīvotāji pauda satraukumu, ka apkārtnē lauku mēslošanai tiek izmantots nepazīstams līdzeklis – digestāts. Arī vides uzraugiem tas bija tikai teorētiski zināms. Pašlaik daudzi zemnieki to atzinuši par labu papildinājumu minerālmēsliem.

Lai uzzinātu, kas ir un kā rodas šis mēslojuma veids, “Kursas Laiks” dodas uz Priekuli. “Mums ir lielākā biogāzes stacija Latvijā,” palepojas SIA “Priekules BioEnerģija” tehniskais direktors Guntis Ozols.
Procesa pārraudzība tiek veikta pie datora ekrāna, uz kura redzami katrā no sešām tvertnēm notiekošie procesi un to skaitliskie parametri. Piecos bunduļos ir 1900 kubikmetru katrā, vienā – 2400. Stacijas darbu vada izveidota programma, tas notiek nepārtraukti. Izejvielas dozētās devās ik pēc stundas automātiski tiek bērtas iekšā un ar šnekiem maisītas. Baktēriju iedarbības rezultātā rodas metāna gāze, no kuras ģeneratori ražo elektroenerģiju un siltumu. Lai radītu vajadzīgo vidi, iesākumam digestāts atvests no Dobeles, pēc tam baktērijas pašas sāka baroties un vairoties. Procesā piedalās vairāku veidu baktērijas un katra “ēd” savas vielas.

Der gandrīz viss
“Mums ir viena no retajām biogāzes stacijām, kur var likt iekšā visdažādākās bioloģiski drošas izejvielas,” stāsta G. Ozols. Der visa zaļā masa, kas spēj sapūt un veidot metānu. Izmanto skābsienu, skābbarību, visu veidu mēslus, sūkalas no pienotavām, graudu atliekas, glicerīnu, melasi, drabiņas no alus brūžiem, cukurbiešu graizījumus, ko ved 300 kilometrus no Lietuvas. Ņem neatūdeņotas dūņas no attīrīšanas iekārtām. Pamēģinājuši arī ostā izbrāķētos graudus, bet tie ir cieti, un baktērijām ir vajadzīgs ilgs laiks, kamēr tos pārstrādā. Tos vispirms vajadzētu saplacināt, bet labus graudus šeit izmantot nebūtu racionāli.
Enerģētiski vērtīga izejviela ir kukurūza – no vienas tonnas sanākot daudz gāzes. Daļu izejvielu SIA “Priekules BioEnerģija” izaudzē pati, bet ar to ir stipri par maz. Apkārtnē ir zemes trūkums, jo saimnieko spēcīgi zemnieki – gan vietējie, gan ārzemju. “Sākām salīdzinoši nesen, tāpēc esam dabūjuši tos laukus, kas citiem nav vajadzīgi un ir aizauguši.” Šogad apstrādās ap 80 hektāriem. Uz tiem attiecas arī zaļināšanas prasības, tāpēc ne visu platību varēs apsēt ar kukurūzu.
G. Ozols norāda, ka varētu pārstrādāt arī atliekas no netālās “Kurzemes gaļsaimnieka” kautuves, bet tās vispirms jāapstrādā autoklāvos augstā temperatūrā, ko gaļas pārstrādes uzņēmums nevēlas darīt.
Zemnieki, no kuriem ņem kūtsmēslus, brīdināti, ka jāziņo, ja ganāmpulkā lietotas antibiotikas – no tām baktērijas mirst.

Iesāk dāņi
Sadarbība izveidojusies ar Priekules pagasta lopkopi Uldi Inni, paņemot viņa fermas mēslus, bet pretī dodot digestātu. U. Innis atzīst, ka viņam tā ir iespēja sakārtot kūtsmēslu apsaimniekošanu. Digestātu viņš pielieto kompleksi ar minerālmēsliem saskaņā ar mēslošanas plānu. Digestātā esot mazāk slāpekļa, nekā augiem nepieciešams, taču no tā barības vielas esot vieglāk uzņemt. Saimnieks uzskata, ka augsnes uzlabošanai labāki tomēr ir kūtsmēsli. Digestātā nedzīvo sliekas un neveidojas dabiskās humusvielas.
Digestāts ir organisko vielu maisījums, kas paliek pāri pēc gāzes izdalīšanās. Izrūgusi, termiski apstrādāta masa, digestātu raksturo G. Ozols. Pārstrādes process vidēji 41 grāda temperatūrā ilgst divus mēnešus. Visas masā esošas nezāļu sēklas aizejot bojā, kas ir priekšrocība, salīdzinot ar kūtsmēsliem. Saimniekiem, kuri sūdzoties, ka no šā mēslojuma nezāles aug pastiprināti, G. Ozols iebilst – saņēmušas spēcīgu barību, dīgst zemē, nevis digestātā esošās sēklas. Balandas sēkliņa labos apstākļos esot dīgtspējīga pat pēc 70 gadiem.
G. Ozols zina stāstīt, ka Holandē digestātu tirgo “par diezgan smuku naudu”. Lai augsne ar minerālmēsliem nenoplicinātos, to pielietojot graudkopji. Ne velti pirmie mūspusē to sāka izmantot dāņu SIA “Artis JP”.
Priekulnieki rēķinājuši, ka 20 kilometru rādiusā digestātu uz laukiem liet ir divas reizes lētāk nekā kaisīt minerālmēslus. Divas mucas digestāta uz hektāra aizvietojot 250 kilogramus minerālmēslu. Tas satur visas augiem nepieciešamās vielas – slāpekli, kāliju, fosforu. Protams, ne visi tam tic, bet pieredze un augsnes analīzes liecina par pozitīvu rezultātu, pauž direktors.

Smaka izvējojas
Priekulē par digestātu pašu samaksu neprasa, tikai par tehnikas pakalpojumu. “Brauciet un ņemiet kaut vai 10 tūkstošus kubikmetru!” Digestāts glabājas lagūnā ar 28 tūkstošu kubikmetru ietilpību. Zemniekiem tiek iznomātas divas mucas šķidrā digestāta izvešanai uz saviem laukiem. Uzstādīts separators, kas no šķidrā digestāta atdala biezumus, ko var izmantot nelielās platībās. Tie, kuri sauso mēslojumu pamēģinājuši mazdārziņos un siltumnīcās, prasot vēl.
Smaka nāk gandrīz istabā, sūdzējās Gramzdas pagasta iedzīvotāja, kad digestāta izkliedēšana tika novērota pirmo gadu. Tāpēc aktuāls ir jautājums: vai digestāts smird? “Pirmajā brīdī jā, bet pēc 10 minūtēm jau izvējojies. Mēsli uz lauka smird nedēļu,” salīdzina G. Ozols. “Smaka ir gāzē, bet tā tiek sadedzināta uz vietas dzinējos,” viņš skaidro. Uz vietas esot jūtams, ja iekārtās ievieto vistu mēslus.
“Aromāts” gandrīz tāds pats kā kūtsmēslu vešanas laikā, šopavasar “Kursas Laiks” konstatē Purmsātos. Vietējais zemnieks ar to noklāj sastrādātos laukus ap viesu māju, iepriekš pabrīdinot saimnieci Ingūnu Dūči. Viņa nesatraucas, ka smaka varētu būt ilgstoša, jo zemnieks solījis mēslojumu iekultivēt zemē. Pieredzes šajā ziņā abiem gan vēl nav. Savā dārzā I. Dūče sauso digestātu apbērusi ap košumkrūmu dēstiem, lai ielabotu zemi. No šīs masas nekādas smakas nav, vizuāli tā atgādina smalku mulču. U. Innis stāsta, ka neliela smaka ir vien digestāta izsmidzināšanas laikā.

Izstrādā receptūru
“Tas ir pirmais digestāts “brīvībā”,” par mēslojumu Gramzdas laukos pirms četriem gadiem sacīja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš. Līdz tam vides uzraugi praksē ar to nebija sastapušies. Lielākās bažas viņiem radīja varbūtība, ka pie ražotnēm var uzkrāties sērūdeņradis. “Tad visticamāk kaut kas nav kārtībā ar iekārtām un tad te viss apstātos,” šādu situāciju G. Ozols nepieļauj. Taču ne visas biogāzes stacijas spējot izkontrolēt notiekošo, “bioloģiskais process ir ļoti sarežģīts”. Priekulē piesaistīts biologs, kurš izstrādā receptūru, kā dažādās izejvielas reaģē viena ar otru. Katra ražojot gāzi atšķirīgā daudzumā un laikā. Piemēram, ļoti ātri – jau nākamajā dienā – gāzi var iegūt no melases, bet no kukurūzas vien pēc trim nedēļām vai mēneša.
R. Bērziņš stāsta, ka tagad digestāts ir legalizēts un ar tā lietošanu saistītie iespējamie pārkāpumi vairāk ir Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence.
Ar saražoto siltumu SIA “Priekules BioEnerģija” apsilda savas tvertnes un astoņas Priekules daudzdzīvokļu mājas. Top projekts pieslēgt vēl vairākas pašvaldības iestādes – slimnīcu, skolu, sporta halli, bērnudārzu.
Biogāzes ražotne Priekulē celta bez ES atbalsta, bet kā nesen tapušam uzņēmumam tai noteikumi citādāki nekā tām stacijām, kas sākušas darbu agrāk. “Priekules BioEnerģija” nonākusi to ražotāju skaitā, kuriem cena par saražoto elektroenerģiju pielīdzināta pasaules naftas vai gāzes cenai, kam līkne ejot tikai uz leju.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No digestāta vairs nebaidās

Kategorijas