Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļ simbolu amatniecībai un patriotismam

VALIJA BELUZA

2016. gada 1. aprīlis 07:00

78
Ceļ simbolu amatniecībai un patriotismam

Divpadsmit metru augstumā, divdesmit diametrā – tik augstu laukakmeņu krāvumu milzu olas formā savās lauku mājās “Kauliņi” iecerējis veidot meistars, ilggadējs skolotājs, Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidija loceklis, Talsu Amatnieku biedrības vadītājs un harismātiska personība Igurds Baņķis. “Šis krāvums nebūs ne piemiņai, ne pielūgsmei, bet alfa meditācijai atvērta vieta. Ar ticību nākotnei, gaidāmajām lietām un parādībām te nesīsim, celsim un krausim. Te diskutēsim, meklēsim atbildes uz jautājumiem, atpūtas brīžos muzicēsim, lasīsim dzeju.”
Neparastā objekta pamats likts netālu no Ārlavas luterāņu baznīcas un Popervāles pils, kā arī speciāli izraudzītā Pavasara saulgriežu un augoša Mēness nultajā dienā. To kā piemērotāko, “lai projekts labi aiziet”, izskaitļojis viņa dēls astrologs Kristaps Baņķis.

Sliņķis – ļaunāks par mironi
Lai vides objekta piestartēšanu padarītu vēl nozīmīgāku, pamatos iemūrēja kapsulu ar meistara vēstījumu, liecinieku vārdiem, vēlējumiem un amatnieku moto “Lai top!”.
Igurds Baņķis, tērpies improvizētā mūka tērpā, pateicās viesiem par izrādīto interesi: “Nodarbojos ar amatniecību, apmācu jauniešus kokgriešanā un galdniecībā un tagad pāreju citā kvalitātē, jo ik pa septiņiem gadiem cilvēkam mainās uzstādījums. Ar šo gribu nostiprināt zināšanas un dot impulsu sabiedrībai. Lai nav laika slinkošanai: sliņķis ir ļaunāks par mironi, jo aizņem vairāk vietas. Tāds negribu būt!”
Pamudinājums gūts pērn notikušajā dzimtas saietā, kad Igurds ļoti daudz uzzinājis par saviem priekštečiem – īsteniem kurzemniekiem, kuri kopš 1860. gadiem dzīvojuši Mazirbē, Puzē, Dundagā un Ārlavā, auglīgajā zemē nodarbojušies ar zemniecību un amatniecību.
“Varētu jau “Olu” būvēt arī citur, akmens krāvumam projektu nevajag, bet neviens savā privātīpašumā nelaidīs, tāpēc 18. martā savu pamatakmeni kopā ar tuvākajiem mācekļiem ielikām te. Es to iesāku un arī pabeigšu. Man nevajag pabalstus, man vajag atbalstu,” apņēmības pilns ir 63 gadu vecais mākslinieks. Pabalsti viņu kaitina: “Tā ir izšķērdība. Viens amerikāņu kongresmenis teica: izšķērdība ved uz iznīcību, utopija – uz nāvi.”

Ieejas kartes vietā – akmens
Jebkurš svinīgs notikums nav iedomājams bez kolēģu, amata brāļu, domubiedru klātbūtnes, un arī šī reize nebija izņēmums. Ārlavas pagasta sēta piebira ar pazīstamā kok­amatnieka un galdnieka mācekļiem, ieceres atbalstītājiem. Visiem bija piekodināts kā paroli, ieejas karti līdzi ņemt cilvēka galvas lieluma akmeni, ko iemainīt pret karstas biešu zupas bļodu.
Kāpēc ola? Tā simbolizē Zemes radīšanu, ola – apļveida figūra ar punktiņu vidū – ir putniem, čūskām. Arī pūķim un nemirstīgajam Kaščejam, pajoko atraktīvais Čūskas gadā dzimušais, Liepājas mākslas vidusskolu ar izcilību beigušais kurzemnieks.
Amatniecības uzsaukumu “Lai top!” I. Baņķis skaidro ar vēlēšanos stiprināt no iepriekšējām paaudzēm mantoto darba tikumu un prasmes: “Kvalitatīvi ielikts amats ir mūsu brīvības piemineklis, tas liecina, ka senčiem ir bijušas patiesas garīgas vērtības, kas spējušas pastāvēt un izdzīvot līdz mūsu dienām. Tikai šķietami mākslā, izgudrojumos un cilvēku attiecībās viss ir kārtībā, amatniecība Latvijā zaudē patieso lomu, jaunieši ticību savām spējām, tāpēc jāatrod pieeja, kā atgriezties pie dabas un Visuma vērtībām. Amatniecība varētu būt stūrakmens mūža izglītībai un ekonomikai. Ja pazaudēsim amatniecību, pazaudēsim dvēseli. Tāpēc gribu, lai amatniecība atdzimst un stiprinās.”
Metāla kārbā ievietotā kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm apauga ar pussimts laukakmeņiem, ko papildināt aicināts ikviens amatnieku sētas “Kauliņi” un Ārlavas bānīša apmeklētājs.