Talants – saskatīt gaismu

2016. gada 1. aprīlis 07:00

704

Gaismu mākslinieks. Vārdu savienojums, kas ietver sevī talantu, rūpīgu pieeju katram individuālajam darbam un spēju darboties komandā. Cilvēku, kuri to visu labi prot, nav nemaz tik daudz. Taču viens no viņiem ir mūsējais – liepājnieks Mārtiņš Feldmanis, kuram ir izveidojusies ilgstoša sadarbība ar Liepājas teātri. Viņš ir atzīts profesionālis savā jomā un nupat kļuvis arī par Gada liepājnieku.

Iemācās mīlēt teātri
Sadarbība ar Liepājas teātri M. Feldmanim aizsākusies 1991. gadā. Nu liepājnieks sevi sauc par neatkarīgo gaismu mākslinieku un labprāt iesaistās dažādos projektos – gan starptautiskos, gan vietēja mēroga pasākumos. Daudz projektu risinās galvaspilsētā, daudz – vēl joprojām sirdij tik tuvajā Liepājas teātrī.
Vaicāts, kurā brīdī izlēmis, ka kļūs par gaismu mākslinieku, liepājnieks pārliecinoši atbild: “To es gribēju jau no bērnības darīt.” Sākot strādāt teātrī, gribēšana tikai nostiprinājusies. M. Feldmanim ļoti patikusi teātrī valdošā atmosfēra. “Mamma mani kā bērnu veda uz teātri, uz visām bērnu izrādēm un iemācīja to teātra mīlestību,” atmiņās dalās mākslinieks.
Laikā, kad M. Feldmanis strādājis par gaismotāju, iespējas šādu arodu apgūt īsti nebija. Bija jāmācās no pieredzējušiem amata brāļiem un pašam viss jāmēģina praksē, taču nu situācija uzlabojusies. Iespēja kļūt par gaismotāju ir, mācoties Latvijas Kultūras koledžā, kur arī pats M. Feldmanis šobrīd strādā par pasniedzēju. Par savu ienākšanu teātrī gaismu mākslinieks saka: “Nevienam priekšzināšanu nebija. Teātris bija kā skola.” Pa šiem gadiem liepājnieks ir izgājis dažādus kursus, mācījies gan Kopenhāgenā, gan Gēteborgā, tādējādi papildinot savas zināšanas un kļūstot par savas jomas profesionāli.

Priekšrocība – izvēlēties
Kā lielāko plusu tam, ka nav piesaistīts kādai konkrētai darbavietai, bet var sevi dēvēt par neatkarīgo gaismu mākslinieku, M. Feldmanis atzīst iespēju pašam izvēlēties projektus, kuros piedalīties. Ļoti cieša sadarbība izveidojusies ar VSIA “Latvijas Koncerti”. Tiek gaismoti ļoti daudzi akadēmiskās mūzikas koncerti. Tāpat viņš labprāt sadarbojas ar Latvijas Radio kori, kā arī Mirdzas Zīveres koncertaģentūru “Mūza” un vēl, un vēl.
M. Feldmanis strādā tikai ar tiem projektiem, kas pašam šķiet interesanti vai sirdij tuvi. “Es neinteresantus projektus neņemu.” Tomēr līdz tam bijis jānonāk. “Kādreiz, kad biju jaunāks, es ņēmu dažādus projektus, tagad esmu orientējies uz teātri un akadēmisko mūziku, jo tas ir tas, kas man patīk un interesē vairāk. Man patīk rokmūzika, bet tur ir citi gaismu mākslinieki, kas māk tieši šovus gaismot. Man savukārt nepatīk šovus gaismot. Labāk aizeju tos paskatīties.”
M. Feldmanis atzīst, ka, attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, ir ļoti jāseko līdzi visam jaunajam, kas parādās nozarē. “Piemēram, ja ir jauna pults – katrā vietā ir savs pults operators, kurš tieši ar programmēšanu nodarbojas. Ja dodos uz gariem un lieliem izbraucieniem, man arī ir līdzi savs asistents, ar ko kopā strādājam. Saprotamies no pusvārda – viņš jau zina, ko es domāju, kā gribu, un māk ātri uzprogrammēt. Jaunajai paaudzei ir tā priekšrocība, ka ir dators un, ar to strādājot, ir divreiz ātrāk,” profesijas specifiku ieskicē liepājnieks.

Atzinība stimulē
M. Feldmanis ir jomas profesionālis, viņa gaismoto pasākumu skaits ir ļoti liels, aicinājumu piedalīties projektos netrūkst, tāpat neizpaliek arī nominācijas. Teātra aprindās visgaidītākās noteikti ir “Spēlmaņu nakts” balvas. M. Feldmanis šai balvai nominēts vairākkārt un 2005. gadā saņēmis šo balvu nominācijā “Gada gaismu mākslinieks”. Par to, kur slēpjas liepājnieka panākumu atslēga un kādēļ atkal un atkal tiek aicināts strādāt pie izrādēm Liepājas teātrī, M. Feldmanis smej: “Tāpēc, ka es esmu labs.” Pēc nelielas pauzes gan piebilst: “Un Liepājas teātris arī ir labs. Mēs viens otru ļoti papildinām.”
Nesen neatkarīgais gaismu mākslinieks ieguvis arī titulu un apbalvojumu “Gada liepājnieks”. Vaicāts, kura balva pašam šķiet nozīmīgāka un tuvāka, M. Feldmanis pārliecinoši atbild: “Profesionāli tā ir “Spēlmaņu nakts” balva, cilvēciski – liepājnieku balva.” Viņš nenoliedz, ka saņemt pozitīvu novērtējumu par savu darbu vienmēr ir ļoti patīkami. “Apbalvojumi – tas jebkuram normālam cilvēkam ir stimuls. Tā ir pateicība par to, ko tu esi labu izdarījis, un stimuls darīt vēl labāk. Tu zini, ka esi uz pareizā ceļa, ka tev patīk un cilvēki to redz,” par to, ko pašam nozīmē piešķirtie apbalvojumi, pastāsta M. Feldmanis.
Visu laiku ir interesanti
Neatkarīgais gaismu mākslinieks atklāj, ka daudz sanāk strādāt ar dažādiem kultūras jomas pārstāvjiem, pielikt roku nozīmīgu projektu un izrāžu tapšanā. Šo darbu noteikti nevarētu dēvēt par vienmuļu, drīzāk gan – dinamisku. “Visu laiku ir interesanti. Pa ielu ejot, arī ir interesanti, es varu vērot gaismas. Jo visas gaismas, ko es iemācos, iemācos no dabas. No rīta es aizeju ar suni staigāt gar ezeru, skatos, kā saule lec, kādas gaismas, kādas krāsas, kādi toņi, pēc tam to es cenšos uz skatuves parādīt,” par savu ikdienu stāsta M. Feldmanis.
Viņš nenoliedz: lai kļūtu par gaismu mākslinieku, ir jāpiemīt zināmai devai talanta, jo ne katrs spēj ieraudzīt un saskatīt dažādās krāsas, toņus un nianses. “Var iemācīties strādāt ātri ar aparatūru, ar pulti, bet redzējumu – to tev neiemācīs.” Gaismu mākslinieka galvenais uzdevums un misija “padarīt izrādi, scenogrāfiju vizuāli baudāmu”. Tomēr arī tas vēl nav viss. Svarīgi ir ne tikai izveidot skaistu bildi, bet iedziļināties izrādes jēgā un secināt, vai gaisma konkrētajā izrādē un attiecīgajā lugas brīdī rada pareizo noskaņu. “Svarīgi ir papildināt izrādi ar savu pienesumu: dramatiskos brīžus padarīt dramatiskākus, priecīgos – priecīgākus,” aizkulises atklāj M. Feldmanis.
Vaicāts, vai, esot vienam no atzītākajiem gaismu māksliniekiem Latvijā, nav aicinājumu un vilinājumu doties strādāt galvaspilsētā, M. Feldmanis pārliecinoši atsaka, ka attālums starp Liepāju un Rīgu jau nav tik liels, lai to neizbraukātu, un uz galvaspilsētu pārcelties pavisam vēlēšanās nav. “Man patīk Liepājas brīvais, nesteidzīgais dzīves ritms. Šeit ir mājas, mana bāzes vieta. Es varu braukt uz Rīgu strādāt, bet vienmēr palikšu Liepājā. Viņa nav tik maza, lai būtu galīgi klusa, un nav tik liela, lai mani nomāktu. Šī ir tieši tāda vidusceļa pilsēta.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Talants – saskatīt gaismu

Kategorijas