Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzintars Jūra sauc vēlreiz

Ilze Vainovska

2012. gada 15. augusts 11:54

543
Dzintars Jūra sauc vēlreiz

Iepriekš viņa aicinājums padomāt par Baltijas jūras tīrību un katram kaut ko darīt lietas labā izskanējis festivāla "Summer sound Liepāja" laikā atgādināja Dzintars Jūra, kad trešdien uz kopā sanākšanu un parunāšanu bija aicinājis žurnālistus. Cerības piesaistīt un ieinteresēt garāmgājējus diez ko nepiepildījās - laikam jau trešdien priekšpusdienas mākoņainās debesis un vēsais laiks nemudināja staigāt pa Jūrmalas parka celiņiem. Pat tālu sadzirdamās runas daudz interesentu nesasauca.

Tā kā šobrīd tiek veidota ES kopējā lauksaimniecības politika un valstu nacionālās lauksaimniecības politikas nākamajiem septiņiem gadiem, Pasaules dabas fonds ir sācis parakstu vākšanu petīcijai "Par tīru un dzīvu Baltijas jūru", parakstīties un pieteikties par brīvprātīgo palīgu iespējams fonda mājaslapā. Ar moto "Spēks ir tīrā jūrā" un SEB bankas atbalstu šovasar dažādas aktivitātes notiek vairākos festivālos, brīvdabas pasākumos u.c.

Sabiedriskās aptaujas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir daudzsološas - Latvijā un Igaunijā pat 76 procenti aptaujāto apliecina gatavību mainīt savus ikdienas paradumus, lai mazinātu Baltijas jūras ekoloģisko piesārņojumu.

"Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmumus, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus nākotnē," norāda Ingus Purgalis, Pasaules dabas fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs. Piemēram, jau tagad būtu jāsāk domāt par jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecību, rēķinoties ar jūras krasta eroziju.

Baltijas jūrā aptuveni 20 procenti piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie fosfāti, taču gandrīz 60 procenti piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā. Vislielāko kaitējumu jūrai šobrīd nodara pārlieku liela barības vielu - fosfātu un nitrātu - noplūde no nepareizas zemes apsaimniekošanas. "Lauksaimniecības politikas lēmumi, kas tiek pieņemti par zemes lietojumu, nedrīkst kaitēt jūrai un dabai," teikts petīcijā. Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji uzskata, ka tā rada vismazāko risku.