Rosina iet prom no roku darba

2016. gada 6. aprīlis 07:00

595

Lai dārzeņu audzētāji attīstītos, nozares speciālists iesaka darbus mehanizēt un kāpt ārā no ģimenes saimniekošanas modeļa. Saimnieks teic – piesardzīgu dara jau piesātinātais tirgus.

Audzēt dārzeņus nav lēts prieks, jāpērk gan stādi, gan sēklas, nepieciešams arī mēslojums, turklāt dārzeņu dobes ir regulāri jāravē un jārušina. Nelielā saimniecībā izaudzēto augļu un dārzeņu pašizmaksa allaž būs lielāka, jo gūtā raža ir mazāka.
Izpētīts, ka nelielā platībā izdevīgi ir audzēt ķiplokus, kā arī dažādus garšaugus – dilles, lociņus, salātus, redīsus, puravus, pētersīļus, baziliku u.c. Cenas ziņā gurķu un tomātu audzēšana ir izdevīga vien tad, ja tos audzē profesionāli – lielos apjomos.

Ekspluatē savējos
Kā dārzeņu audzētājiem strādāt, lai viņu pūles atmaksātos, “Kursas Laiks” jautā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākajam speciālistam dārzkopībā Mārim Narvilam. Viņš secinājis, ka audzētāju zināšanu līmenis ir dažāds un vēl ļoti daudz jāmācās. Piemēram, daudzi vēl neveicot pamatlietu – augsnes analīzes. “Ja gribam runāt par sabalansētu mēslošanu, tad bez tām ir kā taustīšanās tumsā.”
M. Narvils norāda, ka pie mums nav populāra mazā mehanizācija, kas ļoti tiek pielietota citviet pasaulē. Pat mazās saimniecībās roku darba neesot gandrīz nemaz. Tiek izmantoti mazi agregāti rindstarpu rušināšanai, motobloki ar novākšanas un citu darbu agregātiem, minitraktori. Lielie traktori strādā daudzos desmitos hektāru. Pat ravēšanu var veikt ar mazo mehanizāciju – īpašiem ratiem un platformām, pašgājējiem ar saules baterijām. Mazā mehanizācija nemaksājot milzu tūkstošus.
“Man viens no uzdevumiem ir rosināt skatīties uz priekšu, nestrādāt kā pirms 30–40 gadiem,” stāsta speciālists. “Pašlaik ir maza grupa audzētāju, kas to dara ļoti labā profesionālā līmenī, kas ir apvienojušies kooperatīvos. Tad ir vesela grupa mazāku audzētāju, kuriem ar kooperēšanos iet pagrūti un kuriem vēl daudz jāmācās un jāiet prom no roku darba. Tāpēc ir grūti saražot lētāk. Turklāt laukos darba roku trūkst. Cik var ģimeni noekspluatēt, tik arī ir. Algotie darbinieki ir zelta vērtībā.”

Meklē nišas kultūras
Cita problēma – cēliens no ģimenes tipa dārzkopības saimniecības uz augstāka tipa ar algotu darbaspēku ir grūts bez papildu līdzekļu piesaistes. Nevarot pavilkt nodokļus un samaksāt algas, saimnieki apstājoties dilemmas priekšā – vai nu palikt pie tā, cik var izdarīt ģimene, vai arī ņemt kredītu, bez kā nākamais cēliens nav iespējams. “Tas ir cēliens, uz kuru lielākā daļa neuzdrošinās kāpt,” novērojis M. Narvils.
Nikolajs Kaņevskis piemājas saimniecības “Mežiņi” astoņos hektāros galvenokārt audzē dārzeņus, pavasara sezonā arī stādus. Viņš atklāj, ka paplašināties negrasās vien tāpēc, ka jādomā par saražotās produkcijas noietu. Pašlaik tai ir savi pastāvīgie pircēji. N. Kaņevskis piekrīt, ka strādā tik, cik var padarīt ģimenes spēkiem, vien akūtākajos brīžos rīko talkas. Roku darba esot daudz, taču dažu tehnikas vienību arī ņemot palīgā, piemēram, frēzi.
Kopumā Latvijā dārzeņi tiek audzēti aptuveni trīs tūkstošos hektāru un šis apjoms esot diezgan nemainīgs. Parādās nišas kultūras, ko agrāk mazāk audzēja, piemēram, cukurkukurūza, cukurzirņi, dažāda veida salāti. Sortiments pamazām, bet paplašinās, secina agronoms. Lielo un tradicionālo kultūru audzētāji savu “ložu” jau aizpildījuši, tur jaunpienācējiem izredzes esot diezgan mazas, ar nišas kultūrām ieiet tirgū esot lielākas iespējas.
M. Narvils stāsta, ka ar sēklu piedāvājumu nav problēmu, piedāvājums pilnībā nodrošinot pieprasījumu. Internetā var pasūtīt arī ko eksotisku. Taču komerciju nevajagot balstīt uz dažnedažādajiem amatieru fasējumiem, tie der hobija līmenim. Nopietniem audzētājiem jāmeklē profesionālo sēklu tirgotāji.
Realizācijas jomā kustība nav tik strauja, kā gribētos, bet iespējas ir, spriež speciālists.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rosina iet prom no roku darba

Kategorijas